„Mūsmājas” uzvar AKKA/LAA tiesā par radio klausīšanos

Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās. Biedrība gan norāda, ka šis spriedums nav korekts. Tikmēr Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.

Pirmā tiesu instance kafejnīcai sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no AKKA/LAA, kas aizstāv autoru tiesības.

Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzēja Kurzemes apgabaltiesā. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu, rakstīts spriedumā.

Turklāt neviens Autortiesību likuma pants neuzliek par pienākumu blakustiesību izmantotājam prasīt atļauju no autortiesību subjektu pārstāvja. Spriedumā norādīts, ka blakustiesību subjektu mantisko tiesību pārstāvis ir LaIPA, kurā ietilpst izpildītāji, fonogrammu producenti un arī raidorganizācijas, arī Latvijas radio2. Tātad kafejnīca ir šo blakustiesību izmantotājs un tai jāiegūst atļauja tikai no blakustiesību subjektu pārstāvja - LaIPA, uzskata tiesa.

AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska laikrakstam norāda, ka tiesas spriedums būtu jāvērtē profesionāliem juristiem, tomēr, pēc viņas domām, tas nav īsti korekts. Viņa skaidro, ka ir jānošķir divi mūzikas izmantojuma veidi - raidīšana ēterā un publiskais izpildījums. Atbilstoši likumam autoratlīdzība ir jāmaksā par abiem izmantojuma veidiem.

Raidorganizācijas izmanto autoru darbus, raidot tos ēterā, un attiecīgi maksā autoratlīdzību par raidīšanu ēterā. Savukārt kafejnīcas īpašnieks, iegādājoties radio aparātu, noregulējot frekvenci un uzgriežot skaļumu, autora darbus padara pieejamus publiskā izpildījumā un maksā autoratlīdzību tieši par publisko izpildījumu.

Kafejnīcas "Mūsmājas" īpašniece Inga Vočtava par tiesas spriedumu ir gandarīta. Taču kašķēties viņa netaisās un arī otru licenci ir iegādājusies, lai gan tas nebūt nav lēti. Kopumā par radio klausīšanos nelielajai kafejnīcai nākas maksāt apmēram 200 latu gadā. Katru ceturksni deviņus latus iekasē LaIPA, bet 41 latu AKKA/LAA.

LETA