Teju ik dienu ceļu policija informē par vairāk vai mazāk smagām avārijām, no kurām lielu daļu izraisa sniegotie ceļi un apledojums. Pieaudzis arī apdrošinātājiem pieteikto transportlīdzekļu apdrošināšanas KASKO un OCTA atlīdzību skaits.

Ja Ventspilī vai novadā kāds autovadītājs iekļuvis smagā avārijā vai pats saviem spēkiem netiek ārā no grāvja, visbiežāk palīgā tiek saukts uzņēmējs Artis Krūtainis, kuram piederošā firma HART auto piedāvā autoevakuatora pakalpojumus.

 

Kāda šobrīd ir aktuālā situācija?

– Kā katru gadu, visvairāk avārijas notiek pirmā sala laikā. Tagad jau ir iestājies tas periods, kad tie autovadītāji, kuru braukšanas prasmes nav tik teicamas, toties braukšanas stils ir pārgalvīgs, savas mašīnas ir paspējuši jau sasist, kā arī visi ir nomainījuši riepas. Līdz ar to, avāriju skaits ir mazāks. Cilvēki ir pieraduši pie ziemas. Tagad brīžiem ir atkusnis, pa nakti uzsalst, uz ceļiem izveidojot tā saucamo melno ledu. Tad autovadītājiem ir grūti saprast – it kā šķiet, ka nav slidens, bet ir klajumi, kur velk vējiņš un izveidojies ledus. Tagad lielākais avāriju bums ir garām un līdz pavasarim būs mierīgāk.

Kas būs pavasarī?

– Tad sāks braukt tie, kas pa ziemu nebrauc. Uz ceļiem izbrauks tā saucamie svētdienas braucēji, parādīsies vairāk traktori, motocikli un cita tehnika. Vairāk notiks visādi tusiņi, pikniki, biežāk pie stūres sēdīsies iereibušie. Pavasarī būs citi ātrumi. Liekas: o, ziema ir garām, nu var pagāzēt. Tad sākas cita veida avārijas – pārgalvības un ātruma dēļ.

Kas parasti tevi izsauc?

– Uz avārijām pārsvarā izsauc policija. Paši autovadītāji sauc, ja ir mazāk nopietna avārija un policija nav jāiesaista, bet viņš pats saviem spēkiem netiek ārā no grāvja. Tagad ir lieli sniega vaļņi gar ceļmalām, kas pasargā no iebraukšanas grāvī. Tāpat man ir līgumi ar lielākajiem autoklubiem Rīgā.

Kur pēc tam paliek evakuētie auto?

– Gadījumi ir dažādi. Ja traģiskas avārijas dēļ ir ierosināta krimināllieta vai pēc avārijas īpašnieks ir nogādāts slimnīcā un ceļu vajag no auto atbrīvot, tad spēkrats tiek vests uz manu stāvvietu. Tas pats notiek gadījumos, ja autovadītājs aizturēts dzērumā. Man ir noslēgts līgums, ka uzglabāju un evakuēju iereibušo autovadītāju auto. Ja ir parasta avārija un policija auto neaiztur, tad tas tiek evakuēts pēc īpašnieku ieskatiem vai nu uz mājām vai kādu servisu.

Kādas kļūdas šoferi visbiežāk pieļauj?

– Tagad ziemas laikā avārijas notiek, jo nenovērtē braukšanas apstākļus, neizvēlas pareizo ātrumu un neuzmanības dēļ. Šonedēļ bija avārija Ugālē, kurā cilvēkam bija jāveic kreisais pagrieziens un viņš nepārliecinājās, ka tobrīd viņu apdzen cita automašīna. It kā tīrākā neuzmanība. Sagadījās, ka apdzinējs bija arī alkohola reibumā, bet to nu ceļu policija lems, kurš ir vainīgs.

Kurš dzimums uz ledus avarē biežāk?

– Biežāk tie tomēr ir vīrieši. Viņi pārvērtē savas spējas, brauc pārdroši. Sievietes šādos laika apstākļos brauc uzmanīgāk. Var jau būt, ka sievietēm biežāk ir mazi skrāpējumi un buktītes, par to es nevaru spriest, jo uz šādiem negadījumiem mani neizsauc.

Ko darīt, ja auto saslīd uz ledus?

– Patiesībā tas būtu jāmāca autoskolās. Katra situācija jau ir savādāka, ir jāvadās pēc intuīcijas un pieredzes. Tur ir jāskatās, kāda mašīnai ir piedziņa. Pēc savas pieredzes varu spriest, ka auto ar aizmugurējo piedziņu izlīdzināt jāmēģina ar gāzes nomešanu, tikmēr priekšpiedziņai to darīt nevajag. Tieši otrādi, jāmēģina auto izlīdzināt uzdodot gāzi. Pa bremzēm spiest gan nevajag ne ar kādu piedziņu.

Bet cilvēkam ir reflekss mest pa bremzēm.

– Jā, ir šis psiholoģiskais moments, tādēļ šādos laika apstākļos jābūt pieredzei. Vēlams patrenēties kādā laukumiņā. Savs auto katram ir jāizjūt. Zinu, ka cilvēki trenējas autostāvvietā pie Reņķa dārza. Bet tur ir tādas pusapaļas betona bumbas, kuras sniegā nav redzamas. Un ir bijuši vairāki gadījumi, kad viņi uz tām uzsēžas un tad man zvana, lai es noceļu.

Bet kā labāk braukt cauri sniega putrai?

– Jācenšas lēnām braukt apdomīgi, ar mazākiem apgriezieniem, nevis spolēt. Bet labāk, lai šādus padomus dod autoskolu speciālisti.

Vai pilsētā arī daudz avarē?

– Jā, daudz. Pēc ilgu gadu pieredzes es apmēram zinu – tagad sāksies tāda tipa avārijas. Piemēram, vasarā, kad iestājas karstums, ir raksturīgi, ka autovadītāji neapstājas pie Stop zīmēm Pētera un Katoļu ielu rajonā. Karstā laikā cilvēki brauc uz jūru, kļūs izklaidīgāki un vaļīgāki, neievēro šīs Stop zīmes un izraisa diezgan nopietnas avārijas. Bet pirms kādiem diviem trim gadiem, es zināju, ka piektdienas vai sestdienas vakaros nemaz nav vērts iet gulēt, jo man tāpat tūlīt zvanīs. Un tā arī tiešām bija. Cilvēki nedēļas beigās atpūtās, citi iedzēra. Avāriju iemesli bija dažādi. Tagad vairs tā nav.

Kas ir mainījies?

– Krīzi izjūt arī uz ceļiem. Pirmkārt, brauc mazāk mašīnu un attiecīgi ir mazāk arī negadījumu. Reizēm braucu un redzu: ceļi kā izmiruši, nav nevienas mašīnas. Krīzi tiešām jūt.

Ir bijuši arī jocīgi atgadījumi?

– Ir bijuši darbi, kur vajadzīga ļoti liela pieredze. Piemēram, neikdienišķs bijis pilsētniekiem zināmais gadījums, kad pie tirdzniecības centra Tobago kanāla vidūnoparkojās kāda sieviete ar savu Audi. Arī pie Leču krodziņa, kāda automašīna no uzkalniņa ieslīdēja Ventā, jo nebija norauta rokas bremze. Piedzīvoti visdažādākie gadījumi, arī traģiski.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: