Filozofijas un kustības māksla – parkūrs (VIDEO)

Parkūrs ir salīdzinoši jauna sporta disciplīna, kas radusies 20. gs. astoņdesmitajos gados Francijā. Šī sporta veida aizsācējs ir Dāvids Belle un Sebastians Foukans. Parkūrs (le parkour) no franču valodas nozīmē šķēršļu josla, tas satur sevī filozofijas un kustības mākslu, kā arī brīvību. Cilvēkus, kuri nodarbojas ar šo akrobātiku, parasti sauc par treiseriem.

Ir cilvēki, kas parkūru uzskata par sporta veidu, citi – par dzīvesveidu, bet citiem tas vienkārši ir pārvietošanās veids. Var uzskatīt, ka Ventspilī šī kustību māksla aizsākās 2006. gadā, kad ar to nodarboties sākas Gatis Judziks, Oskars Adamovičs, Gatis Saulesleja, Rihards Sokolovskis un Vladimirs Vasiļjevs.

Judziks parkūru raksturo šādi: «Parkūrs būtībā ir fiziska disciplīna, ar kuras palīdzību visefektīvākajā veidā tiek pārvarēti dažādi šķēršļi savā ceļā, pielāgojoties apkārtējai videi. Piemēram, tā vietā lai ietu apkārt žogam, tam vienkārši pārlec pāri. Šīs māklas būtība ir nokļūt no punkta A līdz punktam B, pārvietojoties pa visātrāko un efektīvāko ceļu, izmantojot tikai savu ķermeni. Šķēršļi var būt jebkas, sākot no kokiem un trepju margām līdz pat mājām.»

Lai nodarbotos ar parkūru, nav nepieciešams speciāls aprīkojums, pietiek ar parastiem apaviem un ērtu apģērbu. Arī speciāla fiziskā sagatavotība nav nepieciešama, jo sākumā var veikt ļoti vienkāršas kustības. Jau tagad šī kustību māksla guvusi lielu popularitāti pasaules mērogos, kur par tā lielvalstīm var uzskatīt Franciju, Lielbritāniju, ASV un Krieviju. Parkūrs un Free Running tiek izmantots arī filmās, spēlēs un reklāmās. Piemēram, filmā James Bond – Casino Royale, tās sākumā Džeimss Bonds dzenas pakaļ treiserim, kuru tēlo pats Sebastians Foukans, kā arī parkūrs ir izmantots tālruņa Nokia 5500 reklāmā.

Arī Latvijā parkūrs ir iekarojis pieaugošu popularitāti, jau vairākās pilsētās ir izveidotas savas komandas; pie mums ar šo kustību mākslu nodarbojas komanda3Way. Gatis Judziks atklāj, ka ar parkūru Ventspilī tā nopietni nodarbojas aptuveni 20 cilvēku. «Protams, vienmēr ir kādi, kas piebiedrojas, un citi, kas beidz nodarboties, bet tā nopietni ir aptuveni 20 cilvēku. Perfektākais gada laiks ir vasara, jo tad ir sauss un nav slidens. Protams, var nodarboties arī ziemā, bet vislabāk tad to darīt kādā zālē, kā tas reizēm ir bijis, kad treiseri savākušies Olimpiskā centra akrobātikas zālē. Cilvēki bieži pievērš mums uzmanību, jo ne visi to ir redzējuši dzīvē, tomēr viņu reakcija ir dažāda.

Bijuši gadījumi, kad cilvēki apstājas un aizrautīgi mūs vēro, citi uzdod jautājumus, bet citi nosoda un domā, ka mēs demolējam (tas gan lielākoties attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem). Pats ar parkūru sāku nodarboties, jo jau no bērnības man patīk filmas par austrumu cīņām un citām tamlīdzīgām lietām, kur tiek pielietoti dažādi akrobātiski elementi. Protams, adrenalīns arī ir ļoti patīkams apstāklis. Gribu uzsvērt, ka ar šo pašdisciplīnas veidu var nodarboties jebkurš. Tāpēc iesaku visiem interesentiem pamēģināt, jo tas ir arī veselīgi, ja neskaita dažus zilumus,» ar smaidu savu stāstījumu beidz Gatis.