Noslēdz gājienu ar pievienoto vērtību

Raimonda aicinājums ziedot bērniem, kuriem nepieciešama rehabilitācija bērnu rehabilitācijas centrā Poga, lai atkal varētu staigāt, ir atradis dzirdīgas ausis – kopumā 143 ziedotāji šai labdarības iecerei ar platformas ziedot.lv starpniecību ir saziedojuši teju divarpus tūkstošus eiro.

Raimonda aicinājums ziedot bērniem, kuriem nepieciešama rehabilitācija bērnu rehabilitācijas centrā Poga, lai atkal varētu staigāt, ir atradis dzirdīgas ausis – kopumā 143 ziedotāji šai labdarības iecerei ar platformas ziedot.lv starpniecību ir saziedojuši teju divarpus tūkstošus eiro.

Pirms septiņiem gadiem par godu Latvijai simtgadei Raimonds apgāja 1836 kilometrus apkārt Latvijai, vidēji veicot 42 kilometrus dienā. Toreiz viņa atbalstītāji bērnu rehabilitācijai saziedoja teju trīs tūkstošus eiro. 

Šoreiz Raimonds 12 dienās šķērsoja Latviju no Igaunijas līdz Lietuvas robežai pa Camino Latvia izveidoto Svētā Jēkaba ceļu, dienā noejot vidēji 40 kilometrus, izņemot pirmo dienu, kad daļu laika aizņēma nokļūšana līdz Valkai, un noslēdzošo dienu, kad 17 kilometrus Raimonds nogāja kopā ar sievu Sandru un pārējo atbalsta komandu. Ceļu Raimonds veica, spītējot lietum un atsevišķās dienās arī lielam karstumam, līdzi nesot somu, kas sver ap 13–14 kilogramiem. Visai Latvijai pāri viņš pārnesa sava Zemessardzes 46. kājnieku bataljona piešķirto Latvijas karogu.

Raimonds piekrīt – lai nepilnu divu nedēļu garumā ik dienu veiktu šādu distanci, vajag zināmu fizisku rūdījumu, bet «daudz kas ir galvā.» Visu savu apzināto dzīvi Raimonds ir bijis karavīrs, virsnieks un ir ikdienā pieradis uzturēt labu fizisko formu, tāpēc gājienam īpaši nav gatavojies, vien trīsreiz pastaigājis garākas distances. Savā laikā Raimonds pārcietis muguras operāciju, un dakteri teikuši, ka skriet viņš vairs nedrīkst, taču atļāvuši un ieteikuši braukt ar velosipēdu muguras muskuļu stiprināšanai. Tas palīdzējis atgūt fizisko formu, un tagad Raimonds var arī paskriet. Muguru gan jūtot, bet pie tā esot jau pierasts. Pēc Raimonda domām, svarīgi ir tas, lai rodas pārliecība, ka tu to vari. «Sāpes – tas tikai ir tas, ko tev neironi dod uz smadzenēm, ka lejā kaut kas sāp. Sūti pretī – man ir grafiks! Man ir jābūt tur un tur. Lai pasāp,» saka apņēmīgais ventspilnieks.

Vīrs un vārds

Raimonds rūpīgi pieturējies pie saplānotā grafika, jo – vīrs pateica, vīrs vārdu tur! «Esmu noteicis tādu grafiku, un ne jau sevis pēc, bet lai būtu pievienotā vērtība manam gājienam. Zini, ka tev tas ir jāizdara, nevar tā – ai, tagad paņemšu kādu dienu atpūtu,» stāsta Raimonds. «Kam interesē piecdesmitgadīgs onkulis, kas staigā 20 kilometrus dienā? To it kā mēs katrs varētu. Bet, ja ej 40 km, tam ir mērķis, lai cilvēki padomā.»

