Valsts pastiprina skaidras naudas aprites kontroli

Skaidrās naudas darījumu kontrole tiks veikta salīdzinājumā ar iedzīvotāju legālajiem ienākumiem, lai tādējādi saprastu, no kurienes iedzīvotājiem ir nauda. Pašlaik tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai precizētu mehānismu, kā tieši bankas nodos VID informāciju par skaidras naudas darījumiem – ieskaitīšanu bankas kontā no 750 eiro un vairāk un skaidras naudas izņemšanu no konta no 1500 eiro un vairāk. Skaidrās naudas darījumu kontroles pastiprināšana tiek pasniegta kā pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai, godīgas konkurences stiprināšanai biznesā, nodokļu ieņēmumu palielināšanai valsts budžetā un iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanai.

Paaugstināta uzmanība no VID puses skaidras naudas operācijām izraisījusi plašu diskusiju un neviennozīmīgu vērtējumu sabiedrībā. Pazīstamā publiciste Anita Daukšte uzdod jautājumus, kas varētu interesēt daudzus cilvēkus, īpaši mazos uzņēmējus, kurus, visticamāk, ieviestie pasākumi skars vissāpīgāk. «Pirmais jautājums, kas rodas, – kāpēc valstij ir jābūt pilnīgai informācijai, kā iedzīvotāji rīkojas ar savu skaidro naudu? Valsts iestāžu atrunas, ka «ja esat godīgi, tad arī nekādu problēmu jums nebūs», šeit ir absolūti nevietā. Tā kā runa nav par to, vai kāds ir vai nav godīgs, bet gan par pilsonisko brīvību un dzīves izvēlēm, kas nav jāpakļauj 100% valsts institūciju kontrolei,» publiciste savā viedoklī raksta kādā no elektroniskajiem medijiem.

Tā ir ES kopējās politikas daļa

Ventas Balss aptaujātie eksperti nav noskaņoti tik pesimistiski kā publiciste un apgalvo, ka skaidrās naudas plūsmas kontroles pastiprināšanai ir savi iemesli un tas nav nekas īpašs. «Tā ir Eiropas Savienības kopējās politikas sastāvdaļa, kur skaidras naudas aprite ir īpašas kontroles priekšmets, jo tieši šajā zonā notiek visvairāk finanšu disciplīnas pārkāpumu,» skaidro Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesors Sergejs Hiļkevičs. Pēc viņa teiktā, šis process nav sācies ne vakar, ne šodien un turpināsies pastāvīgi.

Skaidrās naudas kontroles pastiprināšanas galvenais mērķis ir finanšu disciplīnas veicināšana, kas savukārt pozitīvi ietekmēs ēnu ekonomikas apmērus un palielinās nodokļu ieņēmumus.

No šī viedokļa, pēc profesora Hiļkeviča domām, ir saprotama valsts vēlme kontrolēt skaidras naudas plūsmas. Ekonomists atgādināja, ka kontrole un ierobežojumi skaidras naudas darījumos mūsu valstī tiek īstenoti jau sen, vienkārši summas, kas nonākušas finanšu institūciju redzeslokā, sākumā bijušas lielākas. «Procesu, kas notiek šobrīd, var interpretēt kā jau esošo kontroles pasākumu pastiprināšanu,» precizēja Hiļkevičs.

Tuvākajā nākotnē skaidrā nauda saglabāsies

Arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidrās naudas aprites kontroles pastiprināšanos nevērtē kā kaut ko jaunu. «Tas ir ilgstoša procesa turpinājums,» skaidro ekonomists. Viņš precizē būtisku niansi: ieviestie pasākumi nenozīmē aizliegumu darījumiem ar skaidru naudu virs norādītajām summām (750 un 1500 eiro). Tas nozīmē tikai to, ka bankām ir pienākums VID nodot papildu informāciju, uz kuras pamata tiks veikta uzņēmēju un fizisko personu komercdarbības legalitātes analīze. «Ja jūs savā bankas kontā ieskaitīsiet summu, kas ir lielāka par 750 eiro, tas nenozīmē, ka VID nākamajā dienā jums piezvanīs vai atsūtīs vēstuli ar skaidrojumu prasību,» mierina ekonomists. Vienkārši «viss, ko dara uzņēmumi un privātpersonas, kļūs redzamāks». Pēc ekonomista teiktā, šo procesu izraisījuši divi faktori: skaidras naudas loma ekonomikā pakāpeniski samazinās, lai gan pilnībā skaidra nauda nepazudīs pārskatāmā nākotnē, savukārt datu analīzes iespējas pieaug.

