Sakoptos laukos kūla nedegs

Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un cilvēki gūst apdegumus vai pat iet bojā. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām - ja rudenī lauki un arī pilsētas teritorija, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.

Šogad VUGD ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 1760 kūlas ugunsgrēkus. Šajos ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, divi guva apdegumus, kā arī 48 gadījumos no degošās sausās zāles aizdegās arī ēkas. Salīdzinoši 2010.gadā bija reģistrēti 1695 kūlas ugunsgrēki, kuros gan bojā gājušo cilvēku nebija, taču tika nopostītas 32 ēkas. Pēdējo desmit gadu laikā vistraģiskākie bija 2006.gads, kad bija jādzēš 7083 ugunsgrēki un tajos gāja bojā seši cilvēki un nodega 472 ēkas, bet 2002.gadā – 4320 ugunsgrēki, kuros bojā gāja astoņi cilvēki un nodega 514 ēkas.

Kā liecina statistika pēdējos gados kaut minimāli, bet kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties, kas ļauj cerēt, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūlas dedzināšanu tomēr mainās, un netiek uzskatīts, ka tas ir vienkāršākais un labākais veids kā sakopt savu apkārtni. Tas darbs un līdzekļi, kuri tiek ieguldīti lauku sakopšanā un kaut vai zāles nopļaušanai ap ēkām, būs daudzkārt mazāki nekā tad, ja nodegs mājas vai no degošās kūlas aizdegsies mežs.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas speciālisti jau pavasarī atgādināja :

„Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Dabiskam zālājam dedzināšana ir vēl postošāka nekā neapsaimniekošana, jo ne vien izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. Latvijas krāšņie un sugām bagātie zālāji nav veidojušies dedzināšanas rezultātā, un augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai, tāpēc tas ir nepiemērots, bezatbildīgs un bīstams saimniekošanas veids.”

Diemžēl liels skaits kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās, kas liecina par to teritoriju nesakoptību. Kaut gan šeit degšanas platības salīdzinoši ir mazākas, taču šie ugunsgrēki ir bīstamāki, jo apdraud dzīvojamās ēkas, ražošanas objektus.

Ugunsdrošības likumā noteiktas ugunsdrošības prasības objektu teritorijā, kas paredz, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. To var ieteikt arī privātmāju īpašniekiem – ja ap ēkām viss būs sakopts, tad paša, kaimiņa vai kāda ļaundara izraisītā kūlas ugunsgrēkā neaizdegsies ēka.

VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus savlaicīgi sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu lielo kūlas ugunsgrēku skaitu.