Dzelme ir otrās mājas 30 zemessūcēja komandas locekļiem, kas nāk uz darbu un paliek uz kuģa divas diennaktis. Uzkāpjot uz kuģa klāja, var sajust rūpes, lai jūrnieku pietiekami sarežģītā ikdiena noritētu tīrībā, siltumā un mājīgumā.
Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.
Bijušais kapteinis Kārlis Kukarans joprojām ir Ventspils ostas uzraugs, bet kapteinis Armands Andersons pēc vētrainas dzīves jūrā tagad bauda rāmas vecumdienas.
«Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule.»(K. Ulmanis).
Aizvien pārliecinošāk savas pozīcijas ostā iekaro beramkravas, īpaši akmeņogles. Tomēr par melniem logiem un ogļu putekļiem apkvēpušiem baltajiem palagiem, nav pamats uztraukties. Lielākā daļa no oglēm tiek pārkrautas jaunajā, slēgta tipa terminālī.
Līdz ar beramajām un sausajām kravām aizsākusies Ventspils kā starptautiskas tranzīta ostas attīstība. 1997. gadā ar vērienīgām svinībām, kurās piedalījās gan augsta ranga amatpersonas, gan pasaulslaveni mākslinieki, tika atzīmēta Ventspils tirdzniecības ostas 100 gadu jubileja.
„2011. gadā mūsu uzņēmums vairāk nekā divas reizes palielinājis kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar 2010 gadu, šā gada 10 mēnešos sasniedzot 3,4 miljonus tonnu,” stāsta Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs Iļja Sokolovs.
2011.gada oktobrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 20,8% lielāks nekā pagājušā gada oktobrī. 2011.gada pirmajos desmit mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 23,57 miljoni tonnu kravas, kas ir par turpat 13% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Braucot pāri Ventas tiltam, peldošais celtnis, kas bāzējas piestātnē netālu no graudu termināļa, pirmajā brīdī neliekas nekas vairāk kā ceļamkrāns uz pontona, tomēr, kā izrādās, – tas ir zelta vērtē, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ostas darbu, un arī ostas vēstures liecība.
Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks tehniskajos jautājumos Arnis Mazalis uzsver, ja ostā kas jāmaina, jāpaceļ vai jāpietur, peldošais celtnis ir neaizstājams palīgs.
"Kad staigājat pa piestātni, ziniet – visā, kas ostā ir uzcelts, tapšanā, piedalījies arī peldošais celtnis, visur pielicis savu darbu laikā, kad ostā vēsturiski veidojusies," ar lepnumu saka peldošā celtņa kapteinisViktors Vorobjovs
Gultnes dziļuma mērīšanas kuģis Skauts piedalās vienā no svarīgākajām Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju pildīšanā – ostas akvatorijas nepieciešamo dziļumu uzturēšanā. Skauts mēra un kontrolē dziļumu, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas.
Arnis Legzdiņš gandrīz 10 gadu vada specializēto kuģi Skauts un prombūtnes laikā aizvieto ūdenslīdēju kuģa Neptūns kapteini. Uz Ventspils brīvostas pārvaldi Legzdiņš atnāca no zvejas flotes.
Mērījumu grupa, kas ietilpst Kuģošanas atbalsta dienestā, apstrādā gultnes dziļuma mērīšanas kuģa Skauts iegūtos datus un sastāda kartes jeb dziļuma mērījumu plānus. Grupas rīcībā ir jaudīga un moderna pavairojamā, lielformāta plotēšanas un datortehnika.
Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne atzīt, ka kartogrāfi lepojas ar to, cik atbildīgs ir viņu darbs, jo no tā atkarīga kuģošanas drošība.
