Gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem ietekmē dažādi faktori

Ārstniecības iestāžu pienākums ir nodrošināt pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa gada laikā, kas atbilstoši ir atrunāts Ministru kabineta noteikumos nr. 555 Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība. Atbilstoši sezonalitātei ir iespējams plānot papildu pieņemšanas laikus pakalpojumiem, ievērojot un nepārsniedzot valsts piešķirto gada kvotu. Ja pacients nevēlas gaidīt rindā uz veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, tad ir iespējams saņemt pakalpojumu daudz ātrāk, veicot samaksu atbilstoši ārstniecības iestādes noteiktajam maksas pakalpojumu cenrādim. Dažādu iemeslu dēļ pakalpojumu saņemšanas gaidīšanas laiks dažādās iestādēs dažādiem pakalpojumiem ir atšķirīgs.

Galvenie gaidīšanas laiku noteicošie faktori:

- nepietiekams valsts finansējuma apjoms;

- konkrētā pakalpojuma pieprasījums;

- speciālistu kvalifikācija (augsti kvalificēti speciālisti ir pieprasītāki, respektīvi, gaidīšanas laiks pakalpojuma saņemšanai ir garāks) un nodrošinājums;

- pacienta neierašanās uz vizīti – pacients neizmanto pierakstu pakalpojumam, par to iepriekš neziņojot ārstniecības iestādei;

- u.c. faktori.

Latvijā netiek sagatavots pietiekams skaits nepieciešamo speci­ālistu, tādēļ nav iespējams nodrošināt optimālu speciālistu skaitu pakalpojuma sniegšanai. Medicīnas personāls Latvijā valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs vidēji strādā 1,5 slodzes (60 stundas nedēļā), kas rada izdegšanas sindromu pārslodzes dēļ. Liels skaits speciālistu, pabeiguši rezidentūru, darba vietu izvēlas galvaspilsētā vai ārpus Latvijas robežām, nevis reģionu ārstniecības iestādēs. Tāpat jaunie speciālisti dod priekšroku privātajam sektoram, sniedzot pakalpojumus par maksu, jo valsts noteiktie pakalpojumu tarifi un tajos iekļautā atalgojuma norma bieži vien nemotivē speciālistu strādāt valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādēs.

Ņemot vērā šos faktorus, ne visās ārstniecības iestādēs ir iespējams nodrošināt nepieciešamos speciālistus un piešķirtās kvotas izpildi. Kā rezultātā rodas situācijas, ka ir valsts finansējums (kvota) un pieprasījums, bet nav speciālista, kas konkrēto pakalpojumu var veikt. Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca saskaras ar līdzīgām problēmām, tādēļ aktīvi tiek meklēti risinājumi situācijas uzlabošanai. Lielu finansiālu atbalstu saņemam no Ventspils un Talsu pašvaldībām, kas piešķir līdzekļus iekārtu iegādei un cilvēkresursu attīstībai un palīdz nodrošināt jaunajiem speciālistiem dzīvesvietu. Šobrīd Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai ir noslēgti 34 sadarbības līgumi ar topošajiem ārstiem rezidentiem, no kuriem liela daļa tuvāko 3–4 gadu laikā uzsāks patstāvīgu darbu slimnīcā. Tāpat tiek veidota cieša komunikācija ar Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pēdējā kursa studentiem, piedāvājot slimnīcas perspektīvās nozares, kuras varētu būt viņu pirmā darba vieta Ventspils vai Talsu filiāles slimnīcās.

Nenoliedzami pozitīvi ir vērtējams, pateicoties Veselības ministrijas iniciatīvai, Saeimas pieņemtais lēmums līdz 2021. gadam ik gadu palielināt mediķu vidējo darba samaksu par 20%. Tas viennozīmīgi palielinās valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt kvalificētus speciālistus un sniegt vairāk valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu. Papildus jau veiktajām izmaiņām veselības aprūpē rosināsim izmaiņas likumdošanā ar mērķi atvieglot mediķu piesaisti reģionos, piemēram, ceļa izdevumu un dzīvošanas kompensāciju piešķiršanu, līdzīgi, kā tas tiek realizēts Latvijas profesionālā dienesta karavīriem. Turklāt, salīdzinot studijas medicīnā Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, Latvijā ir nesamērīgi ilgs mediķu izglītošanas periods jeb vidēji seši gadi profesionālajām pamatstudijām medicīnā, savukārt specialitātes izvēlei klāt nāk vidēji četri gadi, kopā tas nozīmē desmit gadus studijām, savukārt citās valstīs pamatstudijas medicīnā ilgt četrus gadus. «Es esmu pārliecināts, ka ir iespējas padarīt apmācību procesu efektīvāku un ātrāku, tādējādi ātrāk sagatavot trūkstošos mediķus. Protams, iespēju robežās mēs centīsimies izteikt ierosinājumus un atbalstīsim jebkādas aktivitātes, kas būs vērstas uz apmācības procesa optimizēšanu,» uzsver Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.

Atkarībā no ārsta speciālista noslēgtā līguma ar ārstniecības iestādi tiek racionāli saplānots pacientu pieņemšanas laiks, tādējādi neveidojas burzma pie kabinetiem, netiek radīts stress ne pacientam, ne ārstniecības personām un ir iespējams sniegt pilnvērtīgu konsultāciju vai izmeklējumu. Katrs speciālists plāno pieņemšanas vizītes garumu atkarībā no izmeklējuma/konsultācijas nepieciešamā izpildes laika, tādējādi veltot vienam pacientam pietiekamu uzmanību uzklausīšanai, izmeklējuma veikšanai un turpmākā ārstēšanas procesa izskaidrošanai. Bet ir ļoti būtiski, ka arī pacienti ievēro pieņemšanas laiku un savlaicīgi informē slimnīcu, ja nav iespējams ierasties. Neierodoties uz vizīti, ārstam un iekārtai rodas dīkstāve. Latvijā nav vienotas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz ar to pacienti iestājas rindā uz vienu un to pašu pakalpojumu vairākās ārstniecības iestādēs un rindas garums mākslīgi pagarinās. Kādā ārstniecības iestādē rinda pienāk ātrāk, pakalpojums tiek saņemts, bet retos gadījumos tiek informētas citas ārstniecības iestādes (kurās veikts iepriekšējs pieraksts) par pakalpojuma neizmantošanu.

Dažādās ārstniecības iestādēs pierakstu sistēma atšķiras:

- pacientam ir iespēja pierakstīties uz valsts apmaksātu un maksas izmeklējumu vai konsultāciju neierobežotā rindā;

- gaidīšanas laiku konsultācijām neveido vidēji ilgāk par vienu mēnesi, savukārt diagnostiskiem izmeklējumiem – ne ilgāk par trim mēnešiem;

- tiek veidota plūstošā rinda jeb speciālisti pieņem pacientu rindas kārtībā noteiktā darba laika ietvaros.

Gaidīšanas laika samazināšanas nolūkos Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir izveidota sistēma, ar kuru tiek sūtīti atgādinājumi, kā arī zvanīts pacientiem, lai pārliecinātos par viņu ierašanos uz vizīti, bet ne vienmēr izdodas novērst dīkstāves šādā veidā. Dažkārt ārstniecības iestādes apsver iespējas piemērot soda sankcijas pacientiem, kuri atkārtoti neierodas uz plānotajām vizītēm. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pagaidām šādu iespēju neizskata, bet tiek plānots palielināt izsūtāmo atgādinājumu apjomu pacientiem par tuvojošos vizīti.

Aicinām iedzīvotājus ziņot slimnīcas reģistratūrai, ja esat izmantojuši pakalpojumu citur un neieradīsieties, jo ar vienu zvanu mēs varam palīdzēt kādam citam tikt pie pakalpojuma ātrāk!

Šobrīd viena no pieprasītākajām ambulatorajām konsultācijām Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir oftalmoloģijā jeb acu ārsta apmeklējums. Pagājušā gada oktobrī Kurzemes acu centrā darbu uzsāka divi jauni oftalmologi, pie kuriem šobrīd valsts apmaksātas konsultācijas ir pieejamas nedēļas laikā (iepriekš 3–6 mēnešu gaidīšanas laiks). Līdz ar jaunu oftalmologu piesaisti ir ievērojami mazinājies gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātajiem oftalmoloģijas pakalpojumiem. Jau iepriekš minēts, ka ir izdevies samazināt gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātām kataraktas operācijām no trim uz diviem gadiem. Tas bija iespējams, piesaistot speciālistus no Rīgas ārstniecības iestādēm, kas operācijas veic Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā sestdienās. Savukārt aizvadītā gada decembrī slimnīcā darbu uzsāka optometriste, kura veiks redzes korekciju un briļļu izrakstīšanu. Piesaistot optometristu, ir iespējams efektīvāk organizēt Acu nodaļas darbu.

Savukārt diagnostikā vieni no pieprasītākajiem ir magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kuru gaidīšanas laiks šobrīd ir sešu mēnešu garumā jeb vairāk nekā 840 pacientu pierakstījušies rindā par valsts apmaksāta pakalpojuma saņemšanu. Salīdzinot datus pa gadiem, veikto izmeklējumu skaits tiek palielināts, bet gaidīšanas rinda paliek nemainīga, jo paralēli pieaug arī pieprasījums. 2016. un 2017. gadā vidēji mēnesī tika veikti 267 magnētiskās rezonanses izmeklējumi, bet šobrīd pacientu pieņemšanu esam palielinājuši vidēji līdz 320 izmeklējumiem mēnesī. Lai samazinātu gaidīšanas laiku uz magnētiskās rezonanses izmeklējumiem, kopš pērnā gada rudens ir palielināts pieņemšanas laiks par vienu stundu darbdienās, kā arī ieviesta papildu pieņemšana sestdienās laikā no plkst. 9.00 līdz 15.00. Lai būtu iespējams palielināt pieņemšanas laiku, tika piesaistīti papildu speciālisti. Tāpat kā konsultācijām pie speciālistiem, arī šiem izmeklējumiem ir dīkstāves. Piemēram, uz magnētiskās rezonanses izmeklējumiem 2017. gadā pēc pieraksta neieradās 8,3% jeb vidēji 11 pacienti mēnesī, savukārt pērn par deviņu mēnešu periodu rādītājs bija 7,4%. Šādus neplānotos logus jeb neizpildītos pierakstus aizpildām ar stacionāra pacientiem, bet ne vienmēr tas ir iespējams.

Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem iedzīvotāji kā iemeslus garajām rindām norāda jau minētos faktorus: nepietiekamo valsts finansējumu, nepietiekamu speciālistu skaitu un pieņemšanu laiku, lielu pieprasījumu, kā arī iekārtu trūkumu. Norādīto iekārtu nepieciešamību bija iespējams risināt, pateicoties aktīvai Ventspils pašvaldības iesaistei, jo bija iespēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, tādējādi aizvadītajā gadā tika iegādātas jaunas mūsdienīgas medicīniskās iekārtas Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī – magnētiskās rezonanses iekārta, universāla rentgendiagnostikas iekārta ar rentgenoskopijas iespējām, mamogrāfijas iekārtas ar tomosintēzes funkciju, ultrasonogrāfijas iekārta un jauna endoskopijas iekārta, savukārt Talsu filiālē iegādāts datortomogrāfs un endoskopijas iekārta, kā arī laparoskopisko operāciju iekārta.

Nobeigumā valdes priekšsēdētājs Juris Lācis uzsver: «Aktīvi turpināsim piesaistīt jaunus speciālistus, rūpēsimies par pakalpojumu kvalitāti un investēsim mūsdienīgā aprīkojumā, kā arī aicinu pacientus būt apzinīgiem un ievērot pierakstu! Esmu pārliecināts, ka sadarbojoties mums izdosies daudz sekmīgāk mazināt gaidīšanas laiku uz diagnostiskiem izmeklējumiem vai ārsta apmeklējumiem.»

Šobrīd viena no pieprasītākajām ambulatorajām konsultācijām Zie­meļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir oftalmoloģijā jeb acu ārsta apmeklējums.

Apmaksāta informācija.