Lai nodrošinātu kāpu aizsardzību un cilvēku informētību par platāko (vietām līdz 818 m) atklāto pelēko kāpu teritoriju Latvijā, Ventspilī, Dienvidrietumu rajonā pie 10. laipas ir uzstādīts informācijas stends par pelēkās kāpas rašanos un tās nozīmīgumu aizsargājamo augu veģetācijā.

Dienvidrietumu rajonā Ventspils Muzeja projekta "Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana un tūrisma piedāvājuma attīstība" ietvaros 2018. gada vasarā tika veikta infrastruktūras izveide.

Infrastruktūras ietvaros tika izbūvēti jauni koka celiņi uz jūru, kuri šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas - Pelēkās kāpas - zonu, un tie tika izbūvēti tā, lai saudzīgā veidā radītu pieeju kāpas sasniedzamībai un pieejai Baltijas jūras piekrastei.

Baltijas jūras piekrastē, tai skaitā Ventspils teritorijā ir sastopamas divu tipu pelēkās kāpas: pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju un pelēkās kāpas ar krūmiem un kokiem. Pelēkās kāpas ir viens no kāpu attīstības posmiem, tās var uzskatīt par nosacīti stabilām kāpām, jo tajās aktīvā smilšu kustība ir apstājusies vai arī notiek ļoti maz, galvenokārt vētru laikā. Kāpās izveidojies apaugums, kas sastāv galvenokārt no sausumizturīgiem augiem, ķērpjiem un sūnām, kā arī atsevišķiem kokiem un krūmiem.

Pelēkajās kāpās ar zemu lakstaugu veģetāciju augāju veido pārsvarā sūnas, ķērpji un zemi daudzgadīgi lakstaugi. Pelēkajās kāpās ar krūmiem un kokiem sastopami atsevišķi koki, krūmi vai to grupas, vietām veidojas sīkkrūmu grupas.

Mūsdienās pelēkās kāpas ir reti sastopamas, jo tās strauji aizaug ar priedēm un krūmiem un dabīgās sukcesijas rezultātā pārveidojas citā biotopā. Senāk, kad aktīvi notika zvejniecība un jūrā gāja ar mazajām laivām, arī zvejniekiem bija būtiska loma kāpu uzturēšanā. Žāvējot tīklus kāpās, tika radīti traucējumi koku augšanai, tādējādi pasargājot kāpas no apaugšanas ar mežu, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Lasi vēl

Komentāri (8)

  • -3
    No malas Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Vai tad tagad tur drīkst staigāt tikai pa laipām?

  • -3
    P/i "Komunālā pārvalde" Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Informējam, ka pa kāpu aizsargstādījumiem ir aizliegts staigāt, izrakt vai bojāt tos. Pārvietoties uz pludmali caur kāpu joslu drīkst tikai pa speciāli ierīkotām laipām.

  • -1
    sherloks 2 Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Tagad uz priekšu tikai rāpus!!!!

  • 0
    karlito Pirms 2 nedēļām, 3 dienām

    Vasarā cilvēki kāpās guļ,sauļojas..tas tagad ir pārkāpums?

  • 0
    ventspilnieks 36,7 Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    Ventspils vēlas, lai neviens nestaigā t.i. mežu, DAP - cerībā, ka paliks kā pelēkā kāpa.
    Fakts, ka Dienvidu mols aiztur smiltis un kāpa plešas plašumā. Arī šobrīd esošā pelēkā kļūs par mežu, neatgriezeniski.
    Tur tālāk, kur bija poligons, zemsedze tik viegli neveidojas un arī vējš tur dabū ieskrieties, piepalīdz arī džipi.
    Nu un tās kartes ziemu varēja pārlaist šķūnītī, savādāk līdz ļaužu plūsmai jau būs apbružātas.

  • 0
    P/i "Komunālā pārvalde" Pirms 2 nedēļām

    Informējam, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir veikusi pelēko kāpu zonējumu un šī informācija ir pieejama publiskajā dabas datu pārvaldības sistēmā http://ozols.daba.gov.lv/pub/. Pelēkai kāpai ir atsevišķas robežas, kuras savienojas ar Zilās karoga pludmales baltajām kāpām. Pelēko kāpu zona ir smilšaina ar zemsedzi apaugusi zona, kurās parasti nesauļojas. Pārsvarā iedzīvotāji un pilsētas viesi uzturas, un vasarā sauļojas balto kāpu zonā. Pāri pelēko kāpu zonai ir izveidotas speciālas pludmales laipas, kas saudzīgā veidā radīta pieeju baltās kāpas sasniedzamībai un pieejai Baltijas jūras piekrastei. Aicinām iepazīties ar publisko karti Ventspils Komunālā pārvalde Facebook lapā, kurā ir attēlots Zilās pludmales kāpu zonējums.

  • 0
    Andrejs Pornieks Pirms 1 nedēļas, 4 dienām

    He, kad bijām maziņi, īpaši nekādu stendu nevajadzēja turpretī pludmalē uzturēties bija ievērojami patīkamāk.

  • 0
    Kurzemnieks Pirms 1 nedēļas, 4 dienām

    Tāpēc ka bijām maziņi :)
    Kāpas likās milzu kalni un ejas starp tām - labirinti.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: