Ventspils novada uzņēmējdarbības atbalsta un tūrisma jomas speciāliste Dace Kolāte par vienu no galvenajiem mērķiem savā darbā ir izvirzījusi palīdzēt izveidot viedos ciemus, kā arī uzlabot pašvaldības dialogu ar uzņēmējiem. Kolāte ir pārliecināta, ka savstarpējā sadarbība ir atslēga tam, lai laukos būtu attīstība. Pagaidām vietējie ir vēl gana gausi.
Kas ir jūsu atbildības lauciņš Ventspils novadā?
– Esmu uzņēmējdarbības un tūrisma jomas atbalsta speciāliste. Taču, nākot uz šo amatu, es domāju, ka būšu tikai uzņēmējdarbības atbalsta speciālists, tūrisms man bija diezgan svešs. Iepriekš sešpadsmit gadus biju strādājusi bankā, vēlāk Ventspils Augsto tehnoloģiju parka projektos, uzņēmējdarbība visu laiku ir bijusi man apkārt, tā ir sfēra, ko pārzinu. Jāatzīstas, ka viena no manām pirmajām izglītībām, par kuru es reti saku, kaut līdz ar gadiem aizvien vairāk novērtēju to kā vērtīgu, ir lauku māju saimniece. Esmu beigusi Laidzes lauksaimniecības tehnikumu, kur apguvu augkopību, pavārmākslu, šūšanu, rokdarbus un, protams, lauksaimniecību, un visas šo kategoriju apliecības man ir. Tas kurss savulaik tika veidots tā, ka, ja arī pēc absolvēšanas mēs neveidojam savu saimniecību, varam strādāt kādā no šīm profesijām. Tagad, kad es stāstu par šo profesionālās izglītības programmu, daudzi saka – arī šodien tādu vajadzētu! Idejiski tagad, ja man būtu mazāk nekā četrdesmit gadu, es ar šo izglītību varētu iestartēt visos lauksaimniecības projektos. Un šī izglītība, lai cik tas dīvaini nebūtu, man ir palīdzējusi arī bankas darbā. Vēlāk ieguvu augstāko izglītību uzņēmējdarbībā, vadīšanā un organizēšanā, bet tagad es varu teikt, ka daru to, kas man patīk un ko es māku. Līdztekus arī pati esmu uzņēmēja. Šobrīd novada domē man ir tāds pieredzes komplekts, ka daru to, kas man patīk un ko protu, līdz ar to varu dot pienesumu. Vienīgi tūrisms man ir jaunums, bet nu jau gadu, strādājot šajā amatā, orientējos un ir izveidojies redzējums, ko un kā novadā vajadzētu darīt.
Bieži dzirdam, ka privātais sektors pārvilina publiskā sektora darbiniekus, bet, klausoties jūsos, šķiet ļoti vērtīgi, ka notiek arī otrādi.
– Jā, uz daudziem jautājumiem, šādi ienākot publiskajā pārvaldē, skaties savādāk nekā tie, kas tajā atrodas jau gadiem. Taču tas nav jāuztver kā pārmetums, jo vienlaikus jāatzīst, ka man, savukārt, bija jāizprot arī tā nianse, ka publiskā pārvalde nedrīkst strādāt kā uzņēmums, ir pavisam citi mērķi. Vien līdzekļi to sasniegšanai daudzos gadījumos var būt līdzīgi, un privātā sfēra iemāca šos dažādos instrumentus lietot efektīvāk, mērķtiecīgāk. Tiekoties ar uzņēmējiem, es dzirdu frāzi: bet pašvaldība mums neko nedod. Šobrīd es varu identificēties no abām pusēm un pateikt, ka nevar gaidīt tikai no pašvaldības, arī pašiem ir jādara. Tas, kāpēc es iedegos par šiem viedajiem ciemiem, ir tādēļ, ka saprotu – ir jāsāk kopā strādāt! Es esmu arī novada iedzīvotājs, nāku no Usmas pagasta, kur man ir īpašums, esmu pašvaldības darbiniece, esmu uzņēmēja. Izjūtu sevi visās šajās lomās, tādēļ uzskatu, ka ir jāsanāk kopā, jādara kopā, vienam otru balstot, sadarbojoties, nevis konkurējot.
Arī diskutējot, bet vai mēs tā jēgpilni mākam diskutēt?
– Mēs nemākam, mums emocijas ņem pārsvaru. Mēs neesam radināti pie tā. Cilvēki skeptiski skatās, kad mēs ierosinām, ka arī to var mācīties, bet var! Mums ir jāmāk klausīties, ir jāmāk paskaidrot, ir jāmāk uzņemt kritiku. Jāmācās, vienmēr ir jāmācās, nedrīkst iekrist lamatās jeb pārliecībā – es jau visu zinu, vai, vēl trakāk, – es zinu vispareizāk. Ir jāmāk atšķirt konstruktīvu diskusiju, kas ietver arī kritiku, no personīgiem apvainojumiem. Taču mēs bieži šo sajaucam kopā. Bet tas ir likumsakarīgi, mana un vecāka, kā arī mazliet jaunāka paaudze diskusiju kultūru īsti nav mācījusies. Liela daļa no mums vēl ir augusi tajā laikā, kad nedrīkstējām paši domāt, kur nu vēl savas domas izteikt vai vienīgo pareizo viedokli apšaubīt un kritizēt. Man ir sajūta, ka tas mums vēl nāk līdzi.
Daļēji tam var piekrist, bet, ja paskatāmies arī uz vienas paaudzes cilvēkiem, kādēļ viens ir gatavs diskutēt un ir ar atvērtu prātu, bet otrs – nav? Iespējams, paaudze nav iemesls un nevar tikai ar to attaisnoties.
– Kāds aug un ir gatavs mainīties, bet kāds paliek vienā pozīcijā. Ir cilvēki, kas saskata tikai problēmas, un cilvēki, kas problēmai uzreiz redz vairākus risinājumus. Arī par savu darbu Ventspils novada domē runājot, pieļauju, ka kāds varbūt domā, ka es daru nepareizi un viņš darītu savādāk, bet man, nākot uz šo amatu, bija savs redzējums.
Kāds tas bija?
– Tā ir sadarbības veidošana un uzņēmēju iesaiste pašvaldības darbā. Turklāt šai iesaistei ir jābūt konceptuālai – vienlaikus atvērtai, bet arī formalizētai. Tādai, kurā ir noteikts, strukturēts sadarbības rāmis. Tā nedrīkst būt epizodiska un haotiska.
Vai kaut ko no šī redzējuma ir izdevies īstenot?
– Pagaidām nē, esmu šajā amatā tikai gadu. Turklāt sāku darbu pandēmijas laikā, kad viss notika attālināti. Manuprāt, svarīgākais ir nevis sasteigt un izdomāt riteni no jauna, bet, prātīgi iztaustot novada specifiku, īstenot Ventspils novadam visatbilstošāko sadarbības modeli. Jā, mēs varam pašpikot no labākajiem, palūkoties, kā ir kaimiņos, bet mums nekad nederēs tieši tas pats. Manā ieskatā mums tā varētu būt uzņēmēju biedrība. Starp citu, arī tas, kas notiks ar šiem viedajiem ciemiem, ir uzņēmēju iesaiste. Skatoties to, kas šobrīd notiek Ancē, un uzzinot, ka arī Jūrkalnē ir šie iedīgļi viedā ciema veidošanai, skaidrs ir, ka pagastos ir vēlme to darīt. Vienlaikus ir skaidrs, ka iedzīvotājiem pietiekami nav vajadzīgās informācijas, tādēļ tā ir jānodrošina, ir jāsniedz atbalsts. Un man ir prieks par šiem pionieriem, kas jau to dara. Būs citiem, kur paskatīties, un varēs darīt līdzi. Bet nav jau tik vienkārši – ciemos, kur process jau aizsācies, iedzīvotāji saka: jā, mēs sanācām kopā, bet nekas mums nesanāca! Tad es saku: ir jāturpina, jo nekad nebūs tā, ka visi uzreiz atsauksies un gribēs darīt. Pirmkārt, ir vajadzīgs līderis, kas aicina kopā. Ances gadījumā tie ir Loreta un Reinis Pižiki.
Nu, laukos, lai arī ļaužu maz, galvas, tā teikt, visiem lielas, un nonākt pie vienprātības nemaz nav viegli. Īpaši tur, kur tie suiti un lībieši.
– Jā (smejas), bet ir jāsaprot, ka visiem nav jābūt vienādiem. Arī tajā dažādībā ir spēks. Taču bieži vien mūsu kļūda ir tā, ka sagaidām, ka visi domās vienādi. Tieši tad, ja katram ir savas stiprās puses, tās iedod kopējo spēku. Bet galvenā prasme ir spēja tikt pāri šiem krīzes, domstarpību jeb domu atšķirības punktiem. Tādi, galu galā, var izrādīties, nevis problēma, bet tieši instruments, jo caur diskusiju ir ieraudzīti līdz tam nepamanīti skata leņķi, risinājumi. Ja tam tiek pāri, tad viss ir kārtībā. To mēs esam sapratuši arī no Alsungas pieredzes. Labi, ka Alsunga ir gatava tajā dalīties. Un svarīgi ir arī savus plānus, redzējumu uzlikt uz papīra. Ne velti šī atziņa arī nāk arī no privātā biznesa, kur plānošanu iemācāmies kā svarīgu. Plāns un tā izpildes kontrole ir vajadzīga. Ja mēs nevaram izpildīt savu plānu, tad ir jāsaprot, jāmeklē iemesli, kāpēc mēs nevarējām to izpildīt. Tādēļ būtisks viedo ciemu priekšnoteikums ir spēja uzrakstīt savu stratēģiju, uzzīmēt vīziju un veikt plānošanu. Ceru, ka viedo kopienu process iekustinās uz sarunu arī uzņēmējus.
Bet, ja tā reāli un praktiski, kas ir tas, ko pašvaldība uzņēmējiem var dot?
– Var dot. Var dot atbalstu, tai skaitā informatīvos pasākumus, iedrošināt cilvēkus sākt savu uzņēmējdarbību konsultējot. Ja par tūrisma nozari, tad, manuprāt, ļoti būtiska ir Ventspils novada un Ventspils Tūrisma informācijas centra (TIC) sadarbība. Ventspils TIC vadītāja ir ļoti profesionāla un novadu atbalstoša. Atliek tikai to izmantot, sadarboties un saprast, ka nedrīkstam mēs vilkt deķīti tikai katrs uz savu pusi.
Kāpēc viedie ciemi ir svarīgi tieši šobrīd – tie kļuvuši par tādu modes lietu vai no tiem ir arī praktisks ieguvums?
– Nē, tā nav tikai modes lieta, tiem ir ciešs sakars ar Eiropas fondu finansējuma piesaisti gaidāmajā plānošanas periodā. Tikai, cik man ir informācija no Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas, jaunie projektu konkursi būs šī gada rudenī. Ja būs šīs viedā ciema iezīmes, tad atbalsts paliks 90% apmērā. Ja šādu viedā ciema kopienas pazīmju nebūs, tad atbalsta intensitāte šajos projektos būs zemāka.
Uzņēmēji nāk un prasa padomu vai darbojas katrs par sevi?
– Patiesībā jau nenāk. Ir jāpieklauvē pie katra durvīm. Es domāju, ka mums kā pašvaldībai ir jāuzņemas iniciatīva un jāaicina novada uzņēmēji kopā. Ir jāveido jau augšminētā biedrība. Un šeit es ceru uz lielajiem uzņēmumiem, kas uzņemsies iniciatīvu, jo kurš gan var vislabāk pamācīt kā tie, kas jau izēduši pudu sāls. Tāpat ir jāatceras, ka, lai arī mēs nereti gribam atdalīt uzņēmējdarbību pagastos no sabiedriskās un kultūras dzīves, patiesībā tāds strikts nošķīrums lauku pagastiem neder. Tādu nozaru un teritoriju savrupību var atļauties tikai lielās pilsētas, bet pagastos viss ir viens. Tur, ja nav kultūras dzīves, nav sporta, nav bērnudārza, ja nav pieejami mājokļi, viss aiziet ķēdes reakcijā un nav vairs arī uzņēmējs. Uzņēmējam pagastos vajag cilvēkus, kas tur stabili dzīvo un ir iesakņojušies. Turklāt svarīgs, skandināviskās vērtībās balstīts princips ir arī uzņēmēju atbildība pret vietējo sabiedrību, kopienu. Tādēļ, iespējams, sākotnēji ir jāuzrunā tieši lielie uzņēmēji.
Bet kā dabūt to uzņēmēju uz sarunu, jo daudzi ir pateikuši – esmu gājis uz apspriešanām, bet nekas no tā, ko es esmu teicis, nav ņemts vērā!
– Nu, lūk! Tas ir tad, ja viņš nāk viens. Taču, ja uzņēmējs pārstāv organizāciju, ja aiz viņa stāv vēl citi uzņēmēji, ar nosacījumu, ka viņš piedalās sēdēs, komisijās, pārstāv ne tikai savu, bet vairāku uzņēmēju viedokli, tam būs cits svars. Jo mēs, pie galda vien sēžot, nevaram zināt visu, ko novadā vajag, tai skaitā, ko vajag uzņēmējiem. Ja uzņēmējs viens atnāk, viens paklausās un viens ierosina, ietekmes svars ir daudz niecīgāks, nekā nākot kā apvienotam, pārstāvnieciskam spēkam. Uzņēmējiem jābūt klāt komisijās, jāpiedalās komiteju sēdēs, īpaši tajās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību. Turklāt pandēmija mums ir devusi papildu iespējas, izdzēšot tādu šķērsli kā attālums. Mēs esam sākuši izmantot digitālās platformas, kas samazina laika, degvielas patēriņu un paplašina diskusijas, iesaistes iespējas.
Pastāv tomēr skeptiskais viedoklis, ka laukos vispār nekāda attīstība nav iespējama, depopulācija turpināsies un palielināsies vien iedzīvotāju koncentrācija pilsētās.
– Laukos ir potenciāls, kaut vai tajā pašā tūrisma jomā. Mums ir tāda daba, lauki! Vienkārši sēdi un skaties pļavā, ezerā, mežā. Mums ir lielas teritorijas ar mazu iedzīvotāju skaitu, bet ir tik daudz vietu, ko rādīt. Un tāpat mums ir ko rādīt no produkcijas, kas top novadā un ko labprāt pirktu ne vien citos pagastos un pilsētās, bet arī iepirkuma rezultātā pašvaldības. Arī šogad mājražotājiem bez maksas būs iespēja piedalīties izstādē Riga Food. Taču gan tādēļ, lai varētu piedalīties, gan iepirkumu, kā arī LEADER programmu dēļ ir jau savlaicīgi jāveido korporācijas sabiedrības. Ja tādu nebūs, nevarēs izmantot daudzas iespējas, kas tuvākajā laikā būs.
Labi, atbrauc viens Rīgas hipsteris, izstaigā purva takas, apēd līdzi paņemto sviestmaizi, iekāpj mašīnā un aizbrauc uz Rīgu, atstājot savus atkritumus. Kas novadam no tā?
– Nekas! Un tieši tādēļ ir jādomā, kā apsaimniekosim tās savas takas. Varbūt, ka ne visās takās var ieiet par velti, iespējams, jāsāk domāt par naudas iekasēšanu. Kāds to tūristu var pabarot, kāds izguldīt, lai nebrauc uzreiz prom. Tā tas pamazām veidojas, uz tā pamata attīstās mazā, vidējā uzņēmējdarbība. Pašvaldība var veidot infrastruktūru, piedāvājumu, lai to tūristu atvilinātu, bet tālākais ir uzņēmēju rokās, kurš paēdina, izguldina, izklaidē. Starp citu, šogad novads ir pieteikts mājas kafejnīcu dienām. Šis būs pirmais izmēģinājuma gads. Jautājums ir vien par datumu – vai tas būs 19. vai 26. augusts.
Kādi ir nosacījumi, lai piedalītos?
– Vajag tikai gribēšanu. Pieteikties var ikviens no ikviena novada pagasta. Tiem, kas gribēs, tiks veidotas arī apmācības. Ar tiem, kuri baidās, Taiga Reķe no suitiem, kas Mājas kafejnīcu dienās piedalās jau vairākus gadus, ir gatava padalīties savā pieredzē. Arī budžetā esam paredzējuši finansējumu, lai nodrošinātu pasākuma reklāmu. Devīze būs – Iekod Ventspils pusē! Ja kāds no Ventspils gribēs piedalīties, arī to varēs. Mēs esam organizētāji, bet aicinām arī ventspilniekus iesaistīties. Darām kopā!
Komentāri (0)