Bumbiere iestudē Gūtmaņa dzeju

Gūtmaņa dzeja bijušajai mūzikas vidusskolas pasniedzējai ir tuva visu mūžu; ne velti Aija 1995. gadā, vēl strādājot skolā, ar audzēkņiem sagatavoja tematiski līdzīgu dzejas kompozīciju. Savukārt pēc pāris gadiem, kad Gūtmanis Liepājā trīs dienas svinēja savu jubileju, dzejai veltītajā dienā gaviļnieks aicināja uzstāties tieši ventspilniekus – Aiju un viņas audzēkņus. 

Pērn skolotāja atkal iedvesmojās, lasot sev tuvā dzejnieka rindas, un radās doma par jaunu dzejas uzvedumu ar nosaukumu Dejas: «Man patīk, kā Gūtmanis caur dzeju izdejo savu mūžu, tuvumu dabai, izjūtas Sibīrijas izsūtījumā, ne tikai ciešanas, bet arī to, kā iemīlējis tās plašumus, skaistumu, nezaudējot piederības izjūtu Latvijai, Kurzemei. Dzejnieks izdejo sāpes, mīlestību, vientulību, kaislības  – dzīvi kā deju, ko pabeidzot, mēs atkal ietu debesīs.»

Šoreiz Aijas režisētajā dzejas kompozīcijā iesaistījies domubiedrs Gundars Kuklis un bijušās audzēknes: Liene Baumane un Antra Kriņicina. Vispirms   skolotāja ar katru no viņiem strādājusi atsevišķi, vēlāk notikuši kopīgi mēģinājumi. Antrai iespēja piedalīties šādā muzikālā uzvedumā šķiet saistoša: «Tas ir pavisam savādāk nekā vienkārši lasīt dzeju, turklāt šādā gadījumā daudz labāk izprotu autora vēstījumu, jo iedziļinos katrā vārdā un izmēģinu, kā dzeja skan dialogā.»

Par Gūtmani Aija saka arī šādus vārdus: «Viņa dzejā ir kaut kas tik pievelkošs, ka gribas pie tās atgriezties vēl un vēl. Mani saista Gūtmaņa cilvēciskais, dziļais, reāli pamatotais un tai pašā laikā gaišu ideālu caurstrāvotais dzīves skatījums, ētiskie principi, kas neuzbāzīgi jūtami it visā viņa teiktajā, skaidrā, kurzemnieciskā, ļoti rūpīgi, izkoptā valoda ar bagātu vārdu krājumu, daudzveidīgā jūtu palete, kas spēj bagātināt lasītāja dvēseli.»        

Šovakar plkst. 17 dzejas uzvedums skanēs muzejā Senču putekļi, savukārt otrdien, 25.janvārī, plkst. 18 – Pārventas bibliotēkā. Antra un Liene ne tikai runās dzeju, bet arī muzicēs, savukārt Gundars rādīs attēlus.