Bāriņtiesas darba aktualitātes un risināmie jautājumi

Ventspils Bāriņtiesas priekšsēdētājs Ervins Alksnis atspoguļo aktuālākos Ventspils Bāriņtiesas darba aspektus – sadarbības pieredzi, pieejamo pakalpojumu kapacitāti, audžuģimeņu trūkumu un ar to saistītos izaicinājumus, kā arī lēmumu pieņemšanas principus ikdienas darbā.

Par svarīgāko

Ventspils Bāriņtiesai būtisku atbalstu sniedz vietējais bērnu aprūpes centrs Namiņš, kura kapacitāte tiek izmantota sarežģītākajos gadījumos. Centra darbinieki ir atsaucīgi, profesionāli un ar labu izpratni par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Svarīgu lomu ārkārtas situācijās ieņem arī krīzes centrs Paspārne, ar kuru izveidojusies konstruktīva sadarbība. Lai gan atsevišķos gadījumos skatījumi var atšķirties, šī daudzveidība palīdz attīstīt pieeju un pilnveidot risinājumus. Kopumā Bāriņtiesa ir gandarīta, ka šāds resurss Ventspilī ir pieejams.

Runājot par pakalpojumu pieejamību, jāuzsver, ka pilsētās tie ir plašāki un attīstītāki nekā reģionos. Tomēr ne mazāk būtiska ir šo pakalpojumu faktiskā pieejamība – tas, cik ilgi jāgaida, cik tālu jādodas, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu. Pozitīvs piemērs ir arī Pusaudžu resursu centrs un romu sieviešu biedrība Sāre khetene. Lai gan šo organizāciju darbs ikdienā nav vienmēr redzams, pat viens pozitīvs rezultāts – viena izglābta dzīvība vai mainīts dzīvesstāsts – ir nozīmīgs ieguvums. Ņemot vērā, ka Ventspilī dzīvo ievērojama romu kopiena, atbalsts šai sabiedrības daļai ir īpaši svarīgs. «Jāatzīmē, ka saistībā ar Ventspils vakarskolas slēgšanu, kurā darbojās arī romu etniskās klases, Tiesībsarga iniciatīva tika īstenota ar formālu, birokrātisku un vienpusēju pieeju,» uzsver Alksnis.

Sabiedrībā joprojām trūkst vēlmes atzīt, ka pastāv kultūras un uzvedības atšķirības, kuras nevar vienkārši pielāgot vispārpieņemtajām normām. Romu kopienai bieži vien netiek dota reāla izvēle – tās pārstāvji tiek pielāgoti dominējošajām normām, kas praksē nestrādā. Diemžēl daudzās institūcijās joprojām priekšplānā tiek izvirzītas pašu vērtības, nevis sabiedrības un konkrētu kopienu vajadzības.

Veiksmīga sadarbība

«Ventspils Bāriņtiesai īpaši nozīmīgas ir attiecības ar Sociālo dienestu, jo tas ir viens no galvenajiem informācijas avotiem Bāriņtiesas darbā. Tieši Sociālais dienests visbiežāk ir pirmais, pie kura cilvēks vēršas situācijās, kad saskaras ar dzīves grūtībām, uzvedības problēmām vai psihosociāliem sarežģījumiem. Šajās situācijās Sociālais dienests kalpo kā atbalsta punkts, kas palīdz cilvēkam nostāties uz kājām,» norāda Alksnis. Atšķirībā no Sociālā dienesta Bāriņtiesa neveic pakalpojumu sniegšanu, bet gan situācijas izvērtēšanu – tā diagnosticē problēmu un, pamatojoties uz informāciju, virza tālāk uz nepieciešamo atbalstu. Šajā ziņā Sociālais dienests darbojas kā ārsts, kas uzņemas atbalsta sniegšanu un risinājumu ieviešanu praksē.

Lai gan sadarbība ar Ventspils Sociālo dienestu ir vērtīga, Latvijas sociālajā nozarē ir jūtams speciālistu trūkums. Kapacitātes jautājumi ir specifiski daudzām pilsētām – ar līdzīgām problēmām saskaras visur. Pašlaik šī joma kopumā Latvijā darbojas paaugstināta stresa apstākļos, jo kadru pieejamība ir ierobežota ne tikai pašvaldību iestādēs, bet arī pakalpojumu sniedzēju vidū.

Šie faktori ietekmē arī Bāriņtiesas darbu. Tās galvenais uzdevums ir objektīvi izvērtēt situāciju, iegūt vispusīgu informāciju un pieņemt atbildīgu lēmumu. Katrā gadījumā Bāriņtiesa uzņemas pilnu atbildību par pieņemto lēmumu, un tas ir pārsūdzams tiesā. Tieši tāpēc sadarbība ar Sociālo dienestu un tā resursiem ir būtiska kvalitatīva un pamatota lēmumu pieņemšanā.

Lēmumu pieņemšanas principi

Ventspils Bāriņtiesa savā darbā nepaļaujas uz subjektīvām sajūtām vai pieņēmumiem, piemēram, izskatās, ka.... Lēmumu pieņemšana notiek, balstoties uz objektīviem, pārbaudāmiem faktiem. Katrs lēmuma pamatojums tiek balstīts dokumentu pierādījumos. Motīvu daļā ikvienam apgalvojumam ir pamats – rakstisks, pierādāms un izsekojams avots. Šie pierādījumi nāk no autorizētām, leģitīmām institūcijām un speciālistiem, kuru viedokļi veido lēmuma pamatu. Pat ja dažkārt informācija no dažādiem avotiem ir pretrunīga, Bāriņtiesai ir pienākums izdarīt izvērtējumu un pieņemt lēmumu.

Bāriņtiesas darba kvalitāti un efektivitāti daudzējādā ziņā ietekmē iestāžu vadītāju darba stils, vērtības un profesionālā filozofija. Ja starp iestādēm pastāv līdzīga izpratne un saskaņa par darba principiem, sadarbība norit veiksmīgi un raiti.

Pozitīvs aspekts Ventspilī ir tas, ka sistēma darbojas un ir iespējams sadarboties ar dažādām institūcijām. «Tomēr viens no būtiskiem izaicinājumiem joprojām ir audžuģimeņu trūkums – to skaits diemžēl nepalielinās. Šis jautājums prasa pastāvīgu uzmanību un risinājumu meklēšanu, jo audžuģimenes ir svarīgs resurss bērnu labklājības nodrošināšanā,» pauž Alksnis.

Audžuģimeņu pieejamība

Audžuģimeņu pieejamība Latvijā, tostarp Ventspilī, joprojām ir viens no izaicinošākajiem jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmā. Šī tēma ir plaši diskutējama gan no materiālā un praktiskā, gan arī no filozofiskā skatpunkta. Sabiedrībā valda uzskats, ka viens no pamatnosacījumiem audžuģimenes statusa iegūšanai ir finansiāla patstāvība. Tiek uzdots būtisks jautājums: vai ģimene, kas nav finansiāli nodrošināta, var uzņemties audžuģimenes pienākumus bez ārēja atbalsta, vienlaikus nodrošinot bērnam visu nepieciešamo? «Diskusijas centrā ir arī jautājums par motivāciju: vai audžuģimene uzņemas bērnu no iekšējas pārliecības un vēlmes palīdzēt, vai arī to motivē pieejamais valsts atbalsts. Ir gadījumi, kad finansiālie līdzekļi netiek izmantoti bērna labā, un tas rada bažas par sistēmas caurspīdīgumu un efektivitāti. Vienlaikus ir jāvērtē arī pelēkās zonas, piemēram, vai mājas jumta nomaiņa ir ieguldījums bērna dzīves kvalitātē vai tomēr ģimenes interesēs?» saka Bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Ventspilī šobrīd ir 4–5 audžuģimenes un viena krīzes ģimene, tomēr kopējā kapacitāte ir nepietiekama. Pieprasījums pēc atbalsta bērniem, kuri nevar augt savās bioloģiskajās ģimenēs, nereti pārsniedz pieejamos resursus.

Šī situācija prasa ne tikai praktiskus risinājumus un finansiāla atbalsta mehānismu pārskatīšanu, bet arī vērtību un attieksmes maiņu sabiedrībā. Audžuģimeņu loma ir ārkārtīgi nozīmīga – tā ir ne tikai droša vide bērnam, bet arī sabiedrības spējas un gatavības rādītājs uzņemties atbildību par neaizsargātākajiem. «Lai gan dzimstība Latvijā būtiski samazinās, bāriņtiesu redzeslokā nonākušo bērnu skaits diemžēl nemazinās. Sabiedrībā notiek būtiskas pārmaiņas – ģimene un bērni vairs nav vispārpieņemtas vērtības. Protams, pastāv tā sauktais zelta slānis – ģimenes ar trim vai četriem bērniem, kur vecāki ir atbildīgi un gādīgi. Taču līdzās ir arvien vairāk jaunu, veselīgu cilvēku, kuri apzināti izvēlas bērnus nelaist pasaulē, izvēloties mācības, karjeru, materiālo nodrošinājumu. Ģimene bieži tiek uztverta kā apgrūtinājums,» pauž Alksnis.

Darba apjoms bāriņtiesām nemazinās arī aizgādības jomā. Tas ietver gan pilngadīgu personu rīcībspējas izvērtēšanu, gan viņu tiesību pārstāvību. Šajā jomā novērojami nopietni izaicinājumi – trūkst aizgādņu. Ja cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem zaudē vecākus, bieži vien nav neviena, kas viņu pārstāvētu. Neeksistē mehānisms, kur šādā brīdī būtu skaidri pieejams aizbildnis. Pirmais jautājums, ko šādās situācijās dzirdam, ir: «Vai par to maksās?» Sabiedrība ir kļuvusi ekonomiski orientēta, materiālās vērtības dominē. Esam lielā mērā pazaudējuši kopienas sajūtu un izpratni par misiju – atbildību citam par citu. «Ja kādam ir vēlme un gatavība kļūt par aizbildni, aicinām droši vērsties Bāriņtiesā. Sniegsim visu nepieciešamo informāciju un atbalstu šajā ceļā,» aicina Ventspils Bāriņtiesas priekšsēdētājs Alksnis.