Pilsētvides tīrība ir neatņemams, ilggadēji veidots un uzturēts Ventspils raksturlielums. ''Pakāpeniski mainās gan mūsu, gan iedzīvotāju domāšana - atkritumi vairs nav atkritumi, tās ir izejvielas. Tas ir izvirzīts mērķis Eiropas Savienības (ES) līmenī, ka 2035. gadā mēs apglabāt nedrīkstēsim vairāk kā 10 procentus no radītajiem sadzīves atkritumiem,'' uzsver Ventspils labiekārtošanas kombināta pārstāve Inese Mičule.

Šķirošana

''Ventspilnieki atkritumus šķiro labi,» stāstījumu sāk pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Inese Mičule un turpina: «Taču sakarā ar jauno ES kursu, arī mums sava atkritumu apsaimniekošanas sistēma jāpilnveido, vēl vairāk veicinot atkritumu šķirošanu. Lielākajos dzīvojamo māju pagalmos jau ir uzstādīti konteineri atkritumu šķirošanai. Pilnveidojot infrastruktūru, šobrīd mainām vecos konteinerus pret jauniem. Zaļajos var ievietot stiklu, dzeltenajos – papīru, plastmasas un metāla iepakojumu. Plānojam, ka no 2023. gada iekšpagalmos parādīsies konteineri arī bioloģijai.''

Pentuļi

Ventspilnieki jau zina, ka 2004. gadā ekspluatācijā tika nodots videi drošs sadzīves atkritumu poligons Pentuļi Vārves pagastā. «Pentuļi bija pirmais tāda līmeņa poligons Latvijā!» ar lepnumu teic Inese Mičule. Līdz tam darbojušās vairākas izgāztuves, kuras līdz ar poligona darbības uzsākšanu slēgtas. Šobrīd Pentuļos nonāk atkritumi gan no Ventspils pilsētas, gan novada un arī no Kuldīgas novada. «Ar ko poligons atšķiras no izgāztuves?!» vaicā Mičule un pati arī atbild: «Ar to, ka tiek kontrolēta poligona darbības ietekme uz vidi. Tiek veikts gan virszemes, gan pazemes ūdeņu monitorings, tiek sekots līdzi, kā atkritumi tiek apglabāti, kā apstrādāti.» Speciāliste zina teikt, ka tad, kad poligons bija tikko uzsācis savu darbu, pirmais un vienīgais pienākums bijis apglabāt visus ievestos atkritumus tādā veidā, lai tas neradītu apdraudējumu videi. Tagad poligonam funkcija ir stipri mainījusies, apglabāšana ir palikusi pēdējā vietā, jo mainījušies mērķi atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Izejvielas

''Atkritumi vairs nav uzskatāmi vienkārši par atkritumiem, tie jau ir jāuztver kā izejvielas. Mazākā daļa no atkritumiem tiek apglabāta, lielākā daļa – sagatavota un nodota reģenerācijai. No atkritumiem poligonā mēs gan atšķirojam otrreizējai izmantošanai derīgos atkritumus, gan arī sagatavojam kurināmo no atkritumiem, kuru pašlaik nododam cementa rūpnīcai Brocēnos, bet, ja viss izdosies, no atkritumiem iegūto kurināmo nākotnē varēs izmantot tepat Ventspilī – siltumenerģijas ieguvei. Šis stāsts varētu būt par 2023. gada beigām, bet šobrīd projekts ir tehniskās daļas stadijā, izvērtējam, pētām, analizējam, vai tas būtu tā vērts,'' jaunos atkritumu apsaimniekošanas jomas izaicinājumus ieskicē Mičule.

Domāšanas maiņa

''Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir lielu izaicinājumu priekšā – ir ne tikai jāsasniedz atkritumu apsaimniekošanā izvirzītie mērķi, bet galvenais – jāmaina gan ražotāju, gan atkritumu apsaimniekotāju, gan patērētāju domāšanas veids un pieeja atkritumu apsaimniekošanā – no īstermiņa uz ilgtermiņa. Jāatzīst, ka pilsētā pastāvošā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, nav vērsta uz atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu, jo tikai daļa iedzīvotāju maksā par faktiski radīto atkritumu apjomu – vairākums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāju šobrīd maksā konstantu summu mēnesī, kas aprēķināta, ņemot vērā vidējo gadā viena iedzīvotāja saražoto atkritumu apjomu un spēkā esošo maksu. Šāda situācija neveicina atkritumu apjoma samazināšanu, atkritumu šķirošanu un apdomīgu iepirkšanās paradumu veidošanos, tādēļ tuvākajā laikā ir plānotas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas kārtībā arī mūsu pilsētā,» Ventspils situāciju raksturo Sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietniece Mičule un piebilst: «Plānotās izmaiņas paredz lielāku atbildību visām atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām pusēm – par izmaiņām plašāk nākamajās publikācijās.''

Lasi vēl

Komentāri (4)

  • -4
    STOPVACZISM 23.08.2021, 10:54:24

    Nu ja, šai olimpiādē medaļas arī esot no atkritumiem...

  • -1
    žurka 23.08.2021, 14:49:25

    "jo tikai daļa iedzīvotāju maksā par faktiski radīto atkritumu apjomu – vairākums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāju " - kādēļ minēts, ka tikai daļa iedzīvotāju maksā? Maksā visi pēc deklarēto personu skaita, ja kāds nemaksā, to taču var redzēt pēc rēķinu apmaksas. Tāpat privātmājās - nu apziniet, vai visi maksā par konteineru izvešanu. Daudz kur izvietotas atkritumu tvertnes stiklam, pet pudelēm, kartonam, to arī šķirojam. Ko var, vedam nodot uz Jēkaba ielu. Drīzāk man nav saprotams, kādēļ dome atbalsta tās pazemes atkritumu izmešanas vietas sētās.

  • -2
    reku 23.08.2021, 15:13:05

    Taisni tā.Kas attiecas uz privātmājām,tur,kur vēl saglabājušās vecās,labās malka plītis un krāsnis,atkritumi paliek vēl mazāk,jo daudz ko iespējams izmantot kā kurināmo.Tāpat pārtikas atlikumi tiek kompostēti.Metālu iespējams nodot par samaksu,galu galā atkritumu konteiners paliek gandrīz nepiepildīts.Taču patvaldības noteikumi pieprasa to šad un tad izvest,kaut pustukšu.Vai tā nav organizēta laupīšana?

  • -2
    Andris Lapukoks 25.08.2021, 17:55:24

    Ko tur nesaprast, mēs esam priecīgi, ka tie kaķi nelien pa misenēm, kaijas visu ēdienu neizvalkā pa pagalmu, tīrs un nesmird apkārt.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: