Jau kopš divtūkstošo gadu sākuma eksperti runājuši par gaidāmajām izmaiņām tranzītkravu nozarē Latvijā. Gadu no gada, tonnu pēc tonnas izmaiņas uz savas ādas juta arī Ventspils brīvosta, bet tieši pēdējie gadi visspilgtāk izgaismojuši tendences. Dati par kravām Ventspils brīvostā 2021. gadā skaidri parāda – osta mainās, svarīgākais – veidot vietējo kravu bāzi.

Energoresursu kravas ietekmē kopējo tonnu skaitu

Tas, ka Ventspils varētu zaudēt ierasti ietekmīgās pozīcijas tranzītkravu, īpaši Krievijas izcelsmes kravu, pārvadāšanā, bija skaidrs jau divtūkstošo gadu sākumā. Krievija savus plānus attīstīt savas ostas lielo energoresursu kravu – akmeņogļu, naftas produktu – pārvadāšanai neslēpa. Nav arī nekāds noslēpums, ka kravu tranzīts daudzos gadījumos ir jūtīgs starptautiskās politikas jautājums. Pat viens pārprasts politiķa teikums var likt kuģim mainīt kursu. Un, it kā ar šo buķeti tranzīta nozarei būtu par maz, savu artavu piemet starptautiskie ekonomiskie notikumi, kas regulē pieprasījumu pēc energoresursiem te vienā, te citā virzienā. Skatoties uz nākotni, svarīgi ņemt vērā arī Eiropas zaļā kursa inciatīvu jeb Green deal, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, lai līdz 2050. gadam Eiropā panāktu klimatneitralitāti. Jau šobrīd, un nākotnē skatoties – vēl jo vairāk, fosilā kurināmā pieprasījums un pārkraušanas apjomi samazināsies visās Eiropas ostās.

Kāds tam visam sakars ar kuģu skaitu un kravu apjomu Ventspils ostā? Vistiešākais. Gadu desmitiem tieši naftas produkti bija galvenā kravu grupa Ventspils ostā. Pēdējos desmit gadus stabili otru lielāko vietu bija ieņēmis tikpat apjomīgs energoresurss – akmeņogles, kopā veidojot absolūti lielāko Ventspilī krauto kravu apjomu. Tik liela atkarība no šīm kravu grupām nebija nevienā citā Baltijas valstu ostā.

Tendences vislabāk redzamas skaitļos. Tajās kravu grupās, kas ir ar lielu ģeopolitisku ietekmi, ir lielākais kritums – mīnus 28,6%. Ja pagājušajā gadā lielāko ietekmi uz kravu apgrozījumu atstāja Krievijas akmeņogļu tranzīta pārtraukšana caur Baltijas ostām, tad šogad piepildās prognozes par naftas produktu tranzīta samazinājumu.

Jauni kravu virzieni

Tiesa, šoruden ostā manāmas pozitīvas tendences arī minēto kravu plūsmās. Lai arī liela daļa pašu ostinieku psiholoģiski jau bija paspējuši no nepārredzamajām akmeņogļu plūsmām atvadīties un, kā saka, piestātnes no pēdējiem putekļiem nomazgāt, tieši tagad izdevās atjaunot sadarbību ar kravu īpašniekiem no Kazahstānas, tā vismaz daļēji atjaunojot akmeņogļu pārkraušanu Ventspilī. Jaunu sadarbības virzienu meklēšana turpinās nepārtraukti, arī Ventspils brīvostas pārvaldei sniedzot privātajiem termināļiem visu iespējamo atbalstu. Šajos jautājumos gan, kā jau allaž biznesā – vispirms jāpārlec un tad var skaļi saukt hop.

Vietējo kravu vairāk

Citāda aina uz ostu paveras, ja atsevišķi aplūkojam kravu grupas ar minimālu ģeopolitisko ietekmi vai bez tās. Te vietā atkāpe, ka tieši prognozētais energoresursu tranzīta samazinājums caur Latviju lika pirms vairāk nekā 20 gadiem mērķtiecīgi sākt attīstīt Ventspils brīvostā rūpniecisko parku, lai vismaz daļēji osta, ja tā var izteikties, pati sev ražotu kravas, ko pārkraut. Protams, ne visi uzņēmumi, kas strādā Ventspils brīvostā, savas produkcijas eksportam izmanto ostu, bet ostas tuvums noteikti ir papildu arguments par labu tam, lai kāds eksportspējīgs uzņēmums izvēlētos Ventspili par ražošanas vietu. Attiecīgi no tā iegūst ekonomika kopumā, pat ja ostai atsevišķos gadījumos nekāda tieša finansiāla ieguvuma nav. Osta ar industriālo parku nav Ventspils inovācija. Līdzīgi ostas–rūpnieciskie centri atrodami daudzviet pasaulē, jo ostas mūsdienās vairs nav tikai kravu pārkraušana. Tās ir noliktavas, kravu loģistikas centri, rūpnīcas – daudz vairāk par iekraut/izkraut. Par pievienotās vērtības radīšanu uz ostu atvestajām kravām ļoti nopietni šobrīd domā arī Ventspils ostas termināļi, pilnīgi pamatoti aizrādot, ka ostas termināļu pienesumu ekonomikai tikai pēc kuģos iekrauto tonnu skaita vērtēt ir aizvēsturiski.

Un tomēr – arī statistikas dati skaidri parāda, ka tajās kravu grupās, kas nav tieši atkarīgas no ģeopolitiskiem apstākļiem, jau ilgstoši vērojams stabils pieaugums – Ro-Ro kravas, koksnes produkti, lauksaimniecības produkti, šķidrā ķīmija, metāli u.c. Desmit mēnešos šo kravu apjoms palielinājies kopā par 10%. Jā, kopējais apjoms šajās kravu grupās nav un visdrīzāk nekad nebūs tik liels kā naftas un akmeņogļu kravām, toties tas nav tik ļoti atkarīgs no ārējiem apstākļiem, un ir tāds kā stabilais pamats, pie kura pieturēties dažādu globālu satricinājumu apstākļos.

Sava niša un pielāgošanās tirgum

Gada otrā puse iezīmējusi pozitīvas tendences arī termināļu darbības diversifikācijā – viens no jaudīgākajiem Ventspils brīvostas termināļiem Kālija parks, kas savulaik tika būvēts minerālmēslu kravu pārkraušanai, ir veicis būtiskus ieguldījumus, lai pielāgotu termināļa infrastruktūru graudu kravām.

Septembrī par vērienīgiem attīstības plāniem tieši Ventspils brīvostā paziņoja prāmju operators Stena Line. Jau šī gada trešajā ceturksnī prāmju līnijai Ventspils–Nineshamna tika piesaistīts lielākas ietilpības kravas un pasažieru kuģis Stena Scandica, kas līnijas jaudu palielina par aptuveni 30%, ļaujot 10 mēnešos Ro-Ro kravu apjomam pieaugt par 5,3%, bet pārvadāto pasažieru skaitam – par 30%. Bet nākamajā gadā Stena Line plāno mainīt esošos prāmjus pret vēl lielākas ietilpības pilnīgi jauniem, 240 metrus gariem e-flexer tipa prāmjiem.

Viena no Ventspils ostas īpašajām priekšrocībām ir arī piemērota infrastruktūra un pieredze lielgabarīta kravu pārkraušanā. Noslēguma fāzē šobrīd ir Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtītie pievedceļa atjaunošanas un pārbūves darbi Plosta ielā. Daļa no šī projekta ir arī lielgabarīta kravu piebrauktuves izbūve un sakārtošana iepretim Ventspils Valsts 1. ģimnāzijai Brīvības ielā. Kopējās projekta izmaksas – 162 tūkstoši eiro. Šīs vietas sakārtošana bija nepieciešama īpaši lielo kravu nogādei uz termināli. Tendences rāda, ka šo kravu apjoms ostā ievērojami palielinās.

Foto: Brīvostas teritorijā strādājošais uzņēmums Ventspils Andren regulāri izmanto ostas piestātnes, lai sūtītu klientiem pie mums saražotās lielgabarīta kravas. Tendences rāda, ka šo kravu apjoms ostā ievērojami palielinās.

Lasi vēl

Komentāri (10)

  • -1
    Māris Plūmiņš Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Secinājumi.Nepolitiskās, neerģētiskas kravas veido apmēram 4.milj. tonnu.Jautājums vai tas būs pietiekams, lai uzturētu ostas, dzelzceļa infrastruktūru no lietotāju maksām, vai valstij būs jāver maks vaļā?Skaidu kalni jau lieli, bet tās ir vieglākas kā ogles.

  • -1
    ventspilnieks 36,7 Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Rail Baltic, dzelzceļa Ventspils-Rīga elektrifikācija, 4-joslu šoseja Ventspils-Rīga, normāla A līmeņa šoseja Ventspils-Liepāja.
    Osta raitāk var strādāt, ja kravu piegāde kļūst lētāka un ātrāka. 30 gadi un braucam vēl pa krievu laikos būvētiem līčloču ceļiem.

  • -2
    yolo Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Domāšana kā Ventspils domei. Galvenais uzcelt viskautko un tad domāt kas un kā tur strādās

  • -1
    ventspilnieks 36,7 Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Nosien kāju ar žņaugu un pavēro, kas notiek :D

  • -1
    yolo Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Ja man tev vēl ir jāskaidro tad tu tā pat nesapratīsi…

  • -3
    Neimanis Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    yolo, kas uzceltā nestrādā?

  • 0
    yolo Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Varbūt ne konkrēti dome, bet nu pie mums valdošā tendence- sulu terminālis, graudu terminālis, konteineru terminālis. Milzu infrastruktūras projekti, kas reāli nīkuļo

  • -4
    Sigurds Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Kāpēc nīkuļo? Tāpēc, ka valsts apsaimniekotajās ostās par to darbību netiek domāts. Pēdējie visi rādītāji to parāda. Ostas, kuras apsaimnieko valsts - kravu apjomi krīt, citāda tendence ir pretēja.
    Un nav tā mūsu Latvija tik liela, lai varētu teikt, ka tam ir kādi citi iemesli.

  • 0
    ventspilnieks 36,7 Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Sigurd, beidz apķēzīt podu. Valstij bija jāizdara tas, ko augstāk rakstīju. Ostā jau saimniekoja kampēji. Pie ļoti optimistiskām prognozēm 20-30 gados ir iespēja atgūt līmeni, vārdusakot, jāsāk strādāt. Līdz šim tas nav darīts, tik patērēts.

  • 0
    Sigurds Pirms 4 nedēļām

    Vai jums būtu kāds labāks, un kaut nedaudz ticams un faktos balstīts spriedums par to, kādēļ tieši kopš brīža, kad no Ventspils ostas pārvaldības ir izslēgti pašvaldības pārstāvji ir dažādas domstarpības starp iedzīvotājiem un uzņēmumiem par ostas noteikumu neievērošanu, kur brīvosta atrakstās, ka viņu noteikumi nav viņu kompetencē? Un par to, kādēļ straujš kravu apjoma kritums vērojams tieši no šī paša brīža, turklāt, tāds pats vērojams citās ostās, kur ir šāds pārvaldības modelis? Bet Liepājā kritums ir krietni mazāks -tur līdzdarbojas pašvaldība un citās, krietni mazākās ostās ir kravu kāpums, arī tajās līdzdarbojas pašvaldība.
    Vai tiešām tas nav tādēļ, ka pašvaldība ir ieinteresēta ostas darbībā, sekmīgā tās darbībā, jo no tā galvenie ieguvēji ir iedzīvotāji, jo tiem ir darbs!?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: