Jūra skalo Kolorado vaboles

Turklāt viņas tuvinieki, atpūšoties jūras krastā uz ziemeļiem no Ventspils, pamanījuši lielu daudzumu šo vaboļu skalojamies ārā no jūras.

«Tas ir pavisam normāli,» skaidro kukaiņu pētnieks Kristaps Vilks. «Vasaras sākumā Kolorado vaboles migrē, nokļūstot līdz pat jūrai. Vēja brāzmas tās aiznes tālu no krasta, taču ūdenī iekritušās vaboles viļņi izskalo atpakaļ krastā. Šīs vaboles ir ļoti dzīvīgas, tās nenoslīkst, bet apžāvē spārnus un meklē ceļu uz jauniem kartupeļu laukiem.»

Kolorado vaboles jūras ūdenī spēj izdzīvot pat 3 – 4 dienas. Pavasarī, meklējot dīgstošos kartupeļus, vienā paņēmienā kaitēkļi var nolidot vairākus desmitus kilometrus. Karstā laikā vaboles veic tālus pārlidojumus un ar stipru vēju vai negaisu izplatās lielā attālumā.

Kolorado vaboles iekļaujas lielākajā vaboļu dzimtē pasaulē – lapgraužu dzimtē. Latvijā konstatētas 340 lapgraužu sugas, bet iespējams, ka to ir vēl vairāk. Pazīstamākā ir Kolorado vabole, jeb kartupeļu lapgrauzis, kas mūsu valstī pirmoreiz konstatēts tikai 1958. gadā. Vaboles segspārnos melnas joslas mijas ar brūnām. Pieaugušās vaboles ziemo zem nobirušām lapām vai augsnē līdz metra dziļumam.

Pieaugusi lapgrauža mātīte izdēj 400-800 olas kartupeļu lapu apakšpusē, retāk lapu virspusē. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie augsnē 10-20 centimetru dziļumā iekūņojas. Apmēram augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau daļēji nobriedušās kartupeļu lapas. Tāpēc piemājas dārzos jāveic intensīva kartupeļu lapgrauža vaboļu savākšana vai lielākās platībās – ierobežošana ar insekticīdiem. Kaitēkļa bīstamība palielināsies līdz ar masveida kāpuru šķilšanos.