Noslēdzoties ligzdošanas sezonai, apmeklētājiem atver trīs upju grīvas

''Kopumā šis pilotprojekts vērtējams kā ļoti veiksmīgs. Jau pirmajā sezonā varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja slēgtās grīvas. Lai mēs atjaunotu viņu uzticību šīm teritorijām kā labām ligzdošanas vietām, būs nepieciešami vairāki gadi,'' skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.

Šis bija pirmais gads, kad putnu ligzdošanas laikā Dabas aizsardzības pārvalde lēma par šo trīs upju grīvu ierobežošanu apmeklētājiem. Laika periodā no 1. aprīļa līdz 1. augustam Ķikana un Irbes grīvās un no 1. maija līdz 31. jūlijam Gaujas grīvā atpūtnieki, laivotāji, suņu saimnieki un makšķernieki bija aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas. Dabā bija izvietots gan teritoriju norobežojums, gan aizlieguma zīmes, gan arī informatīvie stendi trīs valodās.

''Regulāri veicām visu trīs teritoriju apsekošanu, lai uzraudzītu, kā tiek ievēroti teritorijas šķērsošanas aizliegumi. Ar prieku varu teikt, ka sabiedrības izpratne un vēlme atbalstīt dabas daudzveidības atjaunošanu ir augsta. Tikai nereti saskārāmies ar apzinātu aizlieguma neievērošanu,'' stāsta Martinsone.

Šobrīd Latvijā ligzdo vairs tikai 70-100 mazo zīriņu Sternula albifrons pāru, kas aprīļa izskaņā atgriezušies no savām ziemošanas vietām Āfrikā. Tā kā to skaits turpina samazināties, šī suga Latvijā ir kļuvusi par kritiski apdraudētu. Ja izdosies atjaunot agrāko mazo zīriņu populāciju, tai līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.

Agrāk Gaujas un Irbes grīvās mitinājās nozīmīga mazo zīriņu kolonija. Ligzdošanas laikā putni ir ļoti jutīgi pret cilvēku un suņu radīto traucējumu, kas ietekmē perēšanu un mazuļu audzināšanu. Tādēļ cilvēku skaita palielināšanās un arī bez pavadas palaistu suņu klātbūtne veicinājusi sugas izzušanu. Diemžēl liedaga smiltis mazajam zīriņam ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta. Tikmēr mēs, cilvēki, varam izvēlēties savām pastaigām, laivu braucieniem vai atpūtai arī citus maršrutus.

Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, tādēļ viņi var kļūt par vieglu medījumu suņiem.

Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.

Pludmales norobežošana veikta ar LIFE REEF jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" projekta līdzfinansējumu. LIFE REEF projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 km² platībā. Plašāka informācija par projektu pieejama LIFE REEF interneta vietnē reef.daba.gov.lv.