Trīsdesmit gadu laikā pilsētas siltumapgādes sistēma pilnībā tika atjaunota, modernizēta, kļuva efektīvāka, turpinot savu attīstību arī šodien. Centralizētās siltumapgādes pakalpojumi šobrīd ir pieejami ne tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet arī privātās apbūves rajonos.

Turklāt siltumapgādes pakalpojumu izmaksas ar gadiem nevis sadārdzinās, bet tieši otrādi – kļūst lētākas.

Pašreizējā pilsētas siltumsaimniecība, kuru apkalpo pašvaldības uzņēmums SIA Ventspils siltums, tika veidota uz pamatiem, kas pilsētā bija ielikti padomju varas un atjaunotās neatkarības pirmajos gados. Dažādos laikos uzņēmumam bijuši atšķirīgi nosaukumi, labā krasta un kreisā krasta siltumtīkli tad tika apvienoti, tad atdalīti, tad atkal apvienoti.

No siltumtīklu vēstures

✅ 1965. gadā saskaņā ar Ventspils pilsētas izpildkomitejas Dzīvokļu un komunālās saimniecības pārvaldes 30. jūlija 93. pavēli savu darbību sāk Ventspils Apvienoto rajonu katlumāju un siltumtīklu direkcija.

✅ 1973. gada 2. pusgadā Ventspils Apvienoto rajonu katlumāju un siltumtīklu direkcija iegūst uzņēmuma statusu – Ventspils siltumtīklu uzņēmums.

✅ No 1991. gada 12. jūnijā Ventspils siltumtīklu uzņēmums reģistrēts kā Ventspils pilsētas pašvaldības uzņēmums Siltums.

✅ 1992. gadā Ventspils siltumtīklu uzņēmums pilnībā tiek nodots Ventspils pašvaldības īpašumā. (1992. gada 5. augusta Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums nr. 315 Par valsts siltumtīklu uzņēmumu nodošanu pašvaldībām)

✅ 1994. gada 29. maijā Ventspils pilsētas pašvaldības uzņēmums Siltums tiek reorganizēts par Ventspils pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmumu Siltums.

✅ 1996. gada 1. oktobrī izveidota Ventspils pilsētas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību Pārventas siltums, kas atdalīta no Ventspils pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma Siltums.

✅ 2004. gada 5. oktobrī Latvijas komercreģistrā tiek reģistrēts pašvaldības SIA Ventspils siltums.

✅ 2010. gada 9. februārī tiek reorganizēts pašvaldības SIA Pārventas siltums, pievienojot to pašvaldības SIA Ventspils siltums.

Modernizēja abas katlumājas

Viena no senākajām pilsētas siltumapgādes problēmām daudzu gadu garumā bija tā, ka pilsētas katlumājās dedzināja mazutu. Šim apstāklim bija uzreiz vairākas negatīvas sekas. Pirmkārt, mazuta cena svārstījās atkarībā no pasaules naftas produktu cenām. Šis faktors visbiežāk nenospēlēja par labu iedzīvotājiem, jo tieši mazuta cena visvairāk ietekmēja siltumapgādes pakalpojuma tarifa paaugstināšanos. Otrkārt, kurināmā izmaksas veidoja vairāk nekā 70% no visām siltuma saražošanas izmaksām. Treškārt, pilsētas atmosfēru piesārņoja ogļskābās gāzes (CO2) izmeši, kas izdalījās pēc mazuta sadedzināšanas. Ventspils bija viena no nedaudzajām lielajām Latvijas pilsētām, kur siltuma saražošanai izmantoja mazutu.

2011. gadā pilsētas pašvaldība uzsāka īstenot grandiozu abu pilsētas katlumāju rekonstrukcijas projektu – Brīvības ielā 38, pilsētas kreisajā krastā, un Talsu ielā 69, Pārventā. Abu pilsētas katlumāju rekonstrukcijas galvenais mērķis bija modernizācija un pārveidošana alternatīvu atjaunojamo siltumavotu – biomasas – izmantošanai. Līdz ar to tika plānots samazināt kurināmā pieaugošās cenas ietekmi uz siltumenerģijas tarifu.

2013. gada 10. jūlijā tika svinīgi atklāta rekonstruētā katlumāja Brīvības ielā 38. Kopš tā laika tajā sāka ražot siltumu, sadedzinot nevis fosilo kurināmo – mazutu, bet atjaunojamo – šķeldu. Rekonstrukcijas laikā katlumājā uzstādīti jauni mūsdienīgi katli šķeldas dedzināšanai, kurus pirmo reizi iedarbināja jau 2013. gada februārī. Katlumājā ierīkotas arī palīgierīces – iekārtas šķeldas padošanai, noliktava šķeldas uzglabāšanai, pieslēgtas nepieciešamās elektroiekārtas.

2014. gadā tika pabeigta katlumājas rekonstrukcija Ventas labajā krastā Talsu ielā 69. Arī šajā katlumājā uzstādīti šķeldas dedzināšanas katli, ierīkota novietne kurināmā uzglabāšanai, izbūvēti pievedceļi un laukumi.

Pilsētas katlumāju rekonstrukcijas projekta izmaksas, pārejot uz atjaunojamajiem energonesējiem, veidoja 12,5 miljonus latu. Šim projektam Ventspils pilsētas dome piesaistīja ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 6 miljonu latu apmērā jeb precīzi pusi no visām projekta izmaksām. Tas bija maksimāli iespējamais līdzfinansējuma apjoms, kas paredzēts tādiem projektiem.

Tarifs sāk slīdēt lejup

Par abu pilsētas katlumāju rekonstrukcijas galveno panākumu kļuva izdevumu samazināšana siltumenerģijas vienas megavatstundas saražošanai par 30,2%. Kurināmā īpatsvars siltuma saražošanas kopējās izmaksās samazinājās vairāk nekā divkārt – no 71,6% līdz 31,1%, toskait izmantojot šķeldu – 25,4%. Gaiss pilsētā kļuva tīrāks un veselīgāks, jo pēc atteikšanās no mazuta dedzināšanas 4,5 reizes samazinājās ogļskābās gāzes izmeši atmosfērā.

Pēc abu katlumāju modernizēšanas teju 90% siltumenerģijas Ventspilī sāka ražot uz šķeldas sadedzināšanas rēķina. Pateicoties tam, nākamajos gados varēja samazināt siltumapgādes pakalpojumu tarifu. Piecu gadu laikā tarifs samazinājās vairākkārt: 2013. gadā – par 5,7%, 2015. gadā – par 2,1%, 2017. gadā – par 5,8%. Pašreizējais tarifs veido 54,90 eiro par megavatstundu – par 13% lētāk, salīdzinot ar 2013. gadu!

Visas siltumtrases nomainītas pret jaunām

Līdztekus pilsētas katlumāju modernizācijai pilsētā tika mainītas vecās siltumtrases caurules pret jaunām, rūpnieciski izolētām, kā arī – attīstoties pilsētas infrastruktūrai un apbūvei, tika būvēti jauni siltumtrases posmi. Siltumtrases veco cauruļu maiņa pret rūpnieciski izolētām bija vajadzīga tādēļ, lai ietu vienā solī ar laiku un izmantotu izturīgākus un drošākus materiālus un tehnoloģijas, kā arī siltuma lielo zaudējumu dēļ vecajos siltumtīklos.

*2013. gadā kopējais siltumtīklu garums Ventspilī bija 44,5 kilometri, no kuriem 81% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm.

*2013. gadā uzsākts siltumtrašu rekonstrukcijas projekts, kam Ventspils siltums piesaistījis 1,1 milj. latu lielu finansējumu no ES Kohēzijas fonda, paredzot trīs gadu laikā veikt veco siltumtrašu nomaiņu ar rūpnieciski izolētām caurulēm 7,4 km garumā. Projekta kopējās izmaksas – ap 2,8 milj. latu.

*2014. gadā tiek turpināts siltumtrašu rekonstrukcijas projekts. Siltumtīklu kopējais garums Ventspilī sasniedza 45,1 kilometru, no kuriem 98% rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm.

*2015. gadā noslēgts līgums par siltumtīklu rekonstrukciju 1465 metru garumā un viena jauna posma izbūvi 131 metra garumā. Šiem mērķiem izdevās piesaistīt ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums (40% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām).

*2017. gada janvārī par Ventspils siltuma finanšu līdzekļiem izbūvēta jauna siltumtrase 31 metru garumā Tirgus ielā 9. Tā paša gada jūlijā par Ventspils siltuma finanšu līdzekļiem izbūvēta jauna siltumtrase 31 metru garumā Jūras ielā 1a.

*2018. gada oktobrī ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu izbūvēti jauni siltumtīkli Ganību ielā teju 123 metru garumā. 2018. gada decembrī ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu pabeigts siltumtrašu rekonstrukcijas projekts. Kopumā rekonstruētas siltumtrases sešos ielu posmos 504 metru garumā. Rezultātā Ventspilī 100% atjaunoti siltumtīkli ar rūpnieciski izolētām caurulēm.

* 2018. gada decembrī ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu pabeigta jaunu siltumtīklu būvniecība Rūpniecības ielā un Lāčplēša ielā vairāk nekā 155 metru garumā. Tā paša gada decembrī par Ventspils siltuma finanšu līdzekļiem Vecpilsētā – Akmeņu, Lielajā un Pils ielā – izbūvēti jauni siltumtīkli gandrīz 163 metru garumā.

*2019. gadā ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu izbūvēti jauni siltumtīkli Rīgas, Vasarnīcu, Līvu, K. Valdemāra, Strazdu, Kuldīgas un Rūpniecības ielā. Kopējais siltumtīklu garums – 1660 metri. Savukārt 288 metru garumā izbūvēta jauna siltumtīklu maģistrāle posmā no Vidumupītes līdz Lāčplēša ielai.

* 2019. gadā par Ventspils siltuma finanšu līdzekļiem izbūvēti jauni siltumtīkli no Dzeņu ielas līdz ēkām Vasarnīcu ielā 56 un Riņķa ielā 2 – teju 1458 metru garumā.

*2019. gadā par Ventspils siltuma finanšu līdzekļiem uzsākta projekta Jaunu siltumtīklu būvniecība Kuldīgas, Zvaigžņu, Riņķa un Ganību ielā īstenošana, nodrošinot jaunu siltumtīklu būvniecību gandrīz 2 km garumā.

Jaunie patērētāji

Pateicoties jaunajām siltumtrasēm, privātmāju rajonu iedzīvotājiem ir radusies iespēja izmantot centrālās siltumapgādes pakalpojumus. Nepieciešamību izbūvēt jaunas siltumtrases nosaka arī pilsētas infrastruktūras attīstība, jaunu objektu atklāšana. Šogad ir izbūvēti vai tuvojas nodošanai 11 jauni siltumtīklu posmi aptuveni trīs kilometru garumā. ES šim projektam piešķīrusi vairāk nekā 1,3 miljonu eiro. Rezultātā pie jaunās siltumtrases varēs pieslēgties 19 jauni siltuma patērētāji – Jūrmalas kempings, Piejūras brīvdabas muzejs, topošais Zinātnes un inovāciju centrs un veikals Lidl, citas iestādes, kā arī privāto māju īpašnieki. «Vairāk nekā miljons eiro jaunu siltuma maģistrāles posmu celtniecībai iztērēti no līdzekļiem, kas ietaupīti no neizmantotajām CO2 izmešu kvotām. Tas savukārt kļuva iespējams, pateicoties tam, ka pilsētas siltumapgāde pilnībā atteicās no fosilajiem energonesējiem, nomainot tās ar šķeldas enerģiju,» uzsver Ventspils siltuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris.

Mazāk tēriņu, tīrāks gaiss

Vēl viens svarīgs projekts, kas nodrošināja ievērojamu ekonomisko un ekoloģisko efektu, bija dūmgāzu kondensatoru uzstādīšana abās pilsētas katlumājās. 2014. gadā šī iekārta tika uzstādīta katlumājā Brīvības ielā 38, bet pēc pieciem gadiem, 2019. gadā – Pārventas katlumājā Talsu ielā 69. Dūmgāzu kondensatori sniedz iespēju efektīvāk izmantot šķeldu, ietaupot tā patēriņu, bet tas nozīmē – arī izdevumus kurināmajam. Turklāt samazinās šķeldas dedzināšanas produktu izmeši mazo cieto pelnu daļiņu veidā gaisā. Šķeldas patēriņa ietaupījums pilsētas kreisajā krastā veido 18%, bet Pārventā – 14%.

«Vispārliecinošākā efektivitāte no dūmgāzu kondensatoriem izpaužas naudas izteiksmē – ietaupām vairāk nekā 230 000 eiro gadā jeb vairāk nekā 20 000 m3 šķeldas. Par tik daudz mazāk šķeldas sadedzinām pilsētas kreisā krasta katlumājā pēc tam, kad tur tika uzstādīts dūmgāzu kondensators. Tas ir savdabīgs finansiālais spilvens, kas varēs izglābt tarifa paaugstinājuma, ja pēkšņi šķelda kļūs dārgāka,» katlumājas jauninājuma efektu pilsētas kreisajā krastā komentēja uzņēmuma vadītājs.

Lasi vēl

Komentāri (12)

  • -6
    Kàpèce 22.10.2020, 09:35:54

    Viss jau būtu skaisti,tik to siltumu vajag arī siltumtīklos pieslēgt pietiekošā tempertūrā,nevis knapi remdenu palaist.Domāju,ka tas ir paša Siltuma interesēs,ja reiz cenas krīt,mājās radiatori knapi remdeni,nekāda peļņa neienāk.

  • -6
    arcus 22.10.2020, 10:16:45

    Cik var stāstīt vienu un to pašu- Siltums nevar zināt, ka kāpēce salst, bet Tāpēcim ir par karstu!!! Siltums nenosaka cik silti ir radiatori, bet paši iedzīvotāji. Beidziet! vainot Siltumu. Izdari visu kā paredzēts normatīvajos aktos un ja pārējie piekritīs, dabūsi siltumu, ka kaut acis sprāgst ārā no pieres. Vai tiešām cilvēki ir tik neizglītoti, ka to grūti saprast???

  • -5
    VSiltums 22.10.2020, 13:19:04

    Skaidrojam, ka pašvaldības SIA „Ventspils siltums” nodrošina dzīvojamās ēkas ievadā siltumnesēja temperatūru atbilstoši temperatūras grafikam, kas ir Līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu sastāvdaļa. Savukārt par apkures temperatūru dzīvojamā mājā un tās ieregulēšanu ēkas siltumpunktā atbildīgā puse ir dzīvokļu īpašnieku izraudzītā pilnvarotā persona jeb mājas apsaimniekotājs.

  • -2
    Vestards 22.10.2020, 23:31:17

    Cik tavuprāt būtu pietiekama temperatūra siltumtīklos un kā to "pieslēdz", vai vismaz tev par to sapratne ir?

  • -3
    Kriska 22.10.2020, 12:19:20

    Kāpēce, lai jums būtu skaidrāk, uzdošu jautājumu : cik karsts dzīvoklī karstais ūdens krānā un cik karstas ir vannas istabā cikulācijas caurules? Es domāju, ka karstāks ne kā radiatori . Secinājums : Siltums padod uz māju ūdeni pietiekami karsto un ūdens sadalījums uz radiatoriem un uz karsto ūdeni notiek mājas iekšenē.

  • -3
    Kàpèce 22.10.2020, 14:48:45

    Cirkulācijas truba mums ir auksta līdz tam brīdim,kad it kā pieslēdz apkuri,tāda pat remdena kā istabas radiatori.

  • -4
    reku 22.10.2020, 14:56:31

    Kad beidzot nojauks kādreizējo ostas katlumāju Pārventā (aiz bijušā universālveikala "Jūrnieks")?
    Tad grausts ne tikai bojā skatu,bet arī kļuvis par bezsaimnieka kaķu apmešanās vietu.

  • -2
    Vestards 22.10.2020, 21:03:19

    Nekur Ventspils siltums mājas lapā nav minēts par tādu katlumāju. Kāpēc domā, ka tā pieder šim uzņēmumam?

  • -3
    Kàpèce 22.10.2020, 15:10:18

    reku Kas tev ir pret nelaimīgiem kaķīšiem?vismaz kaut kāds jumts virs galvas!!!!

  • -3
    Kàpèce 22.10.2020, 20:47:03

    Visu vakaru visp.knapi remdens, tā ir apkure?, JOPTV!

  • -1
    Krišs Daugulis 22.10.2020, 21:21:55

    Demokrātiskā sabiedrībā arī garīgi slims cilvēciņš drīkst izlikt savu sāpi sabiedrībai

  • -4
    yolo 23.10.2020, 09:01:53

    Tāpat kā katrs aprobežots rasists

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: