Ventspils brīvosta ir nonākusi maksātnespējas stāvoklī

Par bēniem labāk nemaz nesāc - Latvijā kopš 1994.g. dzimušo līkne pret mirušo skaitu ir katastrofāla !!

Pierīgā tiek celtas jaunas skolas. Ādažu vidusskolā esot pat a,b,c,d,e,f.....klases. Ja nepielec , tad notiek ekonomiskā migrācija no atpalikušajiem reģioniem uz ekonomiski attīstītākiem.

Nezināju, ka te nav skaidrība - mēģināšu atbildēt uz "Jautājums ir kādas no šīm investīcijām radīja ostai reālu kravu pieaugumu un jaunu komercdarbību"
Ostai kā reiz ir jārada tikai infrastruktūra! Nevis jāslēdz līgumi par kravu apjomu!
Infrastruktūru tālāk izmanto stividori, privātkompānijas, nomājot termināļus, kur pārkrauj kravas.
Ražošanas ēkas pie ostām ir ļoti izdevīgas ražotājiem, kas eksportē savu produkciju - minimālas transportēšanas izmaksas.
Kāda kurā ražošanas ēkā, kas atrodas uz ostas zemes, komercdarbība - to visi ventspilnieki zina.
Bet par izmaksu pieaugumu gan būtu smieklīgi mums sākt runāt - visi zina kā augušas cenas jebkurā nozarē, it īpaši pēccovida periodā.

Kravas kritās tiklīdz ostai nebija vairs normāla vadība un tas bija paredzams un saprotams tiklīdz sākās bardaks ar ostu reformēšanu. Un tā arī notika - krava nokritās nenormālos tempos tieši šajos piecos gados... vēl pirms kara tas notika ... un neizskatās, ka ir kāds plāns valstij un brīvostai, ko darīt vispār turpmāk. Nav dzirdēts nekas, ko osta taisās attīstīt - tas, ka ostas bizness turēsies uz vēja ģeneratoru spārnu pārvadāšanu, nav nopietni...

Bizness iet uz turieni , kur tas redz iespēju nopelnīt. Tur , kur tam ir labvēlīgākie apstākļi. Acīmredzot ar izveidoto infrastruktūru vien ir par maz. Tātad ir kaut kāds faktors , kas biznesam te traucē attīstīties.

Ventspilnieki šobrīd ļoti labi var sajust atšķirību starp to, kādi bija ostas attīstības tempi Lemberga laikā un, kas notiek tagad - to nu nenoslēpsi - ne naudas ostai, ne attīstība, nekā... rīdzinieki domāja, ka Lembergam nauda no debesīm krīt, vienkārši jāņem tik ciet, bet izrādās, ka nekā - ir arī jāmāk strādāt un vadīt, Eiropas naudu ir jāmāk piesaistīt, jābūt biznesa domāšanai. Lembergs to varēja izdomāt un noorganizēt, visas sfēras pilsētā attīstījās - tagad tik nostaļģija un nostāsti, kā bija agrāk. Osta tagad vispār bēdu ieleja.

Bet vai tad nebija tā, ka ostai pieder 42% no pilsētas teritorijas ?
Un tie "attīstības objekti" ir ražošanas ēkas, kas atrodas ostai piederošā teritorijā?
Varbūt es kaut ko neatceros, bet man šķiet, ka tā infrastruktūra tika būvēta tieši ražošanas ēku vajadzībām.
Bet rūpniecību attīsta visu lielo ostu teritorijās, un visur.

