SEZ statuss ir priekšrocība

Lai arī ar ostu saistītais kravu tranzīts vēl aizvien ir galvenā ekonomikas nozare Ventspilī, pēdējos gados tās dominante mazinājusies. Visas olas vienā grozā likt nedrīkst – tādēļ, lai diversificētu ekonomiskos riskus, gan Ventspils dome, gan Ventspils brīvostas pārvalde jau vairāk nekā desmit gadu strādā pie rūpniecības attīstības speciālajā ekonomiskajā zonā.

Rezultātā rūpnieciskā aktivitāte pilsētā pēdējos gados ievērojami pieaugusi. To, ka šāda stratēģija sevi attaisnojusi, apliecina arī ekonomiskie rādītāji. Kad krīzes ietekmē darba vietu skaits būvniecības un tirdzniecības nozarē samazinājās, pārstrādes rūpniecībā tas pieauga. Turklāt Ventspilī ir viszemākais bez­darba līmenis Kurzemes reģionā un trešais zemākais valstī.

Ventspils brīvostas pārvalde piesaistījusi vairākus lielus investorus. Nav noslēpums, ka liela daļa no tiem skatījušies arī citu Baltijas valstu pilsētu virzienā. Tomēr vilinošie transporta tīkli, pieejamā infrastruktūra brīvostas rūpnieciskajās teritorijās un profesionālā, pretimnākošā brīvostas un pašvaldības darbinieku attieksme vainagojusies ar vairākiem Ventspilī atvērtiem ražošanas uzņēmumiem un jaunām darba vietām.

Viens no veiksmīgākajiem ir mašīnbūves uzņēmums Bucher Schoerling, kuram dotajā brīdī jau ir divas ražošanas ēkas Ventspils brīvostas teritorijā. Turklāt uzņēmuma vadība paziņojusi, ka tuvākajā laikā rūpnīcas jauda tiks palielināta un ražošana paplašināta. SIA Malmar Sheeat Metal aizvien kāpina ražošanas apjomus. Arī Ventspils- Andren plāno attīstību un plašākas ražotnes būvniecību.

Ventspilī ražotnes atvēruši dažādu valstu uzņēmēji – šveicieši, vācieši, dāņi. Mums būtu svarīgi, lai Ventspilī būtu arī kaut viens Francijas vai kādas citas lielvalsts investors. Tas kalpotu kā pozitīvs piemērs, jo, mūsuprāt, vislabāko novērtējumu darbam Ventspils brīvostā pārējiem tautiešiem var sniegt tieši viņu pašu tautieši, kas Ventspilī jau strādā.