Nepamanāma, bet svarīga un neaizstājama infrastruktūra

Šogad Ventspilī veikti nozīmīgi darbi būtiskākajos pilsētas kanalizācijas sistēmas objektos. Viens no svarīgākajiem objektiem – maģistrālais kolektors. Šogad tika veikti atjaunošanas darbi 1,2 km garā maģistrālā kolektora posmā paralēli Dzintaru ielai – no Dzelzceļnieku ielas līdz Muitas ielai. «Tas bija ļoti svarīgs objekts, jo šis kolektors savāc visus kanalizācijas notekūdeņus no pilsētas kreisā krasta, novirzot tos uz sūkņu stacijām un tālāk – uz attīrīšanas iekārtām,» stāsta tehniskais direktors.

Atjaunotais kolektors ir gatavs kalpot vēl pusgadsimtu

Maģistrālais kanalizācijas kolektors tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 70. gados un ir kalpojis jau vairāk nekā 50 gadus. Tā tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā kritisks, tāpēc kolektoram bija nepieciešama tūlītēja atjaunošana, lai izvairītos no iespējamām avārijām. Atjaunošanas darbi sākās 31. maijā, un nepilnus divus mēnešus vēlāk, 24. jūlijā, objekts tika nodots ekspluatācijā. Darbi tika veikti, izmantojot oderēšanas metodi, kas ļāva iztikt bez zemes rakšanas darbiem un ielas seguma bojājumiem. 

Dzelzsbetona kanalizācijas kolektors atrodas dziļi zem zemes – līdz 4 metru dziļumā, un tas iet zem Ventspils tirdzniecības ostas teritorijas, dzelzceļa pievedceļiem un ielu seguma. Tāpēc cauruļvadu nomainīt ar parasto metodi bija praktiski neiespējami. Oderēšanas metode ļāva veikt visus atjaunošanas darbus, netraucējot transporta satiksmi un ostas termināļu darbu. Metodes pamatā ir speciālas oderes ievietošana vecajā cauruļvadā, kas, saskaroties ar ūdeni un tvaiku, sacietē, veidojot noturīgu cauruļvada iekšējo kārtu.

Maģistrālā kolektora atjaunošana nodrošināja tā nepārtrauktu un uzticamu darbību turpmāk, kā arī novērsa infiltrācijas risku gruntsūdeņos. Kā norāda tehniskais direktors, iepriekšējos gados šī problēma radīja lieku slodzi kanalizācijas tīklam un palielināja gruntsūdeņu piesārņojuma risku. Atjaunotais cauruļvads ir hermētisks, izturīgs un spēs kalpot vismaz vēl pusgadsimtu. Vienlaikus ar kolektora atjaunošanu projekta gaitā tika atjaunotas kanalizācijas akas, tādējādi nodrošinot visas kanalizācijas sistēmas drošu ilgtermiņa darbību.

Kanalizācijas kolektora atjaunošanas darbus veica iepirkumā uzvarējusī SIA Aarsleff Baltic, būvuzraudzību nodrošināja SIA BŪUZ, projektēšanu – SIA Inženiertehniskie projekti. Kopējās projekta izmaksas sasniedza 1,5 miljonus eiro, no tiem 1,2 miljonus eiro sedza Swedbank piešķirtais ilgtermiņa kredīts.

Nākamais solis – notekūdeņu attīrīšanas modernizācija

Pabeidzot maģistrālā kanalizācijas kolektora atjaunošanas darbus, uzņēmums ŪDEKA sāka īstenot nākamos projektus, lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, palielinātu pilsētas attīrīšanas iekārtu energoefektivitāti un samazinātu ietekmi uz vidi. Pašvaldības uzņēmums piesaistīja ES līdzfinansējumu, lai veiktu būtisku notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras modernizāciju. 

Šī gada 6. maijā PSIA ŪDEKA parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā projekta Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība Ventspilī īstenošanu. Projekts paredz attīrīšanas iekārtu un notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu modernizāciju. Projektam piešķirts ERAF līdzfinansējums 3,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās projekta izmaksas sasniegs 5,38 miljonus eiro. ES līdzfinansējums segs 65% no visām izmaksām, bet PSIA ŪDEKA līdzfinansējums būs 1,88 miljoni eiro jeb 35%. Darbi pie projekta sākās šā gada otrajā ceturksnī, un tie ir jāpabeidz līdz 2027. gada beigām.

Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Baltijas jūrā

Par uzsāktajiem darbiem jaunajā projektā stāsta tehniskais direktors Viesturs Otomers: «Ir noslēdzies iepirkums par notekūdeņu attīrīšanas modernizāciju. Ceram, ka šogad noslēgsim līgumu un nākamgad sāksim modernizāciju. Ir izsludināts iepirkums attīrīto notekūdeņu izvada pārbūvei Baltijas jūrā.»

Maz iedzīvotāju zina, kas notiek ar notekūdeņiem pēc tam, kad tos attīra attīrīšanas iekārtās. Tehniskais direktors paskaidroja, ka attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Baltijas jūrā pa divus kilometrus garu cauruļvadu un vienmērīgi izkliedēti 8 metru dziļumā. Projekta īstenošanas gaitā nākamgad plānots sākt 1977. gadā uzbūvētā cauruļvada nomaiņu. 

Abas projekta daļas ir ārkārtīgi svarīgas, ņemot vērā stingrās jaunās ES prasības attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, tostarp fosfora un slāpekļa satura samazināšanu. Pēc modernizācijas attīrītie notekūdeņi, kas tiek novadīti jūrā, atbildīs jaunajām ES direktīvas prasībām, kuras jāievieš līdz 2035. gadam, cer tehniskais direktors.

Otrs parametrs, ko ŪDEKA vēlas sasniegt nākotnē, ir enerģētiski neitrāla notekūdeņu attīrīšana. «Ceram, ka modernizācijas rezultātā varēsim samazināt elektroenerģijas patēriņu attīrīšanas iekārtās par 25–30%,» skaidro tehniskais direktors.

Kanalizācijas tīkla garums – 170 km

Efektīva notekūdeņu apsaimniekošana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem vides aizsardzībai un sabiedrības komfortam. Par to rūpējas ŪDEKAs darbinieki – remontstrādnieki, dežurējošie dispečeri, attīrīšanas iekārtu kolektīvs, kurā strādā desmit cilvēki. Tehniskais direktors izskaidroja sarežģīto notekūdeņu attīrīšanas procesu. Kanalizācijas sistēmā darbojas 24 ŪDEKAs sūkņu stacijas. Sūkņu stacijas savāc notekūdeņus no visiem pilsētas rajoniem un novada tos uz attīrīšanas iekārtām. Šis process tiek pastāvīgi uzraudzīts. Kanalizācijas tīkla cauruļvadu kopējais garums ir 170 km. «Ja tos izvilktu vienā līnijā, tā sasniegtu Rīgu,» joko Otomers.

Visi centralizētajā kanalizācijas sistēmā savāktie notekūdeņi, kā arī ar izsūknēšanas mašīnām atvestais saturs nonāk bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās Dzintaru ielā 52a. Šeit katru dienu tiek attīrīti vidēji no 7 līdz 10 tūkstošiem kubikmetru notekūdeņu. Attīrīšanas process ir diezgan sarežģīts un notiek vairākos posmos. Vispirms notiek mehāniska attīrīšana, pēc tam – bioloģiska attīrīšana ar mikroorganismu palīdzību. Baktērijas izmanto notekūdeņu saturu kā barības avotu. Tas ļauj attīrīt notekūdeņus tādā mērā, ka pēc tam tos var droši novadīt Baltijas jūrā. Attīrītie notekūdeņi atbilst ES un Latvijas Republikas normatīviem. Dūņas, kas rodas notekūdeņu attīrīšanas rezultātā, tiek nodotas lauksaimniekiem.

Lietus notekūdeņi nav jāattīra

Tehniskais direktors Viesturs Otomers atzīst, ka lielākais izaicinājums kanalizācijas sistēmai ir lietusūdens novadīšana. «Sūkņu stacijas nav paredzētas lietusūdens novadīšanai, tās ir projektētas tikai sadzīves kanalizācijai,» skaidro Otomers. Ja sadzīves notekūdeņiem nepieciešama speciāla attīrīšana, tad lietusūdeni var novadīt tieši dabā bez dārga un sarežģīta attīrīšanas procesa.

Saskaņā ar likumu par ūdensapgādes pakalpojumiem lietusūdens novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā bez saskaņojuma ar PSIA ŪDEKA ir aizliegta. Tomēr īpaši lietainās dienās redzams, ka pilsētā joprojām ir vietas, kur lietusūdens tiek novadīts centralizētajā kanalizācijas tīklā. Šādās dienās notekūdeņu apjoms, kas nonāk pilsētas attīrīšanas iekārtās, dubultojas, sasniedzot 12–15 tūkstošus kubikmetru. Lietusūdens notekūdeņi rada papildu slodzi sūkņu stacijām un palielina izmaksas par ūdensapgādes pakalpojumiem. Uzņēmums regulāri pārbauda privātmājas, atgādinot, ka tām jābūt atsevišķai lietusūdens novadīšanas sistēmai.

Kas nedrīkst nonākt kanalizācijā

Otru izplatītāko problēmu kanalizācijas sistēmas apkalpošanā rada iedzīvotāji, kuri nepareizi izmanto santehnikas iekārtas. Tualetēs nonāk atkritumi, kuri nedrīkst nonākt kanalizācijas sistēmās. Tās ir autiņbiksītes, mitrās salvetes, papīra dvieļi, izsmēķi, nemaz nerunājot par tekstilizstrādājumiem. Visi šie priekšmeti piesārņo un aizsprosto kanalizācijas sistēmu. Turklāt kanalizācijā ir aizliegts izgāzt dažādas ķīmiskas vielas – balinātājus, šķīdinātājus, krāsas, eļļas, skābes, kas var ne tikai sabojāt kanalizācijas caurules mājā, bet arī kaitēt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesam. Tualetē nedrīkst izmest arī zāles – tās jānodod aptiekā. 

«Lielu problēmu kanalizācijas sistēmai rada tauki, kas nonāk sadzīves notekūdeņos,» atgādina tehniskais direktors. Nogulsnējoties uz cauruļvadu sienām, tauki pievelk citus atkritumus, un laika gaitā veidojas aizsērējums. Tā paša iemesla dēļ kanalizācijā nedrīkst izmest pārtikas atkritumus, tostarp kafijas biezumus, mizas, rīsus, makaronus utt.