Mājputnu turētājiem putni būs jātur slēgtās teritorijās

Mājputni un nebrīvē turēti putni būs jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai jābaro un jādzirdina vietā, ko sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts, sānus norobežojot ar tīkliem, sietu, žogu vai citiem piemērotiem līdzekļiem, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi.

Vienīgais izņēmums noteikts attiecībā uz skrējējputniem, kas ir nošķirti no pārējā ganāmpulka, - šajā gadījumā ir pieļaujams putnu turēšanas vietas nenorobežot no augšas.

Tāpat no aprīļa būs aizliegti pasākumi ar mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanos - tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi, kā arī mājputnu un nebrīvē turētu putnu izlaišana virszemes ūdenstilpēs, kurās nevar nodrošināt noteiktās prasības.

Aizliegts būs arī mājputnu barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, kā arī nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai. Nedrīkstēs arī slimus un ievainotus savvaļas ūdensputnus ievietot dzīvnieku patversmēs vai savvaļas putnu rehabilitācijas centros, kuros nevar nodrošināt noteiktās prasības.

Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam šajā periodā jāievēro arī, ka darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, kā arī mākslīgi izveidotās ūdenstilpnes jānorobežo ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās jāizmanto tikai mājputnu vajadzībām.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.