Par Ventspils slimnīcas darbību un izaicinājumiem Covid-19 pandēmijas laikā, par slimnīcas līdzšinējo attīstību un nākotnes plāniem un citām Ventspils slimnīcas aktualitātēm stāsta Ventspils slimnīcas galvenais ārsts, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" valdes loceklis Edijs Ilziņš.

Drīz apritēs divi gadi, kopš strādājat par Ventspils slimnīcas galveno ārstu. Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi šajā amatā?

– Par Ventspils slimnīcas galveno ārstu strādāju kopš 2020. gada 13. janvāra. Pirmajos trīs mēnešos biju plānojis izprast slimnīcas darbu, iepazīt cilvēkus, saprast, kādas ir viņu prasmes, vēlmes, izpētīt attīstības iespējas, taču mana stāšanās amatā sakrita ar laiku, kad pasaulē, tai skaitā arī Latvijā un Ventspilī, sākās Covid-19 pandēmija. Jau vairāk nekā pusotru gadu slimnīcas darbību tiešā veidā ietekmē Covid-19 pacienti, kuriem nepieciešama ārstēšanās stacionārā, kas arī ir viens no būtiskiem izaicinājumiem. Līdz ar to visu šo laiku darbs pie slimnīcas attīstības notiek paralēli.

Strādājot krīzes apstākļos, esmu iepazinis visus ārstus, kas strādā slimnīcā, un gandrīz ar katru no viņiem esmu runājis par iespējām, izaugsmes un attīstības plāniem. Slimnīcu esmu iepazinis, un man ir izveidojies redzējums par slimnīcas funkcionalitāti, par iespējām, ko vēl varam darīt un kā varam attīstīties turpmāk.

Vai jūs būtu piekritis darbam šajā amatā, ja zinātu, ka sāksies Covid-19 pandēmija?

– Jā! Ne Latvijā, ne Ziemeļkurzemē, ne Ventspilī vairs nav neviena cilvēka, kas nezinātu vai nebūtu saskāries ar šo slimību. Par to runā katru dienu un it visur. Pirms gada teicu, ka Covid-19 ir uz palikšanu. Joprojām esmu pārliecināts, ka kādu laiku tas būs ar mums. Ja iepriekšējās SARS infekcijas zaudēja savu spēku bez vakcinācijas, vien ar slimības perēkļu izolāciju, tad jau šobrīd ir skaidrs, ka Covid-19 tāpat vien neizzudīs. Mēs nedzīvojam izolēti no pārējās sabiedrības. Tēlaini runājot, pat ja esi zem lietussarga, lietus laikā kājas tik un tā var kļūt slapjas.

Taču visā sliktajā ir arī kaut kas labs – Covid-19 infekcija ir vakcīnkontrolējama. Jāsaprot, ka potējoties mēs varam novērst mūsu un mūsu mīļo cilvēku smagu saslimšanu un nāvi. Vēlos ikvienu aicināt vakcinēties pret Covid-19, jo vienīgā specifiskā aizsardzība pret šo vīrusu ir vakcinācija. Tas ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt no smagas un ļoti smagas saslimšanas. Šobrīd Latvijas medicīna ir orientēta uz vienas slimības ārstēšanu, tas ir biedējoši.

Ar kādiem sasniegumiem un jaunievedumiem Ventspils slimnīcā visvairāk lepojaties?

– Priecājos, ka pēdējo divu gadu laikā uz Covid-19 infekcijas fona ir izdevies saglabāt nemainīgu pakalpojumu klāstu, vienlaikus ceļot pakalpojumu kvalitāti.

Strauji attīstījies Kurzemes acu centrs – gan profesionāli, gan teritoriāli, gan arī cilvēkresursu ziņā. Šobrīd Kurzemes acu centrā strādā pieci ārsti. Pacientiem tiek nodrošinātas ķirurģiskas operācijas, specifiski izmeklējumi un ārstēšana.

Kurzemes acu centrs ir kļuvis par nozīmīgu spēlētāju acu slimību ārstēšanā Latvijā. Tas ir trešais lielākais pēc universitātes slimnīcām. Šobrīd esam aptvēruši visu Kurzemi. Pieņemšanas ir Ventspilī, Talsos, Kuldīgā, kā arī Liepājā. Tas, ko šobrīd varam novērtēt, ir vairāku gadu mērķtiecīgs darbs, un attīstība neapstājas, tā turpinās. Ārsti ir jauni, uzņēmīgi, strādāt griboši. Arvien tiek domāts par jaunievedumiem, par jaunām ārstēšanas metodēm.

Lepojamies ar mugurkaula ķirurģijas profila nostabilizēšanos Ventspils slimnīcā. Ir izcili ārsti, ļoti labi ārstēšanas rezultāti un stabila pacientu plūsma.

Profesionāli attīstību turpina arī Traumatoloģijas nodaļa. Nākamajā gadā nodaļas kolektīvam pievienosies vēl divi jauni traumatologi, kas būs tikko beiguši rezidentūru. Tas noteikti būs ieguvums pacientiem, jo, atbilstoši kārtībai, kādā ārsti speciālisti iegūst izglītību, piecus gadus ilgā rezidentūra ir laiks, kad tiek apgūtas pasaulē jaunākās un progresīvākās ārstniecības metodes.

Priecē arī mūsu otorinolaringoloģijas speciālistu panākumi un rehabilitācijas profila pasākumu attīstība.

Jau šodien Ventspils slimnīca nav vienkārši ārstniecības iestāde, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem, bet gan slimnīca, uz kuru atsevišķos profilos brauc izmeklēties un ārstēties cilvēki no visas Latvijas. Mēs augam, mācāmies, pilnveidojamies.

Iepriekš strādājāt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļā. Kāda ir atšķirība, ikdienā strādājot lielā Rīgas slimnīcā un reģionālā slimnīcā?

– Atšķirība ir būtiska, jo vairums no universitātes slimnīcā strādājošā personāla vienlaikus ir arī mācībspēki topošajiem mediķiem. Katrs ārsts lielākā vai mazākā mērā ir saistīts ar apmācības procesu, kas nozīmē, ka nemitīgi jāpilnveidojas un jāmācas arī pašiem. Tāpat universitātes slimnīcā strādājot mācās rezidenti. Turpretī reģionālajām slimnīcām pamatuzdevums ir nodrošināt ārstniecības procesu. Neslēpšu, ka man pietrūkst tās vides, kas ir universitātes slimnīcā, proti, jauniešu iniciatīvu un viņu klātesamības, kopīgās sadarbības, mācoties un strādājot.

Ventspils slimnīcā šobrīd strādā vairāki ārsti, kas mācās rezidentūrā un uz kovidlaiku atbraukuši pie mums. Priecājos par jaunām dvesmām, ko viņi iedzīvina Ventspils slimnīcā, par to, ka dalās jaunākajā informācijā par ārstniecības metodēm, pētījumu rezultātiem, jaunākajām vadlīnijām. Viņi iedvesmo turpināt pilnveidoties un uzlabot prasmes esošajiem slimnīcas ārstiem un aprūpes personālam.

Vai vēl darbojaties savā pamatspecializācijā, kas ir anesteziologs reanimatologs?

– Nedaudz, bet darbojos. Sarežģītos gadījumos ar intensīvās terapijas ārstiem pārrunājam ārstēšanas taktiku un iespējas. Arī iesaistos pašā ārstēšanas procesā, ja ir nepieciešams. Atsevišķos gadījumos darbojos arī kā anesteziologs. Taču operācijās nepiedalos katru dienu. Un arī uz vietas intensīvās terapijas nodaļā neesmu katru dienu, jo šobrīd mana atbildība ir par visām nodaļām, par visām specialitātēm, diagnostiskajiem un ārstniecības procesiem. Un laika diennaktī ir tik, cik ir.

Ventspils slimnīcā drīzumā tiks pabeigts jaunais Rehabilitācijas centrs. Kāda nozīme ir rehabilitācijai pacienta ārstniecības procesā? Kādi ieguvumi būs ventspilniekiem?

– Rehabilitācija ir būtiska atveseļošanās procesā gan pēc akūtas saslimšanas, gan hronisku slimību gadījumā. Mūsdienās tā ir neatņemama ārstniecības sastāvdaļa. Akūtas palīdzības saņemšanas gadījumos, pēc sarežģītām operācijām vai citām manipulācijām pusi no panākumiem sekmē tieši rehabilitācija atgūšanās periodā. Mūsdienu rehabilitācija var darīt lielus brīnumus un atjaunot cilvēka funkcionalitāti.

Rehabilitācijas centrs būs neatsverams ieguvums visam Ziemeļkurzemes reģionam un, protams, Ventspilij. Rehabilitācijas centrs būs īpašs, ar mūsdienīgu aprīkojumu, mūsdienīgu pieeju pacientu rehabilitācijā. Gan pacientiem, gan personālam būs ērti, jo attiecīgi pakalpojums un darbs komandā būs koncentrēts vienā vietā.

Jau šobrīd Ventspils slimnīcā ir iespējams saņemt profesionālu un mūsdienīgu rehabilitāciju, taču rehabilitācijas kabineti ir izkliedēti pa visu slimnīcu. Rehabilitācijas centrā tiks pieņemti pacienti gan no stacionāra, gan ambulatori. Lielu uzmanību veltīsim pakalpojumu un pieņemšanas laiku plānošanai, lai kārtība, kādā tie pieejami, būtu saprotama ikvienam.

Kādi ir slimnīcas attīstības plāni ārstniecības jomā?

– Tuvāko gadu laikā plānots attīstīt otorinolaringoloģijas specialitāti, paplašinot pakalpojumu apjomu un pieejamību. Pagaidām Ventspils slimnīcā strādā divi otolaringologi. Vairāk nekā 30 topošie Ventspils slimnīcas ārsti pagaidām mācās rezidentūrā, lai pēc tam pievienotos mūsu slimnīcas kolektīvam. Tuvākajos gados tiks iekārtota vēl viena operāciju zāle, līdz ar to kopskaitā Ventspils slimnīcā būs četras operāciju zāles. Tas nozīmē, ka vienlaikus varēs tikt operēti četri pacienti, ar noteikumu, ka ir pietiekami daudz anesteziologu un anestēzijas māsu.

Izaicinājums būs jaunās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas jeb uzņemšanas būvniecība un pēcāk integrēšana Ventspils slimnīcā. Nākotnes uzņemšanas nodaļa būs atbilstoša visām mūsdienu prasībām, tostarp tiks nodrošinātas atsevišķas pacientu plūsmas, ātra diagnostika un neatliekamās palīdzības sniegšana.

Mūsu trešais lielais attīstības virziens, kurā jau šobrīd daudz tiek strādāts, ir jaunu speciālistu piesaiste un esošo pakalpojumu klāsta paplašināšana. Papildus LOR ārstiem, kā jau to minēju, ir piesaistīts arī asinsvadu ķirurgus. Jau šobrīd būtisks Ventspils slimnīcas ieguvums ir pneimonologs jeb ārsts, kas diagnosticē un ārstē dažādas plaušu saslimšanas.

Jaunu speciālistu piesaiste ir vienīgais veids, kā atdzīvināt ārstniecības iestādi daudzējādā ziņā. Tiek paplašināts pakalpojumu klāsts, ieviestas jaunas ārstniecības metodes. Mans galvenais uzdevums, kā es to redzu, ir nodrošināt pēctecību. Gribu, lai sasniegtais tiktu turpināts arī nākotnē – gan ķirurģiskajos, gan terapeitiskajos profilos, tāpat arī neiroloģijā, kardioloģijā un pārējās specializācijās. Lai Ventspils slimnīca nekad neapstātos savā attīstībā.

Jau daudzus gadus tiek runāts par speciālistu trūkumu slimnīcās, sevišķi reģionos. Vai ārstu trūkums Ventspils slimnīcā ir ievērojams? Un kāda ir situācija attiecībā uz pārējo slimnīcas personālu?

– Savā ziņā ārstu trūkums ir relatīvs, jo ārsti ir pieraduši strādāt ļoti daudz. Speciālistu trūkuma un lielā darba apjoma dēļ ārstu slodze ir liela. Vairākums ārstu, medmāsu, māsu palīgu, aprūpes personāla strādā virsstundas. Un diemžēl agrāk vai vēlāk daļa medicīnas jomā strādājošo šī iemesla dēļ saskaras ar izdegšanu un pārstrādāšanos.

Tas būtu ļoti labs rādītājs, ja resursi būtu atbilstoši tam, ka ārsti darbam var veltīt vienu veselu slodzi un pēc tam pilnvērtīgi atpūsties. Bet šobrīd tā nav, un tas viennozīmīgi liecina par to, ka speciālistu un medmāsu trūkums ir aktuāls. Runājot par medmāsām, sevišķi trūkst medmāsu ar specializāciju.

Šogad, absolvējot augstskolu, rezidentūrā iestājās četras ārstes, kas nāk no Ventspils. Zinu, ka Ventspils jaunieši, vidusskolu absolventi, stājas gan Rīgas Stradiņa universitātes, gan arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātēs, un man ir ļoti liela cerība, ka pēc kāda laika viņi atgriezīsies Ventspilī, strādās un dzīvos šeit un ka saikne ar Ventspilī nezudīs.

Vai šo nepilnu divu gadu laikā esat iejuties Ventspilī?

– Man patīk dzīvot Ventspilī. Man patīk klusums, kas šeit ir. Arī jaunajiem ārstiem parasti saku, ka Ventspils ir tuvu ideālai pilsētai, kurā dzīvot. Šeit ir lieliski vides apstākļi – jūra, upe, tīri priežu meži. Ventspilī ir sakārtota infrastruktūra, apjomīga sporta bāze. Kultūras dzīvē sevi pārliecinoši piesaka koncertzāle Latvija, Ventspils Mūzikas vidusskola, kinoteātris. Ir pietiekami daudz skolu un bērnudārzu. Runājot par veselības aprūpes darbiniekiem, Ventspils pašvaldība ir ļoti pretimnākoša. Es teiktu, ka Ventspils ir attīstīta un mūsdienīga pilsēta. Ar nepacietību gaidu, kad tiks atvērts jaunais zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM.

Ventspils ir laba izvēle, kur dzīvot, strādāt un pavadīt vecumdienas, vieta kur jauniem cilvēkiem veidot ģimeni un audzināt bērnus. Ventspils ir vieta, kur augt!

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: