Ar labvēlību, labestību un gaišumu

Būdama pilteniece, Zenta sirdī saglabājusi mīlestību arī pret Latgali, kur piedzimusi, Gaujienu, kur strādājusi pēc augstskolas, un Rucavu, kur iepazīts dzīvesdraugs Gunārs. Erudītais vēstures skolotājs, uzlūkojis simpātisko kolēģi, latviešu valodas un literatūras pasniedzēju, sapratis – mīļākas, labākas, saprotošākas un inteliģentākas nebūs, tādēļ aicinājis viņu par sievu. Daudžuki, kā viņus mīļi devēja draugi, kopā pavadīja 49 skaistus, mīlestības caurvītus gadus. Līdz zelta kāzām pietrūka pavisam nedaudz, Gunis pirms diviem gadiem aizgāja mūžībā...

Rakstot par Zentu, Gunāru pieminu tādēļ, ka Daudžuki bija ļoti ģimeniski un draudzīgi – ne tikai pret bērniem un mazbērniem, bet arī audzēkņiem, kolēģiem un citiem labiem ļaudīm. Skolotāju durvis vienmēr bija atvērtas, pie viņiem viesojās arī rakstnieki Ēriks Hānbergs un Arturs Heniņš, kas joprojām sūta Zentai savas grāmatas: «Esmu liela lasītāja, tādēļ prieks par šādām veltēm. Arī meitas un mazbērni, zinot manu aizraušanos, bieži dāvina grāmatas.» 

Pensionētā skolotāja gandarīta arī par to, ka Piltenes bibliotēkas darbinieces Maira un Antra piegādā viņai jaunākos izdevumus, bet skolas vadība aicina apmeklēt svinīgus pasākumus. Tāpat Zenta uzteic savas tuvākās draudzenes – Laimu, Ritu, Rasmu, Velgu, Irinu, Lailu, Mildu un Ināru –, ar kurām būts kopā gan priekos, gan bēdās, un domubiedrus, kas slēpjas zem pseidonīma Žip, žip, ar kuriem pirms desmit gadiem Zviedrija lūkots, kā dzīvo pensionāri.

Zenta pārstāv tos seniorus, kas nesūrojas un prot priecāties par katru dzīves mirkli:  «Ar nodevību neesmu sastapusies. Domu apmaiņa, protams, bijusi, bet tāda cilvēcīga. Ar cieņu pret sevi un otru runātāju. Man vienmēr blakus bijuši cilvēki, kas iedrošinājuši un balstījuši – gan tad, kad bija jārunā dzeja, gan tad, kad darbojos pedagoģijā.»

Zentas dzimtā ir vairāki pedagogi, skolotāja ir ne tikai māsa Zelma, bet arī meitas Daira un Guntra; viena strādā Piltenes vidusskolā, otra – Užavas pamatskolā. Kad novembrī Zenta saņēma novada domes Goda rakstu, viņu sumināja daudzi sveicēji, arī Užavas pamatskolas skolotājs Uldis Ķemers, kurš Zentai teicis: «Paldies par mūsu jauko direktori!»

Direktore Guntra par savu mammu saka šādus vārdus: «Viņai nepiemīt dažkārt veciem

cilvēkiem raksturīgā nosodīšana, gluži otrādi – mamma vienmēr cenšas izprast otru cilvēku, no viņas staro liela labvēlība, labestība un gaišums. To no mammas mācos arī es.» 

Pirms 20 gadiem Zentas dzimšanas diena ieguva citu skaņu. Tajā reizē uz Rīgu devās arī piltenieki, tika sašauts viņu autobuss: «Domāju, kā nu būs, znoti Agris un Arturs arī bija uz barikādēm. Lieli pārdzīvojumi ... Tagad, domājot valstiski, gribas, lai politiķiem ir skaidrāks redzējums par to, kas mūs sagaida, lai tiek izvirzīti precīzāki mērķi, atbalstīti uzņēmēji un kultūras cilvēki. Lai valdība nedomā tikai par to, kā izpildīt aizdevēju prasības, bet rūpējas par savu tautu.»