Uzņēmēji meklēs apvedceļus

Vispakļautākās valsts kontroles pastiprināšanai būs tās ekonomikas nozares, kur tradicionāli ir augsts skaidrās naudas apgrozījums. Tas ir būvniecības bizness, skaistumkopšanas nozare (frizētavas, manikīra un pedikīra kabineti, kosmētikas saloni u. c.), kā arī citu pakalpojumu joma, kur reālā pakalpojumu apjoma kontrole ir apgrūtināta. Visiem ir labi zināma situācija, ka par saņemtajiem pakalpojumiem uzņēmējs piedāvā klientam maksāt pēc izvēles – skaidrā naudā, bet mazāk vai arī bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu, taču vairāk, jo otrajā gadījumā uzņēmējam jāmaksā nodoklis valstij. Lielākā daļa pakalpojumu patērētāju izvēlas pirmo maksāšanas veidu. Visi tāpat labi saprot, ka, ja visi pakalpojumi tiks aplikti ar nodokli, tad arī to cena ievērojami pieaugs. Kā atzina kāds Ventspils uzņēmējs, zinot par bankas kontroles pastiprināšanos pār viņa naudu, viņš, visticamāk, meklēs ceļus, kā apiet bankas uzraudzību.

Šajā sakarā apšaubāms ir jautājums par skaidrās naudas aprites kontroles pastiprināšanas pasākumu efektivitāti. Jo, ja cilvēks negribēs, lai valsts viņu kontrolē, tad viņš vienkārši paliks skaidras naudas aprites zonā un ne ieskaitīs naudu bankas kontā, ne noņems to no konta. «Būtisku ietekmi uz finanšu aprites praksi veiktie pasākumi, visticamāk, neatstās,» uzskata profesors Sergejs Hiļkevičs.

Daudzi pakalpojumi paliks skaidras naudas aprites zonā

Pilnīgi iespējams, ka, pastiprinoties kontrolei, skaidrās naudas aprites zona valstī nevis samazināsies, bet, gluži otrādi, paplašināsies, piekrīt arī ekonomists Pēteris Strautiņš. «Zinot, ka valsts arvien rūpīgāk seko bezskaidras naudas apgrozījumam, var pieņemt, ka daudzi norēķini par pakalpojumiem paliks skaidras naudas zonā,» viņš paredz. «Pastāv liels risks, ka tā vietā, lai ieskaitītu naudu kontā un pēc tam noņemtu no konta, cilvēki uzkrās skaidru naudu,» piebilst ekonomists.

Kas attiecas uz citām valstīm, tad, pēc Strautiņa domām, tur kontrole par cilvēka dzīvesveida atbilstību viņa reālajiem ienākumiem ir vēl stingrāka. Pēc ekonomista novērojumiem, Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kuru dzīvesveids neatbilst viņu reālajiem ienākumiem. Tomēr efektīvāk kontrolēt ieņēmumus un izdevumus, pēc Strautiņa domām, palīdzētu vēstules no VID, kas rakstītas pieklājīgā formā ar jautājumiem, kas skar ienākumu avotus. «Tas efektīvāk ietekmēs cilvēka rīcību nekā zināšanas, ka bankas pienākums ir informēt VID par visu, kas notiek ar viņa bankas kontu,» pārliecināts Strautiņš. Viņš atsaucas uz citu valstu pieredzi, kur iedzīvotāji labprātīgi un godīgi maksā nodokļus. «Taču tas ir uzticības jautājums valstij,» precizē ekonomists.