Apkures sezonu gaida ar bažām

Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma, bet Saeima apstiprināja atbalsta paketi iedzīvotājiem saistībā ar apkures izmaksu sadārdzināšanos. Ventspilnieki nekvalificējas diviem no sešiem horizontālā atbalsta virzieniem – dabasgāzei un centrālajai siltumapgādei. Uz atbalstu var cerēt mājsaimniecības, kas savu mājokļu apsildīšanai izmanto elektrību, koksnes granulas un briketes, malku.

Ņemot vērā dabasgāzes vairākkārtēju sadārdzināšanos, apkures tarifi tajās pilsētās, kur apkures sistēmas izmanto šo kurināmā veidu, strauji kāpj augšup, dažu mēnešu laikā paaugstinoties jau vairākkārt. Rekords pieder Rēzeknei, kur pašreizējais apkures tarifs ir vairāk nekā 198 eiro par megavatstundu. Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairāk nekā sešas reizes. 90 eiro atzīmei par megavatstundu tuvojas siltuma tarifs Rīgā un Jūrmalā. Iedzīvotāji tiek brīdināti, ka tā, visticamāk, nav galējā robeža.

Arī ventspilnieki uztraucas par jaunās apkures sezonas sākumu. Par laimi, pirms vairākiem gadiem laikus veiktā abu pilsētas katlumāju modernizācija Ventspilij nodrošinājusi siltumapgādes neatkarību no dārgajiem eksporta naftas produktiem, kuru vietā siltuma ražošanai tagad tiek izmantota vietējā šķelda. Siltumapgādes sistēmas turpmākā modernizācija ļāvusi samazināt siltuma tarifu un saglabāt to nemainīgu vairākus gadus. Šobrīd Ventspils var lepoties ar zemāko tarifu starp Latvijas lielākajām valstspilsētām – 54,90 eiro/megavatstundu.

Līdz gada beigām – vecais tarifs

Tomēr arī šķeldas cena nestāv uz vietas, iesaistoties kopējā cenu skrējienā energoresursu tirgū. Mūsu lasītāji vēršas redakcijā ar jautājumu – ko gaidīt šoziem? «Visi par to vien runā, kā par apkures tarifu celšanu. Vai ir iespējams informēt par gaidāmajiem siltumapgādes tarifiem, lai mēs varētu morāli sagatavoties un iespēju robežās sākt atlikt naudu? Vai tiks piedāvāti kādi atliktie maksājumi, ja nāksies piedzīvot nopietnu sadārdzinājumu?» jautā mūsu lasītāja Larisa Soikova.

Uzņēmums Ventspils siltums un pilsētas dome atbild: jaunā apkures sezona pilsētā sāksies, darbojoties pašreizējam tarifam, kas vismaz līdz gada beigām nemainīsies. «Ar pašreizējo tarifu nav lietderīgi izmantot ne izlīdzināto, ne fiksēto maksu par apkuri,» skaidro siltumapgādes uzņēmums. Vienlaikus Ventspils siltums jau vairākus gadus piedāvā iedzīvotājiem vasarā veikt brīvprātīgos avansa maksājumus naudas rezerves uzkrāšanai ziemas apkures rēķinu samazināšanai.

Tomēr tālākā perspektīvā, iespējams, pat nākamgad, siltuma tarifs neizbēgami pieaugs arī Ventspilī. Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš apstiprināja informāciju, ka patlaban notiek aprēķini nākotnes tarifa projektam. Jāatzīmē, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jauno tarifu varētu izskatīt un apstiprināt vairāku mēnešu garumā, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd praktiski visas pašvaldības pārskata savus tarifus un komisijā noteikti ir izveidojusies rinda. Piemēram, siltuma tarifa projekts, ko SPRK iesniedza Liepājas pašvaldība jau februārī, joprojām nav apstiprināts.

Šķelda sadārdzinājusies trīskārt

Domāt par siltuma tarifa paaugstināšanu liek Ventspils siltuma noslēgtā šķeldas iepirkuma rezultāti jaunajai apkures sezonai. Pēc Vītoliņa sniegtās informācijas, šķeldas cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugusi trīskārt. Lai noslēgtu līgumus par šķeldas piegādi par izdevīgāko cenu, pilsētas dome mainījusi iepirkuma procedūras formātu, veicot pārrunas ar katru pieteikušos piegādātāju. Kopumā iepirkuma procedūrā piedalījās vairāk nekā desmit šķeldas piegādātāju. Pēc sarunu rezultātiem pašvaldība noslēgusi līgumus ar pieciem jauniem piegādātājiem un pagarinājusi līgumu ar ilgtermiņa piegādātāju – Latvijas valsts mežiem (LVM). «Ar Latvijas valsts mežiem mums ir noslēgta vispārēja vienošanās, kas tiek pagarināta katru gadu,» skaidro Vītoliņš. LVM līgums paredz šķeldas cenas indeksāciju ik pēc trim mēnešiem, atbilstoši izmaiņām biržā. Šāda cenu izmaiņu kārtība nodrošina vienmērīgāku un pakāpeniskāku sadārdzinājumu atšķirībā no straujā cenu lēciena tirgū. LVM nodrošina trešdaļu no apkures sezonai nepieciešamā šķeldas apjoma jeb 70 tūkstošus kubikmetru. Kopējais nepieciešamās šķeldas apjoms pilsētas centrālajai siltumapgādei ir aptuveni 200 tūkstoši kubikmetru. Uzņēmuma Ventspils siltums laukumos jau sākusi pienākt šķelda jaunajai apkures sezonai. Pēc Vītoliņa teiktā, ir cerība, ka līdz apkures sezonas sākumam viss vai gandrīz viss nākamajai ziemai nepieciešamais kurināmā daudzums tiks uzkrāts.

Valsts atbalsts ne visiem

Kā jau tika iepriekš minēts, pagājušajā nedēļā valdība pieņēma, bet Saeima apstiprināja atbalsta paketi iedzīvotājiem un mājsaimniecībām saistībā ar apkures izmaksu sadārdzināšanos. Atbalsta pasākumiem būs nepieciešami vairāk nekā 442 miljoni eiro valsts budžeta naudas. Atrastais risinājums paredz tā saukto horizontālo atbalstu sešos virzienos – centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, apkurei izmantojamā elektroenerģija, kā arī koka granulas, briketes un malka. Iedzīvotāju atbalsts un daļēja granulu, koksnes brikešu, malkas, kā arī apkurei izmantojamās elektroenerģijas iegādes izdevumu kompensācija notiks ar pašvaldību starpniecību. Valdība sola atlīdzināt pašvaldībām 100% izdevumu daļējai apkures sadārdzinājuma kompensēšanai.

Tomēr ventspilnieki kvalificējas tikai četriem no sešiem paredzētajiem valsts atbalsta virzieniem. Dabasgāzi Ventspils iedzīvotāji neizmanto, jo mums tās nav. Kas attiecas uz centralizēto siltumapgādi, tad valsts atbalsta apmērs šajā gadījumā ir 50% no starpības starp SPRK apstiprināto tarifu un statistisko mediānu 68 eiro par megavatstundu. Tā kā patlaban spēkā esošais Ventspils siltuma tarifs ir zemāks par mediānu (54,90 eiro par MWh), tad vismaz šobrīd Ventspils centrālās siltumapgādes lietotāji ar valsts palīdzību nevar rēķināties.

«Maksāšu par visu»

Arī tiem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto elektrību, koksnes granulas, briketes un malku, noteikta vesela virkne ierobežojumu valsts atbalsta saņemšanai. Vairāk par to – nākamajos laikraksta numuros. Tomēr iedzīvotāji jau šobrīd izsakās skeptiski par pieņemto paketi. Portāla ventasbalss.lv lietotājs tery pauda ne tikai savu, bet arī citu viedokli: «Man nepienākas ne pēc kādiem kritērijiem. Malka pirkta jūnijā, čeka nav. Elektrību nenodedzinu 500 kW. Dabasgāzi nelietoju, bet propāna gāzi. Tātad maksāšu visu pa pilno. Un tā – lielākajai daļai cilvēku. Atkal pabalsts bagātajiem. Tā lēma valdība.»

Valdībai adresētu kritiku izsaka arī pilsētas domes priekšsēdētājs Vītoliņš. Pieņemtā valsts atbalsta pakete ir tikai caurumu lāpīšana, un arī ne visu. Enerģētikas krīzei vajadzēja sagatavoties jau iepriekš, tad arī nebūtu jātērē simtiem miljonu valsts atbalstam. Granulu un šķeldas tirgus nav noregulēts, tāpēc ražotāji cenas var celt bezgalīgi. Viņiem izdevīgāk ir eksportēt savu produkciju, nevis pārdot vietējā tirgū. Ja valdība savlaicīgi pasludinātu ārkārtas stāvokli enerģētikā, šo tendenci varētu ierobežot, tā Vītoliņš.

Valdība sola sagatavot informatīvus materiālus ar visu atbalsta instrumentu skaidrojumiem. Pilsētas pašvaldībā iesniegumus valsts atbalsta saņemšanai pieņems un izskatīs domes Ekonomikas nodaļa.