Igauņu valoda – kā mūzika

Tāpat kā iepriekšējo sarunu par igauņu prozu, arī tikšanos par igauņu dzeju vadīja tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane. Viņa citēja rakstnieka Andra Kalnozola kādā intervijā teikto, ka latviešiem pret kaimiņiem mēdz būt pašsaprotama attieksme – tepat jau viņi ir, nekur nepaliks. Kaimiņu dzīvi un domāšanu palīdzēt saprast var viņu literatūra, taču diemžēl par igauņu literatūru zinām salīdzinoši maz. «Mēs šodien mēģināsim jūs pievest tuvāk pie tā igauniskā, bet caur ļoti specifisku skatījumu – caur dzeju,» sacīja literatūrzinātniece.

Guntars Godiņš tulko no igauņu un somu valodas. Savulaik viņš 13 gadus nodzīvoja Igaunijā, strādājot Latvijas vēstniecībā. Viņš atzīst, ka tas bijis ārkārtīgi interesants laiks – tulkojis visiem Latvijas prezidentiem, kā arī Igaunijā iedibinājis izstāžu ciklu ar klasisko modernismu. Šobrīd viņš aktīvi turpina tulkot un strādā pie somu seno tautasdziesmu krājuma, kāda somu romāna un citiem darbiem.

Valoda ir arī kultūra

Guntars Godiņš no somu un igauņu valodas ir pārtulkojis jau vairāk nekā simt grāmatu. «Valoda nav tikai valoda, valoda ir arī kultūra,» uzsvēra tulkotājs. Viņš uzsvēra, ka igauņu valoda ir ārkārtīgi muzikāla, un, lai to nodemonstrētu, tikšanās laikā lasīja dzeju oriģinālvalodā, ļaujot klausītājiem sajust tās skanējumu.

Tulkotājs skaidroja, ka igauņu dzejas īpašais skanējums, skaniskais efekts sakņojas igauņu tautasdziesmās, kas atšķiras no latviešu tautasdziesmām, savā formā ir strukturētas un lakoniskas kā haiku. Atdzejotājiem nākas krietni piepūlēties, lai igauņu valodas skanējumu un igauņu īpašo domāšanu pārceltu latviešu valodā. Godiņš latviski atdzejojis arī ļoti īpašu darbu – igauņu nacionālo eposu Kalevipoeg jeb Kaleva dēls, kas ir balstīts igauņu tautasdziesmā. «Tie ir aptuveni 22 tūkstoši rindu, kas ir jāatdzejo, izmantojot šo skanisko efektu un, protams, neaizejot no teksta,» darba sarežģītību skaidroja Godiņš. «Tā ir mitoloģija, kurai jāurbjas cauri, mēģinot atrast, kur slēpjas senā igauņu tautasdziesma. Es arī beigās šo seno tautasdziesmu atdzejoju.»

Sirreālisms un jaunvārdi

Kaut arī par igauņiem mēdz klīst stereotipi kā par lēnu tautu, dzejā ir pilnīgi pretēji – viņi ir pārsteidzoši dinamiski un drosmīgi. Igauņu literatūrā ir ļoti spilgts sirreālisma virziens. Guntars Godiņš izveidojis grāmatu Sirreālisms igauņu dzejā, kurā apkopoti sešu dažādu paaudžu autoru darbi. Starp tiem ir Ilmars Lābans, kurš savulaik emigrēja uz Zviedriju un radīja tā saukto sound poetry jeb skaņu dzeju. «Mēģinot šos skaniskos efektus pārnest latviešu valodā, ne vienmēr tas izdodas,» sacīja tulkotājs. «Atdzejojot šādu dzeju, esmu radījis arī daudz jaunu vārdu, kādu vispār latviešu valodā nav. Tulkotāji, tieši nodarbojoties ar sarežģītu tekstu tulkošanu, arī rada jaunus vārdus.»

Igauņu dzeja ir ārkārtīgi dažāda, un kā atdzejotājam Godiņam tajā nekad nav garlaicīgi. Interesanti, ka daļa igauņu dzejas tiek rakstīta pilnībā bez interpunkcijas. Papildu specifiku rada pašas valodas uzbūve: igauņu valodā nav vīriešu un sieviešu dzimtes, kā arī nav nākotnes formas. Tas tulkotājam prasa lielu meistarību, lai latviski precīzi nodotu autora domāto kontekstu.

Tulkotājs – vislabākais lasītājs

«Tulkotājs ir vislabākais lasītājs, jo viņš katru vārdiņu, katru komatu pārdomā,» sacīja Guntars Godiņš. «Varētu teikt, ka tulkotāji ir vislabākie redaktori arī oriģinālam, jo man ir bijis tā, ka es atrodu ļoti daudz kļūdu.» Atdzejotājs nenoliedza, ka arī tulkotājiem nereti gadās pieļaut kļūdas.

Godiņam ir svarīgi satikt autorus klātienē. «Man kā atdzejotājam ir ļoti svarīgi šos autorus iepazīt, ja viņi ir dzīvi. Ļoti svarīgi ir tulkotājam, atdzejotājam tikties ar autoru un izrunāt, jo pēc mūsu sarunas man varbūt ir pilnīgi cita intonācija. Man vienmēr ir ļoti daudz jautājumu – vienalga, vai tā ir proza vai dzeja, ko es tulkoju –, jo vienmēr ir kaut kas paslēpts zem tā vārda. Un tad tu vari izrunāties.»

Tikšanās laikā izskanēja būtiska atziņa par literatūras lomu kopumā. «Grāmata ir vislabākais aizsargs tam, lai saglabātu gan valodu, gan kultūru un visu pārējo,» sacīja Guntars Godiņš.