Slimnīcā pieejamas plašas iespējas elpceļu izmeklējumiem

Pneimonologs jeb pulmonologs ir ārsts, kas specializējas elpošanas sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaktiskā novērošanā. Dr. Ancāns ir ventspilnieks un Ventspils slimnīcā sācis strādāt vēl rezidentūras laikā. «Mēs jau laikā, kad biju rezidents, mērķtiecīgi gadiem ilgi strādājām, lai izveidotu šeit tādu kā pneimonoloģijas profilu. Izmeklēšanas iespējas slimnīcā pirms vairākiem gadiem bija ļoti limitētas. Pateicoties slimnīcas atbalstam un iniciatīvai, ir iegādātas vairākas ļoti labas, kvalitatīvas plaušu izmeklēšanas iekārtas. Mums ir iespējams veikt pilnu plaušu funkcionālo diagnostiku – ne tikai parasto spirometriju, bet arī plaušu tilpuma noteikšanu, gāzu difūzijas spēju noteikšanu, bronhoprovokāciju. Pēdējā mēneša laikā esam sākuši arī plaušu endoskopisko izmeklēšanu jeb bronhoskopiju, kad pacientam tiek izmeklēti elpceļi un plaušas no iekšpuses. Šo izmeklējumu laikā var arī paņemt paraugus analīzēm, arī biopsijas,» stāsta ārsts.

Lielākas iespējas izmeklēties par valsts naudu

Viņš stāsta, ka slimnīca arī izcīnījusi valsts finansējumu – kvotas, lai pacientiem varētu veikt šos izmeklējumus par valsts līdzekļiem. Tā kā jaunais ārsts plāno turpmāk lielāko daļu darba nedēļas būt Ventspilī, pacientus varēs pieņemt biežāk, līdz ar to iedzīvotāji uz izmeklējumiem varēs tikt ātrāk. «Uz valsts apmaksātām konsultācijām rinda šobrīd ir pusotrs mēnesis, maksas konsultācijas pieejamas praktiski nedēļas laikā. No oktobra plānoju vairāk pieņemt pacientus par valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to rindas saīsināsies. Centīsimies palīdzēt, cik varēsim,» teic Dr. Ancāns, kurš no oktobra arī vadīs slimnīcas Kardioloģijas un iekšķīgo slimību nodaļu.

Kovida laikā, kas sakrita ar Dr. Ancāna rezidentūras laiku, viņš paņēma rezidentūras pārtraukumu, lai pievērstos kovida pacientu ārstēšanai, un pusgadu vadīja slimnīcas kovida nodaļu un ārstniecības procesu kopumā. «Kad pandēmija nomierinājās, pabeidzu rezidentūras gaitas. Arī ārzemēs pabiju stažēties Vīnē, Austrijā, mācījos sarežģītas endoskopiskas manipulācijas, kuras pagaidām vēl šeit veikt nevar,» stāsta speciālists. Lai uzturētu praksi un sadarbību ar pārējiem kolēģiem, vienu dienu nedēļā viņš turpinās strādāt Rīgā, P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. «Mums ir laba sadarbība ar P. Stradiņa slimnīcu, kas ir ļoti vērtīgi. To, ko nevaram izdarīt šeit, varam sadarbībā ar Rīgas slimnīcām izdarīt tur. Bet nākotnē es plānoju vēl vairāk iespēju attīstīt tieši Ventspilī,» uzsver Dr. Ancāns, norādot: «Plaušu endoskopisko izmeklēšanu – bronhoskopiju – Latvijā veic ļoti neliels speciālistu skaits, un šie izmeklējumi līdz šim pārsvarā bijuši pieejami tikai lielajās Rīgas universitāšu slimnīcās. Līdzīga situācija ir arī ar padziļinātu plaušu funkcionālās diagnostikas izmeklēšanu, jo šīs iekārtas ir tikai dažās Latvijas slimnīcās. Rezidentūras laikā esmu šīs prasmes apguvis un gatavs to šeit darīt. Tās arī, protams, ir investīcijas no slimnīcas puses.» Ārsts arī saprot, ka ar laiku, pieaugot pacientu plūsmai, būs nepieciešami papildspēki – jaunu plaušu slimību speciālistu piesaiste.

Ja ir problēmas, vispirms pie ģimenes ārsta

Dr. Ancāns mudina ģimenes ārstus un kolēģus Kurzemes pneimonologus nosūtīt pacientus uz plašajām plaušu slimību diagnosticēšanas iespējām, kādas nu pieejamas Ventspils slimnīcā. Ģimenes ārsti sākotnēji aicināti nosūtīt pacientus uz pneimonologa konsultāciju.

Ja cilvēkam radušās problēmas ar elpceļiem, vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta. Dr. Ancāns norāda – ja klepus ir akūts pie saaukstēšanās, kas ilgst no dažām dienām līdz nedēļām, tas parasti ir pašlimitējošs un padziļināti izmeklējumi nav nepieciešami. Bet gadījumā, ja ir ilgstošs klepus, ko pavada vēl citi simptomi, jādodas pie ģimenes ārsta, kurš tālāk pacientu nosūta pie pneimonologa – sākumā uz konsultāciju. Pneimonologs konsultācijas laikā novērtēs plaušu stāvokli un izlems, kādi papildu izmeklējumi ir nepieciešami, un arī tālāk veiks ārstēšanu.

«Biežākie simptomi, ar ko pacients nonāk pie pneimonologa, ir klepus un elpas trūkums. Parasti pacienti vispirms vēršas pie sava ģimenes ārsta, kas nosūta pie plaušu ārsta. Bieži arī gadās, ka pacients pie ģimenes ārsta vai kur citur ir veicis krūškurvja radioloģiskos izmeklējumus – plaušu rentgenu vai datortomogrāfiju – un tur ir atrasta kāda patoloģija. Tālāk pacients padziļinātai izmeklēšanai tiek nosūtīts pie pneimonologa.

Plaušu ārsts palīdz arī cilvēkiem ar tā sauktajām obstruktīvajām plaušu slimībām – bronhiālo astmu un HOPS, kas ir tautā sauktais smēķētāju bronhīts. Daudzi ārsta pacienti ir smēķētāji, ir arī pacienti ar dažādiem veidojumiem plaušās, plaušu vēža pacienti, stāsta Dr. Ancāns. Pastiprinātu uzmanību savai veselībai vajadzētu pievērst ilgstošiem smēķētājiem, kam parādās kādas sūdzības.

Ar iegādāto aparatūru var izmeklēt arī bērnus, parasti no piecu gadu vecuma jeb tiklīdz bērns ir spējīgs sadarboties. Uz izmeklējumiem bērnu var nozīmēt ģimenes ārsts, pediatrs vai bērnu pneimonologs.

Kad ģimenes ārsts nosūtījis uz pneimologa konsultāciju vai pneimonologs nosūtījis uz izmeklējumiem, tad pacients tiem var pieteikties, zvanot uz slimnīcas reģistratūru pa tālruni 636 24665.

Ventspils – ģimenei piemērota pilsēta

Ārsts priecājas, ka varēs savas iegūtās zināšanas izmantot, strādājot Ventspilī. Dr. Ancāns savulaik kopā ar ģimeni uz Ventspili pārcēlās, kad mācījās 9. klasē. Studiju laikā padzīvojis Rīgā, ārsts ar ģimeni, kurā aug divi bērni, atgriezies uz dzīvi Ventspilī, jo uzskata, ka šeit izveidotā infrastruktūra ir perfekta ģimenēm. Brīvajā laikā dakterim patīk doties pastaigās un sportot.