Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Atis Švinka paziņojis par savu lēmumu nevirzīt valsts pārvaldītās Ventspils brīvostas parādu norakstīšanu Valsts kasei, savu lēmumu pamatojot ar to, ka savulaik ostas līdzekļi izlietoti Ventspils pilsētas infrastruktūras izveidei, kā rezultātā šobrīd Ventspils brīvostai ir finansiālas grūtības.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība nekādā mērā nevar būt atbildīga par šī brīža situāciju ostā, jo tā to nekādi nevarēja ietekmēt. Ventspils valstspilsētas pašvaldība nav piedalījusies nevienā Ventspils brīvostas pārvaldes lēmumu pieņemšanā kopš 2020.gada janvāra.
Jāpaskaidro, ka laikā no 1995.gada līdz 2019.gadam Ventspils brīvostas pārvaldīšanā kopīgi darbojās gan valsts, gan Ventspils pašvaldības pārstāvji, un Ventspils Brīvostas pārvalde strādāja visos iespējamos ostas attīstīšanas virzienos. Rūpniecības attīstība Ventspils brīvostā bija visstraujākā starp Baltijas valstu ostām un ļoti augstu novērtēta starptautiski. Brīvostas teritorija aizņem vairāk nekā 42 % no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas, un vairāk nekā 20 gadu laikā Ventspils brīvostas teritorija bija izveidota par vienu no valsts pievilcīgākajām vietām investoriem, uzbūvēti 6 jauni termināļi, no jauna uzbūvētas un rekonstruētas 22 komerciāli izmantojamas piestātnes, izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu un desmitiem kilometru pievedceļu termināļiem un rūpnieciskajām zonām, uzbūvēti divi tilti, uzbūvētas deviņas un iesāktas vēl trīs rūpniecības ēkas. Radītas aptuveni 2000 jaunas darba vietas. No specializētas ostas Ventspils bija kļuvusi par konkurētspējīgu universālu ostu, un Ventspils daudzās rūpniecības jomās ir kļuvusi par līderi Latvijā, piemēram, mašīnbūves jomā un elektronikā. Iepriekšējos gados sekmīgi piesaistīto uzņēmumu darbība brīvostā nodrošina pilsētā nodarbinātību arī pašreizējās ostas darbības krīzes apstākļos. Apstrādes rūpniecības komersantu apgrozījums 2024. gadā uz vienu iedzīvotāju Ventspilī ir visaugstākais Latvijā.
Līdz 2019. gada nogalei publiskajā sfērā, ostās un pievedceļos kopā tika investēti gandrīz miljards eiro - 600 miljonus eiro privāto un ap 360 miljoniem eiro publisko līdzekļu ieguldījumu veidā, to skaitā, ap 40 miljoniem eiro ieguldīts rūpniecības attīstībā. Nevienā citā Latvijas ostā nav veiktas tik ievērojamas investīcijas sabiedriskajā īpašumā. Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr ir pildījusi savas saistības attiecībā uz kredītu atmaksu. Šobrīd Ventspils Brīvostas pārvalde spēj samaksāt savus rēķinus tikai tāpēc, ka valdība ir atlikusi kredītsaistību atmaksu uz četriem gadiem.
Situācija Ventspils brīvostā krasi mainījās 2019. gada decembrī, kad to pilnībā savā pārvaldībā pārņēma valsts un tika uzsākta ostu pārvaldības reforma, kas turpinās nu jau sesto gadu bez redzamiem rezultātiem. Šajā laika posmā kravu apgrozījums Ventspils brīvostā ir krities 2,5 reizes - no 20,5 miljoniem tonnu uz 8,2 miljoniem tonnu gadā, nav realizēts neviens jauns ražošanas projekts un Ventspils brīvostas pārvalde nespēj segt savas saistības, ir apgrūtināti visi Brīvostas pārvaldes īpašumi, kā arī kustamā manta, tādējādi tai nav iespējas saņemt finanšu resursus attīstības projektu īstenošanai.
Ventspils ostas sekmīga attīstība ir iespējama tikai ciešā sadarbībā starp valsti un pašvaldību, kā tas bijis vēsturiski, tādēļ Ventspils valstspilsētas pašvaldība aicina Satiksmes ministriju uz konstruktīvu un mērķtiecīgu kopdarbu ostas nākotnes labā.
Komentāri (29)
Dzīvojot Ventspilī, redzams, ka liela daļa brīvostas naudas gadiem tika tērēta pašvaldības projektu un iegribu realizēšanai, nevis ostas tiešajai attīstībai.
