Žēlojamie vai nožēlojamie?

Kā šobrīd var raksturot situāciju Ugālē un novadā?

- Kā ļoti smagu. Bezdarbs Ugālē ir ļoti augsts. Šobrīd pēc palīdzības vēršas tādi cilvēki, kas nemūžam nevarēja par to iedomāties, bet nu ir zaudējuši darbu. Ņemot vērā, ka klientu skaits ir liels, mums ir laiks strādāt tikai ar iesniegumiem, bet ne konsultēt un motivēt klientus. Jāņem vērā, ka mūsu pagasta iedzīvotāji nevar regulāri apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūru Ventspilī. Viņiem trūkst naudiņas ceļam, tādēļ vajadzētu daudz aktīvāk šeit uz vietas palīdzēt darba meklējumos. Ugālē šobrīd reģistrētas 234 trūcīgās ģimenes un trūcīgās personas. Starp trūcīgajām personām lielākā daļa ir vīrieši. Katrā ziņā vairums no tiem, kas stāv rindā pie zupas virtuves, ir tieši viņi.

Kā tas izskaidrojams?

– Vīrieši pārdzīvo, ja nav darba. Sievietes, īpaši tad, ja ir bērni, nevar to atļauties – kaut 38 grādu temperatūra, četrrāpus iet pie plīts. Vīrietis iekrīt depresijā, no kuras grūti tikt ārā. Sieviete kādu laiku velk, bet, kad nevar vairs izturēt, tad ģimene izjūk. Tad veči staigā, dzer, pīpē, bičo viens no otra cigaretes un grādīgos dzērienus. Aiziet pie viena drauga, kas nestrādā, pie otra un trešā, kuri arī nestrādā. Izrādās, viens no viņiem brūvē kandžu. Nu tā viņi dzīvo.

Interviju ar Aigu Strazdiņu lasiet ceturtdienas laikrakstā Ventas Balss