Graudu terminālis Ventspils Grain Terminal, kas jau 12 gadus darbojas Ventspils brīvostā, pēc modernizācijas ne tikai ievērojami palielinājis savu caurlaides spēju, bet arī ieguvis iespēju uzņemt un pārkraut daudz lielāku lauksaimniecības produkcijas klāstu.

Tas, ka terminālis ir universāls, ir galvenais konkurētspējas nosacījums, – tā pārstāvji norādīja jaunās divu sekciju noliktavas svinīgajā atklāšanā.

«Īstenojot projektu, mūsu šauras specializācijas graudu terminālis pārtop par universālu jebkuras lauksaimniecības produkcijas pārkraušanas termināli abos virzienos – gan jūrā, gan arī no jūras,» paziņoja Ventspils Grain Terminal (VGT) ­val­des priekšsēdētājs Vladislavs ­Ša­franskis. Jau šonedēļ graudu terminālis var sagaidīt jaunu kravu – cukurbiešu graizījumus, kas jau ir ceļā uz Ventspili. Līdz šim šādu kravu graudu terminālis nevarēja pieņemt savā teritorijā, bet to darīja kaimiņu stividorsabiedrību noliktavu telpās Ventspils brīvostā. Jaunais cukurbiešu graizījumu sūtījums tagad nonāks jaunajā noliktavā, kuras būvniecība graudu terminālī ir pabeigta.

Pagājušajā piektdienā graudu terminālī svinīgi atklāja jaunos infrastruktūras objektus, kas tika uzbūvēti modernizācijas gaitā, toskait divu sekciju noliktavu vairāk nekā 5500 m2 platībā, kur var uzglabāt 30 000 tonnu lauksaimniecības produkcijas, un 15-metrīgu ēku iekraušanas un izkraušanas operāciju veikšanai, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas, pateicoties kurām radās iespēja iekraut kravas gan jūras, gan arī sauszemes transportā. Jaunā termināļa universālums slēpjas faktā, ka tajā var iekraut un izkraut jebkuru kravu, neapdraudot to kvalitāti, norādīja Šafranskis. Salīdzinājumam: tādas tilpnes, kas tika uzceltas termināļa pirmai kārtai, ļauj darboties pārsvarā tikai ar graudiem. Citas lauksaimniecības kravas, kas tiek transportētas granulu veidā, uzglabātas tādās tilpnēs, saguļas un vairs nav izkraujamas. Turklāt daudzas lauksaimniecības kravas, ja tās iekrautu no liela augstuma torņu veida tilpnēs, zaudētu savu kvalitāti.

Tieši tādēļ graudu terminālis iepriekš nevarēja uzņemt papildu kravas, jo to uzglabāšanai ir vajadzīgas klasiskas noliktavas ar daudzslīpju jumtu, skaidro Šafranskis. Tagad tāda noliktava terminālī ir, uzglabāšanas telpu kopējā ietilpība, ņemot vērā jauno noliktavu, šobrīd ir 100 000 tonnu, bet termināļa kopējā caurlaides spēja sasniedz 2 miljonus tonnu gadā. Jaunā noliktava ļaus papildus jau esošajām graudu kravu plūsmām piesaistīt dažādas granulētas kravas, kā arī eļļas un pākšaugu kultūru kravas, tādējādi būtiski paplašinot Ventspilī pārkraujamo lauksaimniecības kravu nomenklatūru, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Galvenais jautājums, kas tagad interesē daudzus – vai terminālī būs šīs jaunās kravas un vai tas varēs sasniegt projektēto jaudu? Līdz šim termināļa darbības rezultāti liecināja, ka tā projektētā jauda tika sasniegta tikai līdz ceturtajai daļai. Uz to vairākkārt norādījis arī pašvaldības vadītājs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Termināļa vadītājs Šafranskis ir piesardzīgs, runājot par nākotnes prognozēm: šajā Latvijas tranzītam tik sarežģītajā brīdī ir grūti sniegt kaut kādus solījumus un garantijas. «Taču mēs izdarīsim visu, lai kravas būtu. Jaunās noliktavas būvniecības ideja kalpo par apstiprinājumu tam, ka mēs esam gatavi darīt visu jaunu kravu piesaistīšanai,» paziņoja Šafranskis, atklājot jauno noliktavu. Pēc viņa teiktā, jaunā noliktava palīdzēs nodrošināt terminālim darbu starpsezonu laikā, kad graudu raža laukos vēl tikai briest, kā arī neražas gados.

«Tagad mums nav ierobežojumu saistībā ar jebkuru kravu pieņemšanu, turklāt mēs varēsim pieņemt ne tikai eksporta, bet arī importa kravas no kuģiem, tālāk tās pārkraujot vagonos,» sacīja Šafranskis. Kā viņš norādīja, tādus nosacījumus Ventspils vēl nebija piedāvājusi. Graudu terminālis varēs strādāt ar importa tranzīta kravām, piemēram, sojas pupām, spraukumiem un citām kravām, no kurām daudzas jau ir atradušas savu vietu kaimiņostās – Liepājā un Klaipēdā. Vajadzēs nopietni strādāt, lai šīs kravu plūsmas pārorientētu uz Ventspili, atzina Šafranskis. Pēc cukurbiešu graizījumu pirmā sūtījuma saņemšanas, kas jau tiek transportēts Ventspils virzienā, uzņēmums varēs plānot arī citas lauksaimniecības produkcijas – rapšu spraukumus, saulespuķu granulas, sojas pupas u.c. Tās visas pārsvarā ir tranzīta kravas, kas nāk no/uz Krieviju, uzsvēra Šafranskis.