Kamēr tika celti tilti, laukumi un dažādi “attīstības objekti”, pati osta tika atstāta novārtā un balstījās gandrīz tikai uz Krievijas kravām.
Tagad, kad tās vairs nav, arī nauda vairs “no gaisa nekrīt”.
Pilnīgi piekrītu – valstij nav jānoraksta šādi uzkrāti parādi un jāapmaksā agrāko gadu izklaides uz ostas rēķina.
Diemžēl šķiet, ka mācība nav gūta arī šodien, ja viena kociņa iestādīšana par 10 000 eiro joprojām tiek uzskatīta par “labas pārvaldības” piemēru, nevis tīrāko izšķērdību.
Albert Kōk kung.
Jūs noteikt zin tō teicien,ka tō Mušš vaidzigs būt atsevišķ no Kotletem.
Aber vien oter tō nebij evērot.Es dōmat pa tō,kuram sen jau Škonk skumst ekš Central-čokk.
Šo titulbildi jau lika 20 gadus atpakaļ. Un osta beidzot ir piepildījusi savu sapni, kurš ievīts nosaukumā: brīvosta - osta brīva no kuģiem un kravām.
Alberta pieminētie tilti u.c. objekti ir veiksmes stāsts. Uz tā paša tilta un no ostas piestātnēm ir gaisā izšauta liela ostā nopelnītā nauda.
Alberts koks ir landmanis vai kantsons? Vai kautkāds Rīgas naidīgais? Bordāns vai Šviņķis? Pēdējais, par ko Ventspilniekam būtu jāsūdzas - ka osta palīdz arī pilsētas attīstībā. Ja par to čīkst parastais iedzīvotājs, kam rūp pilsēta, tad cilvēks tiešām ir sajucis prātā. Valsts budžetu prioritizēt vietējās izaugsmes vietā ir stulba un kaitnieciska darbība. Un tas, ka Ventspils osta ir nekonkurētspējīga vai degradējusies arī ir muļķības.
Hmmm ...
Izrādās kaut, kas ir arī jādara nevis tikai jāgaida kad nauda kritīs no gaisa. Protams protams vainīgi Ventspils naidnieki un toreiz kad bija īstā desa un saldējums par 10 kapeikām vis notika pats no sevis un ar dieva palīdzību.
Cerams, drīz JV un Progresīvie pazudīs no Valdības. Kamēr nebūs kāds no ZZS pārstāvjiem Satiksmes Ministrs tikmēr nekas nemainīsies.
ZZS-lemberga kabatas partija?
Pārvaldnieka vietas izpildītāja komentārs nebūs?
Jā gan,šeit prasītos arī Brīvostas viedoklis ar skaitļiem un faktiem.
>Japes
Nezinu, ko Tev nozīmē “naidīgs”, bet es tikai norādu faktu – ka ostas nauda gadiem tika virzīta pašvaldības objektiem, kamēr pati ostas infrastruktūra stagnēja.
Tilti un laukumi ir vajadzīgi, bet tie nevar aizstāt investīcijas piestātnēs, termināļos un kravu piesaistē.
Rezultāts ir redzams: kravu apgrozījums no 20,5 uz 8,2 miljoniem tonnu, jaunu projektu – nulle.
Tā nav “izaugsme”, tā ir sekas politiski greizām prioritātēm.
Man kā ventspilniekam rūp, lai osta būtu dzīva, nevis tikai skaisti noformēta pilsētas ainavā.
Bet vai tad nebija tā, ka ostai pieder 42% no pilsētas teritorijas ?
Un tie "attīstības objekti" ir ražošanas ēkas, kas atrodas ostai piederošā teritorijā?
Varbūt es kaut ko neatceros, bet man šķiet, ka tā infrastruktūra tika būvēta tieši ražošanas ēku vajadzībām.
Bet rūpniecību attīsta visu lielo ostu teritorijās, un visur.
Nu kaut ko tādu var uzrakstīt tikai cilvēks, kas NAV ventspilnieks vai arī pret Ventspili naidīgi noskaņots, ja var teikt, ka "ostas infrastruktūra stagnēja" !
Ventspils osta vienmēr ir dēvēta par vienu no valsts pievilcīgākajām vietām investoriem !!
Līdz 2019.g. bija
1) uzbūvēti 6 jauni termināļi,
2) no jauna uzbūvētas un rekonstruētas 22 komerciāli izmantojamas piestātnes,
3) izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu,
4) desmitiem kilometru pievedceļu termināļiem un rūpnieciskajām zonām,
5) uzbūvēti divi tilti,
6) uzbūvētas deviņas un iesāktas vēl trīs rūpniecības ēkas,
7) radītas pilsētā aptuveni 2000 jaunas darba vietas,
Un tā varētu skaitīt vēl un vēl...
Un kāpēc krities apgrozījums? Vai ne arī tāpēc, ka viens pajoliņš izdomāja iebrukt kaimiņvalstī?
Alberts koks, Jūsu spriedumam par infrastruktūras neatbilstību ostā nav nekādas loģikas, jo ne jau trūkstošas infrastruktūras dēļ Ventspils ostā ir kritušās kravas. Jāatgādina, ka vēl pirms visiem mūsdienu infrastruktūras attīstības projektiem, tālajā 1988.gadā Ventspils ostā pārkrāva ap 38 miljoniem tonnu kravu gadā un šobrīd osta varētu pārkraut vēl trīsreiz vairāk un daudzveidīgākas kravas. Vai varat pateikt, kuram no Ventspils ostas termināliem šobrīd kaut kas trūktu infrastruktūrā, lai trīskāršotu apgrozījumu? Kravu apgrozījums un līdz ar to ostas finanšu rādītāji ir šī brīža saimniekošanas rezultāts. Un vēl zināšanai - runa, ja kas, nav par pilsētas laukumiem, bet kravu laukumiem :)
>Sigurdam
Sigurd, visi šie objekti ir fakts, un to neviens nenoliedz.
Tikai ir viena problēma – osta pelna nevis no tiltu un laukumu skaita, bet no kravu apjoma.
Ja pēc visiem šiem “zelta laiku” sasniegumiem kravas sarūk no 20,5 līdz 8,2 miljoniem tonnu, tad jāvaicā – kurā brīdī investīcijas pārstāja nest atdevi?
Un te jāatgādina – gandrīz visa šī apjoma pamatā bija Krievijas tranzīta kravas.
Kad tās pazuda, izrādījās, ka pašu attīstītā ekonomiskā bāze ir ļoti plāna.
Skaidrs, ka Ventspils kā pilsēta ieguva skaistu vidi, bet osta zaudēja mugurkaulu.
Kamēr to neatzīsim, tikmēr osta paliks par labiekārtotu teritoriju ar lielisku vēsturi un vāju nākotni.
Aivara ilgu gadu darba rezultāts. Paldies
Ventspilnieki šobrīd ļoti labi var sajust atšķirību starp to, kādi bija ostas attīstības tempi Lemberga laikā un, kas notiek tagad - to nu nenoslēpsi - ne naudas ostai, ne attīstība, nekā... rīdzinieki domāja, ka Lembergam nauda no debesīm krīt, vienkārši jāņem tik ciet, bet izrādās, ka nekā - ir arī jāmāk strādāt un vadīt, Eiropas naudu ir jāmāk piesaistīt, jābūt biznesa domāšanai. Lembergs to varēja izdomāt un noorganizēt, visas sfēras pilsētā attīstījās - tagad tik nostaļģija un nostāsti, kā bija agrāk. Osta tagad vispār bēdu ieleja.
Nu jau kādu laiku atpakaļ Ventspils brīvostā sākot no stāvvietas pirms Kapteiņa dienesta gar jaunās promenādes tālāk aiz Hercoga piestātnes Ventspils Brīvosta ir uzbūvējusi jauns apmales tā ka nevajag teikt ka Brīvosta neko nav darījusi, kad vajag tad pēc lieliem vējiem tiek iesaistīts zemessmēlējs bet ostā esošie uzņēmēji paši piesaista sev kravas un līdz ar to osta dzīvo.
Arni, Sigurd — te neviens nestrīdas, ka Ventspilī ir daudz izbūvēts.
Jautājums ir kādas no šīm investīcijām radīja ostai reālu kravu pieaugumu un jaunu komercdarbību.
Tilti, ceļi un rūpniecības ēkas ir infrastruktūra, bet osta dzīvo no kravas apgrozījuma, nevis no laukumiem.
No 20,5 miljoniem tonnu līdz 8,2 — tas ir fakts, ne “naidīgums”.
Ja šajā laikā ostas ieņēmumi kritušies, bet projektu apjoms un izmaksas augušas, tad rodas loģisks jautājums: vai resursi tiešām tika ieguldīti tajā, kas ģenerē ieņēmumus, vai tajā, kas labi izskatās bukletos?
Esmu par attīstību, bet attīstību ar ekonomisku saturu, ne tikai ar labiekārtojuma efektu.
Skaista osta bez kravām nav attīstība — tā ir dārgi uzturēta ekspozīcija.