Nu kaut ko tādu var uzrakstīt tikai cilvēks, kas NAV ventspilnieks vai arī pret Ventspili naidīgi noskaņots, ja var teikt, ka "ostas infrastruktūra stagnēja" !
Ventspils osta vienmēr ir dēvēta par vienu no valsts pievilcīgākajām vietām investoriem !!
Līdz 2019.g. bija
1) uzbūvēti 6 jauni termināļi,
2) no jauna uzbūvētas un rekonstruētas 22 komerciāli izmantojamas piestātnes,
3) izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu,
4) desmitiem kilometru pievedceļu termināļiem un rūpnieciskajām zonām,
5) uzbūvēti divi tilti,
6) uzbūvētas deviņas un iesāktas vēl trīs rūpniecības ēkas,
7) radītas pilsētā aptuveni 2000 jaunas darba vietas,
Un tā varētu skaitīt vēl un vēl...

Un kāpēc krities apgrozījums? Vai ne arī tāpēc, ka viens pajoliņš izdomāja iebrukt kaimiņvalstī?

Alberts koks, Jūsu spriedumam par infrastruktūras neatbilstību ostā nav nekādas loģikas, jo ne jau trūkstošas infrastruktūras dēļ Ventspils ostā ir kritušās kravas. Jāatgādina, ka vēl pirms visiem mūsdienu infrastruktūras attīstības projektiem, tālajā 1988.gadā Ventspils ostā pārkrāva ap 38 miljoniem tonnu kravu gadā un šobrīd osta varētu pārkraut vēl trīsreiz vairāk un daudzveidīgākas kravas. Vai varat pateikt, kuram no Ventspils ostas termināliem šobrīd kaut kas trūktu infrastruktūrā, lai trīskāršotu apgrozījumu? Kravu apgrozījums un līdz ar to ostas finanšu rādītāji ir šī brīža saimniekošanas rezultāts. Un vēl zināšanai - runa, ja kas, nav par pilsētas laukumiem, bet kravu laukumiem :)

>Sigurdam
Sigurd, visi šie objekti ir fakts, un to neviens nenoliedz.
Tikai ir viena problēma – osta pelna nevis no tiltu un laukumu skaita, bet no kravu apjoma.
Ja pēc visiem šiem “zelta laiku” sasniegumiem kravas sarūk no 20,5 līdz 8,2 miljoniem tonnu, tad jāvaicā – kurā brīdī investīcijas pārstāja nest atdevi?
Un te jāatgādina – gandrīz visa šī apjoma pamatā bija Krievijas tranzīta kravas.
Kad tās pazuda, izrādījās, ka pašu attīstītā ekonomiskā bāze ir ļoti plāna.
Skaidrs, ka Ventspils kā pilsēta ieguva skaistu vidi, bet osta zaudēja mugurkaulu.
Kamēr to neatzīsim, tikmēr osta paliks par labiekārtotu teritoriju ar lielisku vēsturi un vāju nākotni.

Jā gan,šeit prasītos arī Brīvostas viedoklis ar skaitļiem un faktiem.

ZZS-lemberga kabatas partija?

Albert Kōk kung.
Jūs noteikt zin tō teicien,ka tō Mušš vaidzigs būt atsevišķ no Kotletem.
Aber vien oter tō nebij evērot.Es dōmat pa tō,kuram sen jau Škonk skumst ekš Central-čokk.

Šo titulbildi jau lika 20 gadus atpakaļ. Un osta beidzot ir piepildījusi savu sapni, kurš ievīts nosaukumā: brīvosta - osta brīva no kuģiem un kravām.

Alberta pieminētie tilti u.c. objekti ir veiksmes stāsts. Uz tā paša tilta un no ostas piestātnēm ir gaisā izšauta liela ostā nopelnītā nauda.

Alberts koks ir landmanis vai kantsons? Vai kautkāds Rīgas naidīgais? Bordāns vai Šviņķis? Pēdējais, par ko Ventspilniekam būtu jāsūdzas - ka osta palīdz arī pilsētas attīstībā. Ja par to čīkst parastais iedzīvotājs, kam rūp pilsēta, tad cilvēks tiešām ir sajucis prātā. Valsts budžetu prioritizēt vietējās izaugsmes vietā ir stulba un kaitnieciska darbība. Un tas, ka Ventspils osta ir nekonkurētspējīga vai degradējusies arī ir muļķības.