Ostai ir savs aizsardzības plāns

Ostas aizsardzības plāns satur konkrētus organizatoriskos pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nesankcionētu personu iekļūšanu ostas teritorijā. Ostas iekārtu aizsardzības plāni, kas darbojas kopš 2004. gada, risina šos jautājumus termināļos un jau devuši savus rezultātus. Sākumā bija daži gadījumi, kad personas no citām valstīm kā bezbiļetnieki centās iekļūt ostas teritorijā, bet pēdējo gadu laikā tas nav atkārtojies.

Ostas aizsardzības virsnieks Aivars Mendriķis saka, ka vairāki no minētajiem gadījumiem ir saistīti ar nelegālajiem bēgļiem, kuri slepeni uzturas uz ārzemju kuģiem un mēģina iekļūt Ventspils ostā. Vienā gadījumā bēgļiem no Āfrikas centrālās daļas izdevās nemanītiem nokļūt no kuģa ostas teritorijā, bet, pateicoties personāla un valsts dienestu sadarbībai, viņi tika aizturēti. Bija arī gadījumi, kad kuģa komanda jau pa ceļam atklājusi zaķus un, ierodoties ostā, izolējusi tos atsevišķā kuģa telpā. Visos gadījumos bēgļi nosūtīti atpakaļ uz to valsti, no kurienes ieradušies.

Parasti tās ir Āfrikas valstis, no kurām ierodas cilvēki labākas dzīves meklējumos. Ja viņi meklētu oficiālu patvērumu, tad darbotos legālā ceļā, uzskata ostas aizsardzības virsnieks.

Kā mūs informēja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka, kas koordinē šo jomu, – tā kā aizsardzības plāns ietver sevī ne tikai nelegālās migrācijas, bet arī iespējamo terora aktu novēršanu, visi pasākumi un cilvēki, kas iesaistīti to īstenošanā, ir konfidenciāli un plašākai publikai nav zināmi.

«Ostas aizsardzības dienesta speciālisti regulāri paaugstina savu kvalifikāciju, iziet sagatavošanos un sertifikāciju ārzemju centros,» saka Guntis Drunka un piebilst, ka mūsu speciālistiem ir visas nepieciešamās zināšanas, informācija un iemaņas starptautiskā terorisma novēršanas jomā. To atzinuši arī starptautiskie inspektori, kuri vairākkārt ir izvērtējuši aizsardzības līmeni Ventspils brīvostā.

Cik reāli Latviju apdraud terorisms? Uz šo jautājumu ostas aizsardzības speciālisti atbild viennozīmīgi: «Šajā jomā viss ir ļoti relatīvs.» Piemēram, Skandināvijas valstīs ir ļoti zems starptautiskā terorisma riska līmenis, tomēr arī Zviedrijā pērn nogranda sprādziens, kuru sarīkoja propagandas apmāts amatieris. Patlaban arī Latvijā ir zems starptautiskā terorisma riska līmenis. Ja rodas kaut nelielas aizdomas par terora akta iespēju, Drošības policija izziņo paaugstināta riska līmeni, par ko uzreiz informē ostas aizsardzības dienestu, kurš izvērš sadarbību ar Valsts un pašvaldības policiju un citiem atbildīgajiem valsts dienestiem.

Līdz šim tikai vienu reizi tika izziņots paaugstināta riska līmenis – kad Rīgā notika NATO samits un tika pieņemti visi preventīvie pasākumi, ko mūsu valstij uzliek šāda pasākuma organizēšana, pat ja tiešu terora draudu nav, stāsta Aivars Mendriķis.