Eksperti: pārmaiņu valstī nebūs, kamēr iedzīvotāji tās racionāli nepieprasīs

 Tā Ventspilī secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Kāds ir demokrātijas briedums?”.

Apskati fotogrāfijas no pasākuma!

Ar Ventspils iedzīvotājiem diskusijā tikās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija apzināt savu nostāju un risināmās problēmas saistībā ar demokrātijas procesiem un attīstību Latvijā.

Demokrātiskas sabiedrības uzdevums ir politiķu uzraudzība, līdzdalība lēmumu pieņemšanā un „sargsuņa funkcija”. Tas iespējams caur aktīvu dalību sabiedriskās organizācijās. Kā norādīja LU dekāns Juris Rozenvalds, socioloģisko aptauju dati liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāji nav iesaistījušies nevienā sabiedriskā organizācijā.

Juris Rozenvalds: „Latvijā ir viszemākā līdzdalība politikā Eiropas Savienības valstīs – tikai aptuveni 1% iedzīvotāju iesaistās partiju darbā. Tādējādi partijas ir ļoti mazas, un tām ir vāja iedzīvotāju kontrole. Arī uzticēšanās līmenis ir niecīgs – vien 4% iedzīvotāju uzticas partijām, Igaunijā šis rādītājs ir 20%. Iedzīvotāji neuzticas arī viens otram – tikai ceturtā daļa iedzīvotāju min, ka ir gatavi uzticēties citiem cilvēkiem. Skandināvijas zemēs tādu ir apmēram 65%.”

Demokrātija nav iespējama bez demokrātiem, ierindas pilsoņiem un politiķiem, kas demokrātiski domā un rīkojas. Paradoksāla ir situācija, kad iedzīvotāji nav gatavi iesaistīties poliskajos procesos, neuzticas valstij, bet reizē daudz ko vēlas no valsts saņemt.

Kā uzsvēra Juris Rozenvalds, sabiedrībai ir jāspēj sabalansēt ņemšanu un došanu. Taču, kā liecina socioloģisko aptauju dati, Latvijas iedzīvotāji zemu novērtē savas spējas ietekmēt politiskos procesus valstī:

„Kā liecina pēdējo gadu pieredze, Latvijas iedzīvotāji spēj organizēties īslaicīgām protesta akcijām, taču tajās parasti pietrūkst spējas formulēt skaidras un racionāli pamatotas alternatīvas pie varas esošo piedāvājumam, izpaliek spēja organizēt ilgstošas protesta kampaņas, ilgstoši un pacietīgi skaidrot sabiedrībai protesta mērķus un piesaistīt tiem plašākus iedzīvotāju slāņus. Protams, mūsu mentalitāte nav tāda, kā, piemēram, grieķiem. Taču šķiet, ka tik pacietīgus iedzīvotājus kā Latvijā citās demokrātiskās valstīs būtu grūti atrast. ”

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš uzsvēra, ka valsts attīstība sākas no pilsētām un to iedzīvotājiem, tāpēc ir jāveicina pilsētu attīstība, nodrošinot iedzīvotājus ar darba vietām. Racionāli protesti un līdzdalība nebūs iespējami, kamēr cilvēku prātus visvairāk nodarbinās tas, par kādiem līdzekļiem bērnus sūtīt skolās, pabarot un apģērbt.