Aicināt ziedot bērnu rehabilitācijas centram Poga Raimonds vēlējies, velkot paralēles ar iešanu, kustību. Raimonda mērķis, dodoties gājienā, bijis – lai līdzcilvēki aizdomājas par to, ka iešana, kas mums šķiet tik pierasta un pašsaprotama, kādam bērnam traumas vai slimības dēļ ir grūti sasniedzama. Tam nepieciešams nopietns, smags rehabilitācijas darbs, kurā ģimenēm, kuras skārusi šī problēma, palīdz bērnu rehabilitācijas centrs Poga. Lai vienam bērnam nodrošinātu pilnu rehabilitācijas kursu 19 dienu garumā, katru dienu strādājot ar bērnu vairāku stundu garumā, nepieciešams ap pusotru tūkstoti eiro. Vēl kādu laiku ziedot.lv platformā būs iespēja turpināt ziedot šim mērķim.

Ceļš ar šķēršļiem

Raimonds stāsta, ka Camino taka Latvijā nav veidota tā, lai tā vestu tikai pa lielākiem ceļiem, – tā ved arī pa mazākām taciņām. Gadās arī pa kādam šķērslim, piemēram, bija jāšķērso upīte pa tai pārmestu baļķi. Ziemeļvidzemē bija krietni salijis, un viens no tiltiem bija pārplūdis, tāpēc nācās meklēt apkārtceļu. Tā kā Vidzemē reljefs ir kalnaināks, daudz bija jāmēro ceļš kāpumā, piemēram, Siguldas apkaimē un Ogres Zilajos kalnos. Visainaviskākais posms, pēc Raimonda domām, bijis no Siguldas līdz Līgatnei, pa Gaujas senleju. Vēl Raimondam ļoti paticis posms no Rīgas līdz Ogrei, paralēli Daugavai, jo īpaši skaistā promenāde Rīgā, Ķengaragā. Šo posmu līdz ar Raimondu uz velosipēda mērojusi Camino aktīviste Zaiga Ābele, kurai ir 77 gadi.

Gājienu Raimonds parasti sācis agri no rīta, lai dienas izskaņā laikus nonāktu sarunātajās naktsmājās. Naktsmājas devuši kursabiedri, bijušie kolēģi, dažkārt arī pilnīgi sveši cilvēki, kas atrasti ar paziņu starpniecību. Raimonds novērtē naktsmāju devēju lielo atsaucību un viesmīlību. Viņam sarūpēts gards ēdiens, dažviet pat piedāvājuši relaksēties pirtī. Ar sagaidītājiem galamērķos bijis ļoti interesanti parunāties – satiktie cilvēki un sarunas ar viņiem ir bijusi gājiena pievienotā vērtība un liels ieguvums.

Karstā saule Raimondu traucējusi mazāk, jo viņš jau ir pieradis staigāt Camino ceļu valstīs ar daudz karstāku klimatu, piemēram, Spānijā, Portugālē. Vairāk traucējis lietus un rasa agrajos rītos, kas ātri vien samērcējusi kājas. Ik pēc pusotras stundas Raimonds ņēmis pauzi pēdu dzesēšanai, uz 10–15 minūtēm atbrīvojot kājas no apaviem un zeķēm. «Galvenais darba instruments jau ir pēdas,» saka Raimonds. Viņš pārgājienos izmanto divus apavu pārus – vieni ir kārtīgi iešanas apavi, otrs pāris ir vieglas sandales ar biezu zoli un atvērtu purngalu. Gadījies dabūt arī pa kādai tulznai.

Pārsteidz bērnu optimisms

Gājiena laikā Rīgā Raimonds piestājis arī rehabilitācijas centrā Poga, un viņam ir bijusi iespēja apmeklēt nodarbības, redzēt, kā divas meitenītes strādā veselības atgūšanai. Pieredzējušo ceļotāju no sirds pārsteidzis bērnu optimisms, tas, ka viņas patiešām grib strādāt. «Tie ir treniņi trīs, četras stundas dienā, kas bērniem nav viegli,» stāsta Raimonds. Viņu iepriecinājis tas, ka bērni apzinās, saprot, kas grūtais darbs viņiem jāpadara, lai atgūtu iespēju staigāt, lai gan, protams, vieglāk būtu neko nedarīt.