Snovborda garša

“Skatoties, kā viņš lēkā, arī pašam gribējās pamēģināt. Pirms pieciem sešiem gadiem tētis mani aizveda uz Žagarkalnu, un arī man, tāpat kā daudziem citiem, šķita, ka snovbordā sākums ir ļoti grūts. Ir ļoti neierasti just, ka pēdas nekustas, esi atkarīgs no dēļa un kaut kā mēģini saglabāt līdzsvaru. Sākumā dēlis gāja tur, kur pats gribēja, bet pēc divām stundām jau varēju nobraukt puslīdz veiksmīgi. Pirmo dēli nopirku par paša nopelnīto naudu. Kad man bija 17, vasarā strādāju celtniecībā, un man bija viens mērķis – nopirkt dēli!”

Pirms pieciem gadiem, kad ierados Ventspilī, lai studētu augstskolā, nopriecājos, ka te ir kalns! Būtībā savas snovbordista iemaņas esmu ieguvis tieši Ventspilī, jo te ir ļoti piemēroti apstākļi. Iesācēji var izmantot mazo, lietpratēji – lielo džampiņu. Tīri tehniski ir izdarīts viss, lai jaunieši varētu pievērsties ekstrēmajam ziemas sporta veidam. Prieks, ka tagad snovbordistiem kalnā ierādīta atsevišķa zona un vairs nav jāuztraucas, vai neuzskriesi virsū slēpotājiem.

Man snovbordā patīk brīvības sajūta, jo, uzkāpis uz dēļa, vairs nedomāju par ikdienas problēmām. Lēkājot pa džampiem, ir iespēja lidot; tas ir brīnišķīgi! To nevar izstāstīt, tas ir jāizmēģina – tikai braucot var iemācīties izvairīties no nepareiziem kritieniem, no kuriem kopumā šajā sporta veidā nevar izvairīties. Lai pirmajās reizēs būtu drošāk, var pieteikties apmācību programmā, un instruktors Mārtiņš Tālbergs parādīs, kā pareizi braukt un pareizi krist, un tad jau cilvēks pats varēs izdomāt, kuri triki patīk labāk.

Arī es esmu iecerējis kļūt par snovborda instruktoru, jo ļoti vēlos, lai pusaudžiem rastos interese par šo sporta veidu, kurš man pašam ir ļoti tuvs. Es snovbordam drīz būšu par vecu, tāpēc jādomā par jauno maiņu, jo vairāk tādēļ, ka Ventspilī ir visas iespējas sportot. Vasarā izmēģināju veikbordu, arī tas iepatikās! Reizēm skrienu, braucu ar riteni, eju uz svaru zāli, jo sports man ne tikai palīdz atbrīvoties no liekajām emocijām, bet arī ir interesants un saistošs. Starp citu, Ventspils snovbordisti tiekas ne tikai kalnā, kur parasti pavada divas trīs stundas, bet arī reizēm kopā atpūšas. Iespējams, tieši kādā no šādām tikšanās reizēm es nolēmu pievērsties arī slēpošanai. Atkal jauns izaicinājums!”

Mārtiņš Plūme, snovbordists