Grūtniecēm un jaunajām mātēm nodrošinās vecmāšu mājas vizītes

Pilotprojektu plānots īstenot nākamgad, aptverot 729 mātes Rīgā un reģionos, tam atvēlot 100 000 eiro.

Kā norādīts ziņojumā, pilotprojekta mērķis ir savlaicīgi identificēt psihoemocionālos un sociālos riskus, uzlabot sieviešu un jaundzimušo aprūpi un stiprināt vecmāšu lomu grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Vecmāte pirmsdzemdību vizītē novērtēs grūtnieces veselības stāvokli un vajadzības, savukārt pēc dzemdībām - mātes un jaundzimušā veselību, zīdīšanas norisi, dzīves apstākļus un iespējamos riskus, tostarp vardarbības un sociālā atbalsta trūkuma situācijas.

Plānots, ka pirmā vizīte notiks grūtniecības trešajā trimestrī, otrā - sākot no desmitās dienas pēc izrakstīšanās no stacionāra, bet trešā vizīte - līdz sestajai nedēļai pēc dzemdībām, ņemot vērā iepriekšējās vizītes rezultātus. Paredzēts, ka pirmsdzemdību vizīte ilgs 60 minūtes, bet katra pēcdzemdību vizīte - 90 minūtes, un par pakalpojumu līdzmaksājums netiks piemērots.

Vizīšu laikā vecmāte izvērtēs sievietes psihoemocionālo stāvokli, izmantojot depresijas un trauksmes skrīninga anketas, un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie psihologa, psihiatra vai psihoterapeita. Ja tiks konstatētas aizdomas par vardarbību vai sociālā atbalsta trūkumu, vecmāte informēs pašvaldības sociālo dienestu vai citas kompetentās iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, sniegs informāciju ģimenes ārstam, lai nodrošinātu starpdisciplināru sadarbību.

Ziņojumā uzsvērts, ka patlaban ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kurš uzrauga jauno ģimeņu situāciju pēc bērna piedzimšanas, savukārt sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām paredzēta viena valsts apmaksāta vizīte pie ginekologa, kurā īsā laikā jāizrunā plašs jautājumu loks. Sistemātiska jauno māšu psihoemocionālā stāvokļa un zīdīšanas prasmju izvērtēšana pašreizējā veselības aprūpes sistēmā nav noteikta.

Apkopotie dati no 2023. gadā veiktās pilotaptaujas liecina, ka gandrīz katra astotā dzemdētāja - 13,2% - ziņojusi par fizisku, verbālu vai emocionālu vardarbību dzemdībās. Kā būtiskas problēmas sievietes minējušas vienotas un saprotamas informācijas trūkumu, personāla neiepazīstināšanu ar sevi un nepietiekamu skaidrojumu par plānotajām procedūrām. Latvija pēc mātes un jaundzimušā aprūpes kvalitātes datiem ierindojas 13.vietā no 22 valstīm, kas piedalījās pilotaptaujā.

Saskaņā ar progresa ziņojumu vienas vecmātes vizītes izmaksas pirmsdzemdību periodā plānotas 39,02 eiro apmērā, bet divas pēcdzemdību vizītes izmaksās 49,10 eiro katra. Kopējās izmaksas uz vienu pacienti, nodrošinot trīs vizītes, veido 137,22 eiro, un pilotprojekta kopējais finansējums 2026. gadam plānots 100 000 eiro apmērā.

Vecmāšu atlasi pilotprojektam veiks Nacionālais veselības dienests (NVD), vērtējot ārstniecības personas izglītību, sertifikāciju, apgūtās apmācību programmas un praktisko gatavību veikt mājas vizītes. Pakalpojuma sniedzējiem būs jānodrošina pacientēm pieejama kontaktinformācija pierakstam un jāspēj reaģēt uz individuālām vajadzībām.

Progresa ziņojumā noteikti arī rezultatīvie rādītāji - katrai pakalpojuma saņēmējai jānodrošina visas trīs vizītes un jāveic depresijas skrīninga tests "Pacienta veselības aptauja - depresijas tests (PHQ-9)", kā arī jāvērtē māšu un citu ģimenes locekļu apmierinātība ar saņemto pakalpojumu.

Kā atgādināts dokumentā, Saeima pērn izskatīja un nodeva Sociālo un darba lietu komisijai 10 297 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Emocionāls un praktisks atbalsts grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā", uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt rīcības plānu emocionālā un praktiskā atbalsta paplašināšanai topošajiem un jaunajiem vecākiem grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā.

Ziņojumā norādīts, ka, izstrādājot pilotprojekta vīziju, VM sadarbojusies ar Latvijas Vecmāšu asociāciju, VM galveno speciālisti ginekoloģijā un NVD, kā arī konsultējusies ar Rīgas domes Labklājības departamentu un nevalstisko sektoru, tostarp fondu "MAMMAMAMMAI.EU". Šī gada 26. maijā noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti par vecmāšu apmācību pilotprojekta vajadzībām, un plānots, ka pilotprojektu varētu sākt nākamā gada janvārī.

Pēc pilotprojekta īstenošanas paredzēts izvērtēt tā rezultātus un sagatavot priekšlikumus turpmākai modeļa ieviešanai, kā arī iespējamajiem pastāvīgā finansējuma avotiem.

Pilotprojekts tiks īstenots līdz nākamā gada 31. decembrim.