Gatavo pētījumu par ostām

Prezentējot starpziņojumu par Latvijas ostām, kas tiek gatavots pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, Pasaules Bankas reģionālais direktors Polijas un Baltijas valstīs Havjers Devikrots uzsvēra, ka sacensība starp ostām kļuvusi grūtāka, īpaši līdz ar ostu izplešanos Krievijā, no kuras tranzīta Latvija ir atkarīga. Par Latvijas ostu konkurētspēju liecina tas, ka kopumā kravu apgrozījums ir palielinājies, neskatoties uz to, ka pēdējo 12 gadu laikā tirgus daļa reģionā noslīdējusi no 37% līdz 21%. Jāatzīmē, ka šā brīža situācija salīdzināta ar 2000. gadu, kad vēl darbojās naftas vads no Krievijas, kura kopējā jauda bija 15 miljoni tonnu gadā, un Krievijā vēl nebija tādu ostu kā Ustjluga un Primorska, kas patlaban kopā apgroza vairāk nekā 100 miljonus tonnu.

Tāpat pētījumā tiek norādīts, ka ostas Latvijā ilgstoši nevarēs strādāt ar tik novecojušu infrastruktūru, tādēļ jāattīsta jauna, lai palielinātu caurlaidību ostās. Analizēts arī ostu pārvaldības modelis. Gala ziņojums, kurā tiks ietverti ieteikumi tālākai ostu attīstībai, būs pieejams vasarā. Turklāt pēc prezentācijas un diskusijas ar Ventspils brīvostas valdi eksperti atzinuši arī vairākas faktoloģiskas kļūdas un nepieciešamību pēc labojumiem.

Atzīst neprecizitātes

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Pasaules Bankas pētījums nav pabeigts, tas ir tāds starpziņojums, kuru mēs īsi pārrunājām. Arī notikušajā prezentācijā Imants Sarmulis izteica veselu virkni piezīmju, ko Pasaules Bankas pārstāvji arī pieņēma, atzīstot neprecizitātes. Tur ir diezgan daudz piezīmju, kas neattiecas uz Ventspils ostu, bet attiecas uz kādu citu ostu. Bet tas nav pierakstīts. Piemēram, pētījuma starpziņojumā rakstīts, ka ir novecojusi infrastruktūra, bet tas neattiecas uz Ventspili. Tur ir ierakstīts, ka mēs varam pieņemt tikai Panamax kuģus līdz 65 tūkst. tonnām, bet reāli varam Ventspils ostā pieņemt kuģus līdz 120 tūkst. tonnām. Vārdu sakot, tur ir daudz tulkošanas neprecizitāšu (tā sauksim tās), ko vajag novērst. Līdz ar to propaganda, kas tagad iet plašsaziņas līdzekļos, – ka tur ir daudz visādu pārmetumu –, attiecībā uz Ventspils ostu nekādu konkrētu pārmetumu nav. Ventspils ostas visi rādītāji, viss vērtējums ir pozitīvs.

Protams, var būt kaut kādi ieteikumi, vienmēr tā var būt. Piemēram, pārvaldnieka darbu vērtēt reizi gadā pēc kaut kādiem rādītājiem. Piemēram, Ventspilī mums faktiski atlikusi tikai Ziemeļu ostas attīstība, vairāk jau mums nekā nav. Rīgā savukārt ir ļoti lielas platības ūdens malā, kur nav nekā, līdz ar to nevar rakstīt vienādi. Savukārt industriālajā zonā mums ir 800 hektāru brīvas zemes. Skaidrs, ka mēs dodam visiem, kas grib. Ir gan ierobežots termiņš, cik ilgā laikā uzņēmumiem, kas tajā strādā, jārāda progress. Šis ziņojums varētu būt pabeigts jūlijā, tad arī, domājams, tas būs pamatotāks.