Sniega vietā stājas ledus

Pēc palīdzības pēc kritieniem uz ielas, trīs dienu laikā vērsušies vairāk kā trīsdesmit cilvēki. Šī statistika tomēr neatspoguļo patieso negadījumu skaitu, jo lielākā daļa sasitumus ārstē mājās. Gandrīz katram krājumā ir kāds pastāsts par slidināšanos. Ja galvenie ceļi un ielas pilsētā apstrādātas ar pretslīdes materiāliem, tad pārvietošanās pa lauku ceļiem, kā arī ietvēm un iekšpagalmiem, prasa īpašu izveicību un nereti beidzas ar sāpīgu vai pat traumējošu kritienu.

Piedzīvojumā pirmdienas rīts izvērtās arī Popes pamatskolas skolēniem, kuri izveicībā mērojās ar pasaku tēlu Antiņu. Ceļš uz skolu līdzinājās stikla kalnam. Autobuss, kas ik rītu ved skolēnus, tajā netika. Bērniem ceļu nācās mērot kājām, bet mazākos līdz dārziņam aizgādāja pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Krauze. Vēl citiem, kas klunkurēja augšā pa kalnu, centās palīdzēt garām braucoši vecāki.

Lai gan bīstamais apledojums Popes centrā, kas ir Latvijas valsts ceļu pārziņā izveidojās jau svētdienas pēcpusdienā, ar pretslīdes maisījumu to apstrādāja tikai pirmdienas pusdienas laikā.

Gan laukos, gan pilsētā vērojama situācija, kad gājēji, nespēdami pārvietoties pa ietvēm, izvēlas braucamo daļu. Taču [šād izvēle var apdraudēt gan gājēju, gan garām braucošos. Tā kāds vadītājs, šorīt uz ceļa pie Kamārces, Ventspils novadā, cenšoties apbraukt kājāmgājēju, ievirpuļoja kupenā. Šoferis stāsta, ka ceļš bijis tik slidens, ka automašīna pie katra manevra, pat neskatoties uz to, ka aprīkota ar pilnpiedziņu un riepām ar radzēm, bijusi nevadāma.

Valsts policijas Ventspils pilsētas iecirkņa priekšnieks Didzis Vilemsons Ventas balsij stāsta, ka avāriju skaists līdz ar apledojuma uz ceļiem nav palielinājies. Vienlaikus viņš norāda, ka tiek reģistrēti tikai tie ceļu satiksme negadījumi, kuros ir nopietni automašīnas bojājumi vai cietušie.

Līdz ar to Vilemsons pieļauj, ka sīkas avārijas par, kurām netiek sastādīts protokols, ir vairāk. Tomēr autovadītāji ziemas apstākļos brauc prātīgāk un nopietnu negadījumu skaits ziemas mēnešos mazinās. Tas apliecina, ka galvenais to cēlonis ir ātruma pārsniegšana.

Lai arī valsts galvenie autoceļi ar pretslīdes materiāliem tiek apstrādāti laicīgi un uz tiem braukšanas apstākļi ir apmierinoši, uz mazākos ceļus klāj tīrs ledus. Arī pilsētā prioritāri tiek kaisītas A un B kategorijas ielas, skaidro Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš, bet mazie ir slideni. Dots rīkojums arī C klases ielas un ietves apstrādāt ar pretslīdes materiāliem. Vienlaikus vairāki sētnieki sūdzas, ka kastēs, kurās izvietota smilts kaisīšanai, pēdējās dienās esot tukšums.

Ventspils labiekārtošanas kombināta izpilddirektors Gaidis Celms nenoliedz, ka smilšu krājumi tukšojas strauji. Viens no iemesliem – to izmanto arī privatizēto namu sētnieki, pārprotot, ka pašvaldībai jāsagādā pretslīdes kaisījums visiem.

Vienlaikus iedzīvotāji vietām nesmādē arī pelnus, kaisot ar tiem ietves. Tomēr gājējiem mērot ceļa gabalu, kas pirms tam aizņēmis pāris minūtes, šādos apstākļos var prasīt pat stundu.