Zupā tārpi!

 Brīvdienu vakaros privātmāju teritorijās kārdinoši smaržo cepamgaļa – sākusies vasaras pikniku sezona. Lai pēc dūmiem smaržojošais cienests sagādātu tikai baudījumu, jāzina dažas vienkāršas patiesības par trihinelozi. Jo 1905. gada revolūcijas sauklis: «Zupā tārpi!» nav tikai joks, bet slēpj rūgtu patiesību.

Ar trihinelozi var inficēties ikviens, kurš lieto uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar trihinelām. Apēdot gaļu vai gaļas izstrādājumu, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, tie nonāk kuņģī. Kuņģa sulas ietekmē kāpuri atbrīvojas no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās, un pēc vienas līdz divām dienām kļūst par pieaugušiem tārpiem.

Pēc apaugļošanas mātītes izdala jaunus kāpurus, kas cauri zarnu sieniņai nonāk asinsritē, ar asins plūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un galvenokārt lokalizējas šķērssvītrotajā muskulatūrā. Pirmie trihinelozes simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā, kas parādās 2 - 3 dienas pēc inficēšanās. Trihinelozes raksturīgākie simptomi parasti izpaužas 8 - 15 dienas pēc inficēšanās, bet šis laiks var svārstīties no 5 - 45 dienām.

Tie ir drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas pietūkums, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, sāpes elpojot - ja trihinelu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās. Vieglos saslimšanas gadījumos reti kad iespējams noteikt īsto iemeslu un trihineloze tiek diagnosticēta kā gripa vai kāda cita vīrusu saslimšana.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes uzraudzībā esošajās kautuvēs kautās cūkas tiek laboratoriski izmeklētas uz trihinelozi. Tāpēc pārvaldes vadītājs Ivars Koloda neiesaka šašlikos izmantot meža cūku gaļu, jo diez vai līgojot tā tiks pilnībā izcepta.

Visās PVD Ziemeļkurzemes kautuvēs kopš 2002. gada nevienai kautai cūkai trihineloze nav konstatēta, tādēļ visdrošāk gaļu ir iegādāties legālās tirdzniecības vietās – veikalos un tirgos. Ja tomēr nopirkta mājās kauta dzīvnieka gaļa, un tā nav laboratoriski pārbaudīta uz trihinelozi, gaļa jāsadala pēc iespējas mazākos gabalos un termiski jāapstrādā augstā temperatūrā.

Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +71°C un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļu jāturpina karsēt vismaz divas stundas. Lai izvairītos no riska saslimt ar zarnu infekcijas slimībām, šādā temperatūrā būtu jāapstrādā jebkura gaļa.

Mājas cūku gaļā trihinellas iet bojā arī gaļu sasaldējot. Gaļa jāsadala līdz 15 cm lielos gabalos un jāuzglabā -15°C temperatūrā vismaz 30 dienas, -25°C temperatūrā vismaz 10 dienas, -30°C vismaz 6 dienas. Gaļas gabali, kas ir lielāki par 15 cm - 25°C temperatūrā jāuzglabā vismaz 20 dienas.

Sasaldējot mežacūkas gaļu, trihinellas kāpuri pilnībā neiet bojā. Tāpat trihinelas neiznīkst ne gaļu sālot, ne marinējot, ne kūpinot vai gatavojot to mikroviļņu krāsnī. Latvijā 2007. un 2008. gadā trihineloze konstatēta četriem, 2009. gadā deviņiem cilvēkiem, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos jau trijiem cilvēkiem.