No Ukrainas atgriežas ar smagiem iespaidiem un sadarbības plāniem

Šo vērienīgo reģionālo līderu samitu Ukrainas galvaspilsētā organizē pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska personīgas iniciatīvas. Samits šogad pulcināja ap 250 pārstāvju no Ukrainas un Eiropas Savienības – to vidū pilsētu mērus, reģionu gubernatorus, kā arī pašvaldību nevalstiskās organizācijas, tostarp no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pirmo reizi pasākumā piedalījās arī Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvji ar Svjatlanu Cihanousku priekšgalā. No Latvijas pašvaldībām pasākumā piedalījās četru cilvēku delegācija ar pārstāvjiem no Rīgas, Liepājas un Ventspils.

Ņemot vērā augstās drošības prasības un saspringto situāciju, konferences galvenā darba daļa norisinājās Kijivas centrā – speciāli aprīkotā pazemes konferenču zālē. Drošības riski nebija teorētiski – tikai dienu pirms samita sākuma, 24. maijā, Kijiva piedzīvoja kārtējo Krievijas ballistisko raķešu triecienu, kurā tika sagrauts tirdzniecības centrs un vietējais tirgus. «Arī šo vietu mēs redzējām savām acīm, mūs tur aizveda. Tas tiešām ir prātam neaptverami, ka kaut kas tāds var notikt Eiropas valsts galvaspilsētā 21. gadsimtā,» atzīst Aldis Ābele.

Ukraiņu apbrīnojamā noturība

Viņš stāsta, ka tradicionāli samita pirmā diena tiek veltīta tam, lai ārvalstu viesus iepazīstinātu ar postu, ko Ukrainai nodarījis Krievijas okupācijas karaspēks. Ja pagājušajā gadā delegāti apmeklēja smagi cietušo Buču un Irpiņu, tad šogad devušies uz Čornobiļas reģionu. Ārvalstu pārstāvji apmeklēja gan pašu Čornobiļas atomstacijas reaktoru, gan pamesto Pripetas pilsētu, uz savas ādas sajūtot gan pirms 40 gadiem notikušās kodolkatastrofas sekas, gan tās 40 dienas, kuras šis reģions pavadīja smagā Krievijas okupācijā 2022. gada pavasarī. «Iespaidi ir ļoti, ļoti smagi un paliekoši laikam uz visu mūžu,» neslēpj Ābele.

Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada braucienu, Ventspils izpilddirektors pamanījis būtisku pavērsienu kopējā gaisotnē: «Patīkami atzīmēt, ka noskaņojums valstī un pašā konferencē bija stipri gaišāks, mundrāks un paļāvīgāks par situāciju. Konferences galvenā tēma bija noturība jebkuros apstākļos. Galvenā ziņa – neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem, ir jānoturas, jāspēj dzīvot tālāk un jāattīsta sava valsts. Un to ukraiņi ļoti pašaizliedzīgi dara. Viņu noturība ir apbrīnojama – viņi būvē ceļus, šosejas, tiltus un atjauno mājas. Bučā un Irpiņā kara postījumu pēdas, ja speciāli nemeklē, vairs jau nevar redzēt. Neskatoties uz to, ka karš turpinās un pamatlīdzekļi tiek novirzīti aizsardzībai.»

Samita laikā Ukrainas prezidents Zelenskis izteica lielu pateicību un pasniedza īpašas medaļas tiem pašvaldību un reģionu vadītājiem, kuri ilgstoši un plānveidīgi atbalsta Ukrainu. No mūsu tuvākajiem kaimiņiem šādu pagodinājumu saņēma, piemēram, Tallinas mērs.

Aizgādā autobusus

Ventspils atbalsts Ukrainai jau sen vairs nav tikai vārdisks. Sadarbībā ar biedrību Gaisma tumsā Ventspils pašvaldība Ukrainai jau ir noziedojusi un nogādājusi vairākus desmitus automašīnu – tie ir pašvaldības domes administrācijas, uzņēmumu un iestāžu automobiļi, kas laika gaitā tikuši mainīti un atraduši jaunu, stratēģiski svarīgu pielietojumu kara plosītajā valstī.

Tomēr šī brauciena laikā Aldim Ābelem bija ekskluzīva iespēja personīgi būt klāt kāda cita, īpaši nozīmīga sūtījuma nodošanas brīdī. Kad sākās Krievijas pavasara ofensīva un sekoja pirmie smagie triecieni, Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš lūdza izpilddirektoram steidzami sazināties ar Vinnicas mēru Serhiju Morhunovu, lai noskaidrotu, kāda palīdzība pilsētai šobrīd ir visvairāk nepieciešama.

Sākotnēji licies, ka lielākais akcents būs uz ģeneratoriem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, taču Vinnicas mērs norādīja, ka ar šo pozīciju viss ir kārtībā – pilsētā jau darbojas ap 500 ģeneratoru. Problēma slēpjas citur. Tā kā Vinnicā iedzīvotāji pamatā tiek pārvadāti ar elektrotransportu, biežo elektrības pārrāvumu dēļ pilsētas sabiedriskā transporta kustība regulāri tiek paralizēta, bet autobusu infrastruktūra viņiem ir ļoti vāja.

Pašvaldība reaģēja nekavējoties. Izpilddirektors sazinājās ar kapitālsabiedrību Ventspils reiss, kas tieši tobrīd plānoja mainīt divus savus autobusus – vienu lielo tālsatiksmes autobusu ar 50 vietām un vienu mazākas ietilpības pilsētas autobusu ar 20 sēdvietām. Tika atrasts juridiskais ceļš, kā šo dāvinājumu noformēt, un abi autobusi devās ceļā 24. maija rītā, nonākot galamērķī tieši laikā, kad Ventspils sadraudzības pilsētu apmeklēja Ābele.

Būs viesi no Vinnicas

Vinnica ir Ventspils sadraudzības pilsēta jau kopš 2022. gada. Izmantojot izdevību, Aldis Ābele pēc samita devās uz šo pilsētu. Vizītes organizēšanu koordinēja Vinnicas vicemērs Vladislavs Skalskis. Interesanti, ka Vinnica ir viena no retajām pašvaldībām Ukrainā, kurā iedzīvotāju skaits kara laikā ir nevis samazinājies, bet ievērojami audzis. Ja pirms kara pilsētā dzīvoja ap 380 tūkstošiem cilvēku, tad šobrīd iedzīvotāju skaits sasniedzis jau 430 tūkstošus. Tas skaidrojams ar milzīgu iekšēji pārvietoto personu plūsmu no Donbasa reģiona, kamēr Vinnicas iedzīvotāju izceļošanas rādītāji bijuši salīdzinoši zemi. Pilsēta pašlaik saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā Ventspils, kad īsā laikā jānodrošina nepieciešamā palīdzība un mājokļi lielam skaitam pārvietoto personu. Vēl viena kopīga lieta ir tas, ka Vinnica, līdzīgi kā Ventspils, vairākus gadus atzīta par dzīvošanai piemērotāko pilsētu Ukrainā.

Vinnicā Ventspils izpilddirektors apmeklēja arī Latvijas Republikas goda konsulātu, kur tikšanās laikā ar konsulu Ihoru Skoromniju tika pārrunāti konkrēti abu pilsētu sadarbības virzieni.

Pāreja uz konkrētākiem darbiem gaidāma jau pavisam drīz. Šī gada vasaras nogalē Ventspilī ieradīsies plašāka Vinnicas delegācija. Līdz tam laikam abas pilsētas veiks nepieciešamos priekšdarbus, lai vizītes laikā varētu uzsākt jau konkrētus sadarbības projektus.