Nezināju, ka te nav skaidrība - mēģināšu atbildēt uz "Jautājums ir kādas no šīm investīcijām radīja ostai reālu kravu pieaugumu un jaunu komercdarbību"
Ostai kā reiz ir jārada tikai infrastruktūra! Nevis jāslēdz līgumi par kravu apjomu!
Infrastruktūru tālāk izmanto stividori, privātkompānijas, nomājot termināļus, kur pārkrauj kravas.
Ražošanas ēkas pie ostām ir ļoti izdevīgas ražotājiem, kas eksportē savu produkciju - minimālas transportēšanas izmaksas.
Kāda kurā ražošanas ēkā, kas atrodas uz ostas zemes, komercdarbība - to visi ventspilnieki zina.
Bet par izmaksu pieaugumu gan būtu smieklīgi mums sākt runāt - visi zina kā augušas cenas jebkurā nozarē, it īpaši pēccovida periodā.
Kravas kritās tiklīdz ostai nebija vairs normāla vadība un tas bija paredzams un saprotams tiklīdz sākās bardaks ar ostu reformēšanu. Un tā arī notika - krava nokritās nenormālos tempos tieši šajos piecos gados... vēl pirms kara tas notika ... un neizskatās, ka ir kāds plāns valstij un brīvostai, ko darīt vispār turpmāk. Nav dzirdēts nekas, ko osta taisās attīstīt - tas, ka ostas bizness turēsies uz vēja ģeneratoru spārnu pārvadāšanu, nav nopietni...
Bizness iet uz turieni , kur tas redz iespēju nopelnīt. Tur , kur tam ir labvēlīgākie apstākļi. Acīmredzot ar izveidoto infrastruktūru vien ir par maz. Tātad ir kaut kāds faktors , kas biznesam te traucē attīstīties.
To : Alberts koks
Droši vien Sigurds un Arnis Junge tukšās Ventspils ielas izskaidros ar to , ka ventspilnieki 24/7 režīmā strādā brīvostas radītajās jaunajās darbavietās , nav laika vazāties pa ielām. Savukārt skolu skaita samazinājumu ar to , ka sacelts tik daudz rūpnīcu , ka trūkst darba roku. Gribi vai negribi , bet strādāt jāsāk no 16.gadiem.Nav laika mācībām.
Par bēniem labāk nemaz nesāc - Latvijā kopš 1994.g. dzimušo līkne pret mirušo skaitu ir katastrofāla !!
Pierīgā tiek celtas jaunas skolas. Ādažu vidusskolā esot pat a,b,c,d,e,f.....klases. Ja nepielec , tad notiek ekonomiskā migrācija no atpalikušajiem reģioniem uz ekonomiski attīstītākiem.
Smagsvara troļļi iesaistījušies. Kā viens pļekarētājs izteicās: "draugi, nav labi" :D
Ventspils nokāva vistiņu ... bet Audža šorīt labi pateica, po#$%j ar to Ventspils ostu :D
Jānīt's aizskrēja aprunāties ... vēl jau ir daudz PSIA, kur nāksies guldīties, rinda ar kredītiem.
Osta ir tukša, jo mums jau ļoti daudz vējrādītāju: viens bļāva, ka tranzīts nav vajadzīgs, cits, ka kāds ir kaut ko nozadzis vairāk, kā viņš pats. Vēl kāds, ka tagad visu vedīsim ar Rail Baltic. Tā tie jokstiņi mainās, bet osta arvien tukšāka. Sajūta tāda, ka jānolaiž viss līdz kliņķim, un tad par par desmaizi jāatdod jeņķiem.
to nomaļnieks:
osta ir tukša – tam nav lielas nozīmes, galvenais, lai kikboksa sadaļa veiksmīgi darbojas
Sigurd
Ja jau Ventspilī ir tik daudz izdarīts,tad jau pilsētai būtu kūsāt jākūsā
un būtu ļāužu pilna.
Kāpēc tad cilvēki brauc projām no tik lielas sapņu zemes,kāda ir Ventspils.
Pilsēta ir jādzīvo ne jau tikai investories,profesijas pārstāvjiem,bet gan arī parastai tautu masai.
kura ir radusi stradāt parasti melno darbu,roku darbu.
To kad ieved augstas tehnoloģijas,un visus darbus automatizē,ko darīs parastais strādnieki????
Lai uzlabotu teiksim strādnieku dzīvi,nepietiks ja vecā ūdens krāna vietā,nomainīs ar jaunu
vai vecos zaļos logus nokrāsos baltus