Muzejā prātīgi demontē un pēta

Šobrīd SIA Pilsbūve vīri ļoti uzmanīgi un pārdomāti veic demontāžas darbus. Kā atzīst arhitekts Pēteris Blūms, pēc kura izstrādātā projekta notiek vēsturiskās ordeņa pils nozīmīgāko telpu restaurācija un interjera izveide, šī uzņēmuma vīri strādājuši pie pils atjaunošanas 90. gados, tādēļ pazīst drēbi.

Divās telpās veikta pirmsrestaurācijas krāsojumu izpēte, lai saprastu, kurus apmetumus var aiztikt, kurus – nē. Demontē kādu 80. gados krimināli uzceltu sienu – Blūms, pukojas, ka tā burtiski viļņojas. Pēc nojaukšanas tās vietā būvēs jaunu, velvju paduses pildot ar keramzītu, lai varētu taisīt betonētās grīdu pamatnes.

Tiek precizēti ar ekspozīciju saistīti jautājumi, lai saskaņotu, kur un kādā veidā var izvietot dažāda veida instalāciju. Šeit nedrīkst redzēt neko, kas attiecas uz mūsdienu tehnoloģijām, skaidro arhitekts, visam jābūt paslēptam, turklāt tā, lai pēc iespējas mazāk ciestu pils mūri, apmetumi.

Par iznākumu Blūms nebažījas, jo šeit strādājot fantastisks elektriķis, sava amata zelta meistars. Ar tādiem cilvēkiem un Ventspilī vispār esot bauda strādāt. Līdzīgi kā 90. gados, no Kurzemes bojā ejošām muižām atvestas dažas durvis un griestu dēļi. Tuvākajā laikā sāksies āra darbi – pie fasādes, žoga, risinās cietuma jumta problēmas.

Muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups savācis priekšlikumus attiecībā uz ekspozīcijā izmantojamajām lustrām.

Ir doma, ka tās būs divās telpās – kapelā un tajā, kur atradīsies monētu kolekcija. Kapelā varētu izvietot četru dažādu Ventspils novada baznīcu lustru kopijas – samērā vienkāršas, bet katru ar savu vēsturi, otrā telpā – oriģinālu 18. gs. kroņlukturi, kas ir muzeja krājumā. Livonijas ordeņa pils rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcija jāpabeidz īstenots līdz nākamā gada maijam.

Termiņi ir ļoti īsi, bažījas Blūms, jo pilī ir lieli restaurācijas apjomi – konservējamo apmetumu un krāsojumu virsma vien ir 400 m2, un šī tehnoloģija prasa laiku. «Centīsimies termiņos iekļauties.»