Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības (VKPAI) inspekcija nolēmusi sakrālā mantojuma saglabāšanai atvēlēto vienu miljonu eiro sadalīt starp 28 baznīcu projektiem.

Vislielāko valsts finansējuma daļu jeb 122 000 eiro VKPAI lēmis piešķirt Pļaviņu luterāņu baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanai, bet 109 000 eiro - Liepājas Lutera luterāņu baznīcas jumta remontam. Līksnas katoļu baznīcas jumta atjaunošanai tiks piešķirti 100 000 eiro. Savukārt 88 160 eiro izmantos Ventspils pareizticīgo baznīcas fasādes atjaunošanai.

Kopā programmā tika pieteikti 53 sakrālā mantojuma objektu atjaunošanas projekti, kuru kopējās izmaksas sasniedza 3,1 miljonu. Saņemtos pieteikumus izvērtēja VKPAI eksperti, vēlāk sagatavojot programmu, kas tika izdiskutēta un apstiprināta Sakrālā mantojuma padomē.

No šī gada 1. janvāra ir spēkā Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums, ar kuru iecerēts nodrošināt finansējuma platformu pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma sakārtošanai. Likums paredz, ka sakrālā mantojuma objektu izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem tiks izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma.

Finansējums likuma īstenošanai paredzēts vidējā termiņa budžeta ietvarā. 2018. gadā projektu realizēšanai nepieciešams viens miljons eiro, bet 2020. gadā - papildu finansējums 500 000 eiro apmērā.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • -2
    Anita 18.03.2018, 07:34:55

    Vai tad baznīca nav atdalīta no valsts? Ja tā , tad kāpēc nodokļu nauda tiek dalīta pa labi un pa kreisi. Vai tad moceklis no saviem miljoniem nevar pabalstīt ???

  • -6
    arcus 18.03.2018, 10:54:24

    Varbūt ir vērts izlasīt arī rakstu, ne tikai virsrakstu?

  • -3
    Anita 18.03.2018, 12:34:03

    Izlasīju visu , bet kļūdu nesaskatu , vai tad VKPAI nesaņem naudu no valsts, tātad no nodokļu maksātājiem , jeb inspekcija pati pelna miljonus, ko var dalīt baznīcām( lai arī kultūras objektiem,itkā)?

  • 0
    domāju 19.03.2018, 11:10:16

    Bet vai tad baznīcas nav mūsu vēstures un kultūras sastāvdaļas? Turklāt tās kā celtnes ir arī arhitektūras pieminekļi, kuri jāsaglabā... Kā redzam, vajadzības ir lielākas nekā valsts var šobrīd palīdzēt

  • 0
    arcus 19.03.2018, 14:24:39

    Ja tu savā komentārā kļūdu neredzi, paskaidrošu, kas teikts rakstā. Jā valsts ir atdalīta no Baznīcas, taču rakstā skaidri uzsvērts, ka ar 1.janvāri spēkā ir Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums un tas nozīmē, ka valsts finansēs sakrālā mantojuma, pie kā pieder baznīcas, remontus, restaurācijas u.t.t.. Tātad tiks ieguldīts baznīcu ēkās. Un tam nav nekāda sakara ar Baznīcas atdalīšanu no valsts. To gribēju, lai izlasi! Varbūt tu arī esi no tiem kas jauc baznīcu kā arhitektūras mantojumu ar Baznīcu kā reliģisku organizāciju. Un pilnīga taisnība, ka Baznīca arī maksā nodokļus un daudz, daudz lielākus kā Anita.

  • -3
    Kurzemnieks 18.03.2018, 17:54:43

    Ja reiz valsts ir atdalīta no baznīcas, tad tev, Anita, kā baznīcai nepiederošai, būtu vispār jātur mute.
    Bet, par cik baznīcas tāpat spiestas maksāt valstij nodokļus, tad vismaz saņem pretī miljonu kā valsts mēroga kultūras piemnekļi.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: