Epizode iz Ventspils loču darba (FOTO)

Jāatzīstas godīgi, kapteinim bija taisnība – sākotnēji ar interesi vērojām notiekošo, bet, izbraucot aiz jūras vārtiem, mazo Kaiju stipri šūpoja un jūras slimība bija klāt. Taču priekšstatu par loča darba atbildību un, kā tautā saka, – virtuvi – ieguvām.

Pie Ventspils brīvostas kapteiņa dienesta piestātnes, kur parasti kuteris uzņem loci, ielecam Kaijā. Dosimies vērot, kā locis Andrejs Tīrmanis no ostas izved tankkuģi. Šoreiz loci savācam no kuģa ar kokmateriāliem NOSSAN, kuram viņš jau palīdzējis atstāt piestātni. Tā kā NOSSAN tālāk tiks galā pats, dodamies pēc tankkuģa.

Locis izkāpj Ventbunkera piestātnē un dodas uz tankkuģi, lai kopā ar kapteini, velkoņiem piepalīdzot, droši izvestu kuģi no ostas. Locis vislabāk pārzina vietējos ostas apstākļus, tādēļ ir neaizstājams palīgs kapteinim.

Tikmēr ar loča kuteri lēnām sākam dudināt uz jūras vārtu pusi. Locis un kutera kapteinis jau vienojušies, aptuveni cik tālu aiz jūras vārtiem kuģi vedīs. Izrādās, brauksim visai tālu. Šajā reizē braucam kopā ar Kaijas komandu – maiņas kapteini Aigaru Kalniņu un motoristu matrozi Jāni Brakmani.

Kad tankkuģis tuvojas, arī Kaija paātrina gaitu – lai izlīdzinātos ātrumā ar lielo kuģi, pietuvotos tā bortam un locis nokāptu atpakaļ uz kutera. Esam aptuveni divus kilometrus aiz jūras vārtiem.

Novērtējis situāciju un pārliecinājies, ka tālāk kuģa komanda ar viltīgo un visai sarežģīto Ventspils jūras kanālu tiks galā pati, locis gatavojas atstāt tankkuģi.

Vējam svilpojot, jūrai pamatīgi viļņojoties un abiem kuģiem ātri braucot, locis kāpj pa loču trapu atpakaļ uz kutera, kurš piebraucis pavisam klāt lielā tankkuģa sānam. Jāatzīst, mums, vērotājiem, skrien šermuļi un uz mēles jautājums – kā saņemt drosmi tādam kāpienam? Pie tā pierodot, smejas Andrejs un atklāj, ka grūtāk ir ziemas laika apstākļos, bet vasarā tas esot nieks. Taču drosmi, vismaz pāris risinājumu neparedzētām situācijām, augstu atbildības izjūtu un prasmi rast kontaktu un raisīt uzticību svešai kuģa komandai loča darbā vajag. Tankkuģis droši aiziet jūrā, bet mēs – viļņu noreibināti un šļakatu saslapināti, bet ar patīkama piedzīvojuma sajūtu – atgriežamies ostā.