Uz universālās noliktavas svinīgo atklāšanu Ventspilī bija ieradušies vairāku kravu īpašnieku pārstāvji. «Starp viņiem ir patīkami redzēt arī tos, kas sāka strādāt ar termināli 2005. gadā, kad mēs tikko sākām pārkraut graudus pirmajos kuģos, kuru kravnesība bija 25 000 tonnas,» norādīja Šafranskis, piebilstot: «Mēs lepojamies ar to, ka mūsu pastāvība ļauj klientiem būt pārliecinātiem par mūsu pakalpojumu kvalitāti.» Lietuvas kompānijas Linas Agro pārstāvis Valds Gudžuns norādīja uz tādām Ventspils graudu termināļa priekšrocībām kā dziļ­ūdens piestātne, iespējas uzglabāt graudus lielos apjomos un pieņemt daudzveidīgu lauksaimniecības produkciju.

Lentīti noliktavas atklāšanā pārgrieza VGT valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šafranskis (no kreisās), Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka un Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.

Pateicoties jaunās noliktavas konstrukcijai, terminālī tagad varēs uzņemt jebkādas lauksaimniecības kravas bez ierobežojumiem.

Atklājot jauno universālo noliktavu, iegūta iespēja piesaistīt jaunus kravu veidus ostā.

AS Ventspils Grain Terminal:

- uzbūvēts 2005. gadā

- piestātnes dziļums – 14,5 m

- jauda – vairāk nekā 2 miljoni t/gadā

- iespēja uzglabāt lauksaimniecības produkciju – līdz 100 000 t

- īpašnieks (100%) – APK Invest (Kazahstāna)

- investīcijas modernizācijā – aptuveni 7 miljoni eiro,

toskait 5,25 miljoni eiro bankas Luminor kredītlīdzekļu

Infrastruktūra – svarīgs nosacījums kravām

Didzis Ošenieks, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks

- Infrastruktūra – tas ir ļoti nozīmīgs nosacījums tam, lai ostā būtu kravas. Kāda jēga ir vēlmēm, ja nav iespēju? Protams, patlaban ģeopolitiskā situācija Latvijā nav no tām labākajām, Ventspilij iznāk konkurēt ar lieliem spēlētājiem – vai tā būtu Klaipēda vai Liepāja, abās šajās ostās ir spēcīgi uzņēmumi, kas pārkrauj graudu kravas. Taču jaunā infrastruktūra, kas izveidota Ventspils graudu terminālī, sniedz tam ievērojamas priekšrocības konkurētspējas jomā. Lai arī terminālī līdz šim pārkrāva ne vairāk kā 500 000 tonnu graudu gadā, es piekrītu termināļa vadībai, ka laiks modernizācijai ir izvēlēts pareizs. Taču laiks tāpat rādīs, vai tagad terminālis būs aizpildīts un vai tas strādās ar pilnu jaudu. Mēs ceram, ka tas spēs sasniegt savu pašreizējo projekta jaudu – divus miljonus kravu gadā. Tam ir visi priekšnosacījumi: jaunā noliktava sniedz iespēju operatīvāk piekraut lielus kuģus un samazināt izdevumus dzelzceļa vagonu izmantošanai. Tādējādi terminālis palīdzēs kravu īpašniekiem samazināt savus izdevumus. Tajā arī slēpjas termināļa konkurētspēja. Savukārt mēs visi – pašvaldība un visi ventspilnieki, pilsēta kopumā – būsim ieguvēji, ja graudu terminālim labi klāsies, jo runa ir par darba vietām un nodokļiem. Visi šajā gadījumā ir ieguvēji.

Projektējām un būvējām

Konstantīns Bursakovskis, SIA Ostas celtnieks valdes priekšsēdētājs

- Šodien var tikai noliekt galvas to cilvēku priekšā, kas šajā nebūt ne vieglajā laikā iegulda naudu tranzītbiznesā. Tas attiecas ne tikai uz termināļa īpašniekiem, bet arī viņu partneriem, kuri ved uz šejieni savus izaudzētos graudus un citu lauksaimniecības produkciju. Ir ļoti patīkami apzināties, ka Ventspilī ir pabeigts vēl viens grandiozs projekts. Mums - jauno termināļa objektu būvniekiem – tas bija zināms izaicinājums, jo mēs ne tikai būvējām, bet arī projektējām, proti, mēs bijām atbildīgi par visiem darbiem, visām konstrukcijām un mezgliem jaunajos objektos. Tagad varu tikai priecāties par to, ka mums ir izdevies iekļauties īsā laikā projekta īstenošanā. Šāda iespēja radās, pateicoties savlaicīgai plānošanai, intensīviem celtniecības darbiem un mūsu kvalificētajiem speciālistiem. Mūsu kompānija piedalījās arī termināļa pirmās kārtas būvniecībā – cēlām administratīvo ēku, izbūvējām inženiertīklus, piedalījāmies zemes darbos. Šoreiz Ostas celtnieks piedalījās projektā kā ģenerāluzņēmējs. Termināļa modernizācijas laikā veiktie darbi palīdzēs palielināt pārkraujamo kravu apjomus, tādējādi uzlabojot arī Ventspils brīvostas darbības rādītājus.

Komentāri (1)

  • 0
    No malas Pirms 1 nedēļas, 5 dienām

    Ko Ošenieks meklēja atklāšanas pasākumā?
    Vai tad Lembergam arī kāda daļa pieder šai terminālī?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: