Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis stāstīja, ka ar termināļiem tika runāts decembrī, kad bija krīzes situācija, tostarp tika skaidrots, kas jādara, lai tos neietekmētu ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas pēc 8. janvāra.

"Tas viss tika atrunāts. Kurš terminālis ir centīgāks, kā skolnieks, tas izpildīja savu mājasdarbu līdz 9. janvārim, bet cits šajā dienā vēl pildīja savus nenokārtotos eksāmenus. Un dažiem tas periods ievilkās," skaidroja Purmalis, paužot sapratni pret bankām, kurām ir nepieciešamas garantijas, ka uz uzņēmumu neattiecas noteiktās sankcijas.

Viņš gan skaidroja, ja valsts pārvaldītai iestādei - Ventspils brīvostas pārvaldei - ir noslēgts līgums ar šo termināli, bankai jāsaprot, ka valsts puse termināli noteikti jau ir pārbaudījusi.

Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš norādīja, ka situācija, kas attiecas uz sankcionēto sarakstu, radīja zināmu rezonansi un jautājumus arī no Rīgas brīvostas pārvaldes klientiem un bankām.

"Varu teikt droši, ka vismaz saistībā ar praktisko termināļu darbību un ostu darbību, sankciju sarakstam nav nekādas ietekmes uz Rīgas brīvostas darbību," teica Zeltiņš, piebilstot, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir apzinājusi termināļus un stividorus, secinot, ka tiem nav radušās problēmas, tostarp nav problēmu ar pārskaitījumiem.

Jautāts, vai Rīgas brīvosta ir pārbaudījusi, ka tajā nav ietekmes ASV sankciju sarakstā iekļautajam Aivaram Lembergam, Zeltiņš atbildēja apstiprinoši. "Mēs neesam drošības dienests, mēs vadāmies pēc tās objektīvās informācijas, kas mums ir pieejama," teica Zeltiņš.

Tāpat Rīgas brīvostas pārvaldnieks norādīja, ka problēmas ar bankām ir izplatītas, bet tās ir saistīts nevis ar sankciju situāciju, bet vairāk ar finanšu sistēmas attieksmi pret biznesu, kas ir reģistrēts austrumos no Latvijas. "Tā ir zinām problēma un es ceru, ka arī valstiskā līmenī, tas tiks risināts. Bez konkrētības šajā situācijā, tranzīta un loģistikas biznesam būs diezgan sarežģīti pastāvēt," teica Zeltiņš.

Arī Linkaits norādīja, ka ministrijā ir dzirdētas dažādu uzņēmēju atsauksmes par to, ka Latvijas banku sistēma ir pārāk stingra. "Ir zināmi iemesli, kāpēc tas tā ir. Ļoti ceru, ka nākotnē arī banku nozare būs izprotoša pret tranzīta biznesa specifiku un par to valstu grupu, ar kuru tīri objektīvi, mums ir jāsadarbojas," teica ministrs.

Lasi vēl

Komentāri (3)

  • -1
    Kriska 24.01.2020, 11:44:30

    Jātais valsts specializēta banka , kura nodarbotos ar tranzita biznesu . Bet mūsējiem valsts vīriem "kiška tonka" lai pretotos skandinavu banku monopolijai

  • -1
    Aigars G. 24.01.2020, 12:54:57

    Agrāk jau bija kaut kāda Baltijas Tranzītbanka.. Kuldīgas ielā pie Bugiņa blakus uz stūra.

  • -2
    STOPVACZISM 24.01.2020, 13:16:07

    Ex Parex - Citadele uz īsu brīdi arī bija valsts īpašumā līdz to par sviestmaizi atdeva jeņķiem.
    Vnk banku internacionāle ir dabūjusi caur noteikumu, ka valstij bankas nedrīkst piederēt.
    Un par cik valsts pārvaldītāji LR ir planētas priekšgalā visādu noteikumu un rekomendāciju ievêrošanā, neredzēt mums valsts bankas.
    Runā, ka t.s.neatkarības atgūšanas laikā starptautiskie naudas maisi jau dalīja kāds kumosiņš kuram tiks - un skandināviem tika banku sektors.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: