Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags epifānijas jeb atspīdēšanās laikā sešus gadus rīko pieņemšanu, aicinot pulcēties cilvēkus, ar kuriem bijusi laba sadarbība. Ielūgumu uz tikšanos saņēma arī Ventas Balss.  

Apskati fotogrāfijas!

 Jānim Vanagam pagājušais gads nebija viegls – daļa mācītāju izteicās, ka viņam, iespējams, vajadzētu atkāpties. Lai izprastu sevi un Dieva nodomu turpmākajā kalpošanā, arhibīskaps pavadīja laiku klusuma rekolekcijās. Pēc tam Vanags vēlreiz apstiprināja iepriekš teikto– viņš gatavs pārmaiņām un par varas makti neturas pie sava krēsla.

Decembra sākumā, kad Rīgas Lutera baznīcā notika LELB 25. sinode, 251 klātesošais no 339 balsoja par Vanaga palikšanu amatā. Viņš šo uzticību pieņēma ar cieņu un turpina kalpošanu, tādēļ arī šogad notika par tradīciju kļuvusī pieņemšana, lai pateiktos par veiksmīgo sadarbību iepriekšējā gadā.

Kopā ar saviem viesiem noklausījies Ziemeļlatvijas kameransambļa Livonia un Nacionālās operas solistes Ingas Šļubovskas emocionālo uzstāšanos, pēc kuras vēl ilgi skanēja aplausi, arhibīskaps smaidot teica: «Es kādreiz skatos ar skaudību uz mūziķiem, kas ar aplausiem divreiz tiek saukti publikas priekšā. Mācītājiem tā laikam nav, vismaz man nav bijis, ka otrreiz tieku saukts kancelē.»

Pateicoties pieņemšanas viesiem par kalpošanu Baznīcai un citiem svētīgiem darbiem, garīdznieks atcerējās kādu stāstu par bērniem, kas dzīvoja II Pasaules kara laikā un piedzīvoja neskaitāmas apšaudes un badu. Kad izdzīvojušos mazuļus un pusaudžus izglāba, viņi aizvien juta bailes – īpaši naktīs, kad nesen piedzīvotās, ar nāves tuvumu cieši saistītās, izjūtas atkal atgriezās un bērni baidījās sapnī vēlreiz būt zem drupām.

Pieaugušie šo situāciju atrisināja, pirms miega iedodot bērniem maizi, un viņiem radās drošības sajūta – tātad man ir, ko ēst šodien, un būs arī rīt. Šis stāsts atgādināja sen zināmo patiesību – Jēzus ir dzīvības maize un tie, kas to bauda, saņem grēku piedošanu, dzīvību un svētlaimi.

Arhibīskaps vairākkārt aicināja klātesošos aizdomāties, vai Dieva dotie talanti vienmēr tiek izmantoti Viņam par godu, un cik piepildīta ir katra cilvēka garīgā telpa. Ja tā ir svētdarīta, mēs topam par miera un saskaņas nesējiem, pamazām aizmirstot vēlmi ķildoties un darīt ļaunu. Mudinot piepildīt garīgo telpu ar Dievam tīkamām lietām, Vanags atcerējās svēto Ingāciju no Lojolas.

Dzīves pirmajā pusē tas bija cilvēks, ko mūsdienās sauktu par plejboju, viņam patika azartspēles, vilināja kara māksla, un atpūtas brīžos šis vīrs risināja iekšējos dialogos, gudrojot, kā pierunāt dāmas būt pret viņu laipnam. Savukārt pēc ievainojuma kaujas laukā šis Injigo Lopess sāka lasīt grāmatas, kurās bija apraksti par svēto dzīvi un Dievu, pamazām atskāršot, ka tiek piepildīts ar pacilātību, spēku un drosmi. Tā Injigo Lopess galveno vietu savā sirdī atvēlēja Dievam, aicinot arī citus cilvēkus sekot Jēzum.

Arhibīskaps Vanags mīļi aicināja klātesošos vasarā – no 25. līdz 31 jūlijam – apmeklēt Doma baznīcas 800 dzimšanas svinības. Latvijas izcilākās sakrālās arhitektūras ēkas vēsturi viesiem atgādināja mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis. Pirms astoņiem gadsimtiem būvētā dievnama cēlāji zināja, kā jāprojektē ēka, lai tā palīdzētu risināt dialogu ar Dievu.

Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Doms aizvien tiek apbrīnots un to labprāt apmeklē ārzemju viesi. Diemžēl laiks zobs ir darījis savu, un baznīcā daudzviet vajadzīgs remonts. Par laimi, Doma atjaunošanai piešķirts finansējums, bet tā ir tikai maza daļa no nepieciešamās summas, kas vajadzīga, lai krāšņi ieskanētos ērģeles un izdotos saglābt mūrus, ko posta gan mitrums, gan dažādas to veselībai kaitējošas vielas. Pagājušajā gadā izdevās atjaunos baznīcas patroneses Marijas fresku, bet divi citi sienas gleznojumi aizien paslēpušies pelējuma ornamentos. Kāda plāksne liecina par to, ka 1709. gadā Daugava izkāpa no krastiem un dievnama soli peldēja. Savukārt metālkalums pelīte, kas reiz bijusi zeltīta, gadu gaitā ir tik mīlēta un glaudīta, ka zaudējusi grezno zeltījumu. Lai tā atgūtu bijušo spozmi, lai Doms mirdzētu ārēji un iekšēji, palīdzot piepildīt cilvēku garīgo telpu, vajadzīgas arī lūgšanas. Lai Dievs uz to palīdz!   

2010. gads LELB dzīvē

  • Rīgas Domā amatā ievests ceturtais LELB bīskaps – Guntars Dimants, kurš kalpo Rīgas arhidiecēzē
  • Triju zvaigžņu ordeni saņēma kapelāne Rudīte Losāne un mācītājs Jānis Kalniņš
  • Krustpilī notika pirmā Daugavpils diecēzes diena
  • Digitālā versijā izdota enciklopēdija Latvijas luterāņu baznīcas četros sējumos
  • Piecpadsmito reizi notika svētceļojums uz Krimuldas baznīcu, pulcējot 73 svētceļniekus no 24 draudzēm
  • No krāsmatām atjaunota Ģipkas baznīca, kurā svinēta dievnama 150. dzimšanas diena
  • Tapusi Bērnu klīniskās slimnīcas vecāku māja
  • Drēzdenē svinēta Latvijas un Saksijas luterāņu 20 gadu sadraudzība
  • Bībeles svētki Doma laukumā
Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: