Pašvaldības uzņēmums Ventspils siltums turpina attīstīt efektīvus un drošus siltumapgādes pakalpojumus. Šogad uzsākts vēl viens projekts, kurā tiks atjaunotas iekārtas kreisā krasta katlumājā Brīvības ielā 38. Jaunās iekārtas nodrošinās drošāku un efektīvāku siltumapgādi.

Šī gada aprīlī uzņēmums Ventspils siltums noslēdza līgumu ar SIA Monum par novecojušā apkures katla, kura projektētā jauda ir 6 megavati (MW), demontāžu un divu jaunu apkures katlu (ar 5 MW jaudu katrs) uzstādīšanu katlumājā Brīvības ielā 38. «Pēc projekta pabeigšanas kreisā krasta katlumājas jauda pieaugs līdz 30 MW,» saka PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Projekts paredz arī siltuma ražošanas automatizāciju. Tas nozīmē, ka vasaras mēnešos jaunie apkures katli varēs darboties automātiskā režīmā, bet to darbību varēs uzraudzīt attālināti.

Katlumājas Brīvības ielā 38 rekonstrukcija izmaksās 7,5 miljonus eiro. Uzņēmums projektu īsteno par saviem līdzekļiem. «Mēs esam saņēmuši pietiekami daudz finanšu līdzekļu, pārdodot CO2 izmešu kvotas,» pastāstīja Uzaris, skaidrojot, ka no kvotu pārdošanas iegūtos līdzekļus uzņēmums drīkst izmantot tikai energoefektivitātes uzlabošanai. Kreisā krasta katlumājas rekonstrukciju ir plānots pabeigt līdz nākamās apkures sezonas sākumam 2024. gadā. Pašlaik norisinās projektēšanas darbi un tiek strādāts pie iekārtu iepirkuma. Praktiskie darbi sāksies nākamā gada maijā. Katlumājā tiks uzstādīti divi Austrijas ražotāja AGRO apkures katli.

Viena novecojušā, savu laiku nokalpojušā apkures katla nomaiņa pret diviem jauniem, mūsdienīgiem un ekonomiskākiem katliem jau pats par sevi nodrošinās uzticamāku pilsētas siltumapgādi. AS Comforts ražotais katls katlumājā darbojas kopš 2006. gada, un to vairs nav iespējams modernizēt vai uzlabot. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, vecais apkures katls vairs nevar strādāt ar pilnu jaudu. Arnis Uzaris min piemēru no šīs apkures sezonas: kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 6–7 grādiem, kreisā krasta katlumāja sāka strādāt ar gandrīz pilnu jaudu – 25 MW. «Ja gaisa temperatūra noslīdēs zemāk par mīnus 8–10 grādiem, papildus nāksies izmantot rezerves dīzeļdegvielas apkures katlu. Šī kurināmā izmantošana izmaksā daudz dārgāk, nekā šķeldas dedzināšana,» skaidro Uzaris.

Pēdējos gados ir jūtami pieaudzis gan klientu, gan pieslēgumu skaits centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Pilsētā ir izbūvēta jauna maģistrālā siltumtrase ap 3 km garumā, kurai pieslēgušies lielie siltuma patērētāji, tai skaitā ražošanas uzņēmumi. Arī šis fakts liek siltumapgādes uzņēmumam domāt par nepieciešamību pēc apkures katlu papildu jaudas, lai nodrošinātu stabilu siltumapgādi. «Ir visi objektīvie priekšnoteikumi, lai uzstādītu jaunus apkures katlus un palielinātu katlu jaudu,» rezumē Uzaris.

No jauno katlu uzstādīšanas un tehnoloģiskā procesa automatizācijas iegūs ne tikai uzņēmums, bet arī siltuma patērētāji, ir pārliecināts Ventspils siltuma vadītājs. Papildus uzticamai un stabilai siltumapgādei jaunās iekārtas ļaus arī samazināt kurināmā un visa siltuma ražošanas procesa apkalpošanas izmaksas. Tas sniedz noteiktas garantijas tam, ka siltumapgādes tarifs ilgtermiņā turpinās samazināties.

Katlumājas Brīvības ielā 38 iepriekšējā rekonstrukcija tika veikta pirms desmit gadiem – 2013. gadā. Tās rezultātā pilsētas siltumapgādē atteicās no dārgā mazuta izmantošanas un pārgāja uz šķeldas dedzināšanu. Aizvadīto desmit gadu laikā siltumapgādes tarifs pastāvīgi samazinājās, sasniedzot 54,90 eiro par megavatstundu (MWh). Diemžēl šo tendenci negatīvi ietekmēja kara sākums Ukrainā, līdz ar ko sadārdzinājās visi energoresursi. Rezultātā tarifu nācās palielināt par 60%. Bet, stabilizējoties šķeldas un elektrības cenām, tarifs ik mēnesi samazinās un janvārī būs zem 80 eiro/MWh.

Katlumājas Brīvības ielā 38 rekonstrukcijas projekts vēl bez diviem apkures katliem paredz uzstādīt arī jaunas iekārtas ar dubultu efektu – samazināsies izmešu apjoms, kā arī saruks nepieciešamā kurināmā apjoms par 8–10%. Izmantojot jaunās iekārtas, parādīsies iespēja pilnībā izmantot siltumenerģiju no dūmgāzēm. Pirms vairākiem gadiem uzstādītais dūmgāzu kondensators jau pašlaik atgriež siltumapgādes sistēmā 3 MW siltumenerģijas. Jaunās iekārtas gada laikā ļaus ietaupīt ap 12 tūkstošiem kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 250 tūkstošus eiro.

«Lai mūsu klientiem piedāvātu kvalitatīvus un efektīvus siltumapgādes pakalpojumus, mēs nedrīkstam apstāties savā attīstībā,» saka Arnis Uzaris. Paralēli katlumājas rekonstrukcijai kreisajā krastā un pēc tam arī Pārventā uzņēmums nopietni strādā pie idejas par enerģijas akumulēšanu abos Ventas krastos. Šādas tehnoloģijas jau vairākus gadus tiek pielietotas Dānijā, Somijā un citās valstīs. Idejas būtība ir no jebkuriem avotiem, tostarp vēja un saules elektrostacijām, saņemto enerģiju pārveidot siltumenerģijā un uzkrāt to izmantošanai ziemas laikā. Šodien tā ir realitāte, kas var kļūt par pārliecinošu soli ceļā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģētisko neatkarību.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: