Turbīnu ietekme nav vērtēta vispusīgi

Ventas Balss turpina atspoguļot SIA Ventspils Wind projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmē pārrunātos jautājumus. Raksta pirmā daļa publicēta laikraksta 1. jūlija numurā.

Iedzīvotāji sanāksmē cita starpā vaicāja, ar kādiem pētījumiem IVN izstrādātāja – SIA Vides eksperti – speciālisti pamatojuši betona labvēlīgo ietekmi uz vidi, kā tas atbildēts uz iedzīvotāju iepriekš iesūtītu jautājumu par to, kam un kādā termiņā būs pienākums utilizēt betona pamatus un ar kādām sankcijām jārēķinās, ja tas netiks darīts. SIA Vides eksperti pārstāvis Ivars Pavasars sanāksmē konkrētus pētījumus neminēja, bet paskaidroja, ka betons rada sārmainu vidi pretstatā skābai videi, kas veidojas mežā. Šī sārmainā vide esot labvēlīgāka koku augšanai. Tātad betons mežam nāks par labu. Un izrādās, betona pēda vidē paliks uz mūžīgiem laikiem. Noņemt plānots tikai betona kluča virskārtu līdz 75 centimetru dziļumam. Pavasars norāda, ka betona pamatu novākšana ir vēja parka attīstītāja un zemes īpašnieka savstarpējais jautājums.

Zvērus nepētīja

Iedzīvotāji pauda izbrīnu, ka IVN procesā nav vērtēta ietekme uz dzīvniekiem, jo blakus neesot nevienas fermas. Viņi vaicā, vai tad meža dzīvnieki neskaitās. Viens no sanāksmes dalībniekiem rosināja plašāk paskatīties citu valstu pētījumus par dzīvniekiem. Piemēram, somiem un norvēģiem ziemeļbrieži sākuši migrēt uz citurieni. «Mums arī meža dzīvnieki aizies uz Liepāju?» vaicāja iedzīvotājs. Pavasars atbildēja, ka ekspertu rīcībā neesot informācijas, ka meža dzīvnieki varētu tikt ietekmēti. Lielākoties ir pētīta Dānijas pieredze, kur šis jautājums nav bijis aktuāls. Iedzīvotāji gan komentēja, ka par piemēru minēt Dāniju ir visai nekorekti, jo Dānijā praktiski nav mežu. Iespējams, tādēļ arī Dānijā netiek pētīta turbīnu ietekme uz meža dzīvniekiem. Turpretim Ventspils novads ir pats mežainākais apvidus Latvijā, līdz ar to meža un ainavas postījumi, kā arī ietekme uz meža dzīvniekiem ir būtiska.

Tikmēr sikspārņiem turbīnas netraucēšot. Eksperti klāstīja, ka apkārtnē konstatētas trīs sikspārņu sugas (IVN ziņojumā gan minēts, ka piecas – aut.). Taču to blīvums neesot liels, tādēļ eksperti secinājuši, ka reālais apdraudējums ir zems. Tomēr negatīvās ietekmes samazināšanai vēl divus gadus pēc vēja elektrostaciju uzbūvēšanas būšot jāveic sikspārņu monitorings. Vēja parku pretinieki gan uzskata, ka šādi pētījumi sikspārņiem īpaši nepalīdzēs, jo viņu dēļ daudzmiljonu vērtās turbīnas tāpat neviens nenojauks. Jāpiezīmē, ka visas sikspārņu sugas Latvijā ir īpaši aizsargājamas, kā arī starptautiski aizsargājamas.

Vērtēti vien migrējošie

Diskusija izvērsās arī par vēja turbīnu ietekmi uz putniem. IVN gan pamatā ir vērtēta vien ietekme uz migrējošajiem putniem – dzērvēm, gulbjiem un zosīm. IVN secināts, ka virs izpētes teritorijas neesot vērojama izteikta putnu migrācija, tādēļ būtisku kaitējumu vēja parks tiem neradīs. Ziņojumā gan tiek pieminēta iespējamā ietekme uz putniem no Platenes vēja parka, kas darbojas Kamārces pļavās. IVN minēts, ka līdz 2012. gadam Kamārces pļavās regulāri tikuši novēroti samērā lieli dzērvju un ziemeļu gulbju bari, kuri šajā apkārtnē regulāri barojās. Pēc Platenes vēja parka izbūves šo putnu skaits apkārtnē pakāpeniski samazinājies. Tomēr neesot gūti tieši pierādījumi, ka konkrēti vēja turbīnas ir radījušas diskomfortu putniem.

Iedzīvotāji gan vaicā, vai tad mums ir tikai migrējošie putni un vai ietekme uz citiem putniem nebija jāvērtē. Piemēram, Norvēģijā galvenā problēma ir ar ērgļiem, arī pie mums ir daudz ērgļu. Zināms, ka Platenē zem vēja ģeneratora atrasts notriekts mazais ērglis. Tāpat iedzīvotāji vaicā, kā vēja ģeneratori ietekmēs apkārtnē ligzdojošo melno stārķi. Ornitologs Kārlis Millers skaidro, ka IVN izstrādes laikā galvenais uzsvars bijis tieši uz migrējošajiem putniem, jo skaitliski tā ir lielākā putnu masa šajā teritorijā. Par citiem putniem pašlaik neesot pamata bažām, ka esošais parks plānotajā izpildījumā varētu radīt tiem būtisku kaitējumu, tai skaitā ērgļiem, jo apkaimē neesot liels ērgļu blīvums. Tikmēr melnajam stārķim atšķirībā no ērgļiem ir cits lidojuma veids un taktika. Melnais stārķis lieliski protot izvairīties no šķēršļiem, tādēļ no tiešās sadursmes riska stārķi esot vairāk pasargāti nekā citi putni. «Protams, var piekrist tam, ka saimnieciskā darbība vēja parks atstās kaut kādu negatīvu ietekmi uz jebko, bet tas ir attiecināms uz jebkura veida saimniecisko darbību,» atzina Millers. Neviens nevarot arī precīzi pateikt, cik putni ieskries vēja ģeneratoros un ies bojā.

Dabas liegums ir drošībā

Vairākas tiešā tuvumā izbūvētās turbīnas (ap 50 m no dabas lieguma robežas) īpaši netraucēšot arī dabas liegumam Platenes purvs (Natura 2000 teritorija). Vēja ģeneratoru radītais troksnis, vibrācijas, zemo frekvenču skaņas, infraskaņa un mirgojošās gaismas būtiski neietekmēšot dabas liegumā dzīvojošos Eiropas Savienības aizsargājamo zīdītāju, putnu un kukaiņu sugas, to skaitā sikspārņus, vilkus, lūšus, rubeņus, mežirbes, niedru lijas, dzērves, brūnās čakstes un citus. Jāpiezīmē, ka dabas lieguma Platenes purvs Dabas aizsardzības plānā norādīts, ka jau šobrīd nozīmīgs traucējuma faktors Platenes purva putniem ir troksnis no tuvumā esošajām Platenes vēja elektrostacijām. Savukārt līdz ar jauno vēja parku dabas liegums ar turbīnām tiks ieskauts burtiski no visām pusēm. Jaunais vēja parks arī īpaši neietekmēšot dabas biotopus, īpaši aizsargājamos augus.

Vērtējot ietekmi, IVN to regulāri raksturo ar vārdiem maz vai nebūtisks, tādēļ iedzīvotājiem rodas daudz jautājumi un nav saprotams, uz cik precīziem faktiem visi pieņēmumi tiek balstīti. Pavasars norāda, ka šādu terminoloģiju ierasti izmanto vides vērtējumos – būtiska ietekme vai nebūtiska, jo ne visas ietekmes ir iespējams izmērīt, kā, piemēram, temperatūru vai milimetrus.

Kāds iedzīvotājs secināja, ka, ņemot vērā dzirdēto, sanāk, ka reālas pieredzes ar šāda izmēra turbīnu ietekmi uz dabu un iedzīvotājiem vispār nav un visi IVN minētie pieņēmumi ir tikai teorētiski hipotētiski.

Protestē visur

Iedzīvotāji arī vaicāja, ja reiz šīs vēja turbīnas ir tik labas un nevienam tās netraucē, tad kāpēc iedzīvotāji ārvalstīs tik ļoti protestē pret arvien jaunu turbīnu izbūvi, tai skaitā Dānijā. SIA Ventspils Wind pārstāvis, dāņu uzņēmējs Jakobs Hanels Kristensens norāda, ka tas ir cilvēka dabā – raizēties par nezināmo. Viņš to pilnībā saprot un respektē, tāpēc esot svarīgi runāt ar iedzīvotājiem un viņus informēt. Tas arī tiekot darīts. Cilvēki Dānijā ir par zaļo enerģiju, bet ne savu māju tuvumā. Tāda pat nostāja ir arī Latvijas iedzīvotājiem. Pirms uzņēmējs izvēlējās šo konkrēto vietu Ventspils novadā, tika vērtētas arī daudzas citas vietas Latvijā. Šī esot vislabākā, jo apkārtnē nav daudz māju, turbīnas var izvietot mežu teritorijās, tāpat pluss ir augstsprieguma elektrolīnijas tuvums.

Pāris jautājumi sanāksmes laikā tika adresēti arī pašvaldības vadībai, tai skaitā vaicājot, vai pašvaldība ieklausīsieties iedzīvotāju viedoklī un noraidīs ieceri, ja iedzīvotāji būs pret. Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks solīja: «Kad nonāksim līdz galējam lēmumam, tad, protams, ņemsim vērā arī iedzīvotāju viedokli.» Tikmēr šajā brīdī tiekot runāts par ietekmi uz vidi, dzīvniekiem, par augu daudzveidības saglabāšanu, par ietekmi uz cilvēkiem. Viņš norādīja, ka pašvaldībai būs jāpieņem lēmums par teritorijas detālplānojuma spēkā stāšanos vai nē. Taču vispirms ir jāsaprot vides jautājumi, lai zinātu, vai ar detālplānojumu var tālāk strādāt vai nevar. Arī speciālistu viedoklis esot svarīgs.

Iedzīvotāji sanāksmē ieteica tomēr veikt iedzīvotāju aptauju tieši šajā apkārtnē, jo pašvaldībai noteikti būtu jāzina iedzīvotāju viedokli par projektu. Eksperti norādīja, ka šādu aptauju noteikti varētu iniciēt Ventspils novada pašvaldība.

Klātesošie arī interesējās, vai vēja parks turpmākos 25 gadus garantēs solītās piecas līdz 10 patstāvīgās darba vietas Tārgales pagasta iedzīvotājiem. Eksperts norādīja, ka nevar, jo darbam vajadzēs kvalificētus speciālistus ar attiecīgu izglītību, tāpēc nevar garantēt, ka tie būs tieši no Tārgales.

Iedzīvotāji savus jautājumus, iebildumus vai ierosinājums vēl var iesūtīt līdz 16. jūlijam e-pastā birojs@videseksperti.lv vai pasts@vpvb.gov.lv.