Ventspils tranzītbiznesa karš. Gadsimta neveiksmīgākais biznesa cilvēks Ventspilī

2. marts, 10:49, 2017
|
Ventas Balss
Foto: LETA

Turpinājumos publicējam ekonomikas žurnālista un grāmatu autora Imanta Liepiņa pētījumu «Ventspils tranzītbiznesa karš», kura pamatā ir viņa publikāciju sērijas dažādos Latvijas medijos pēdējo desmit gadu garumā.

Oļegs Stepanovs. Cilvēks, kuram vairākkārt uzticēta pārvaldīšanā valsts vai akcionāru nauda, un ikreiz tā no sabiedrības naudas kļuvusi par Stepanova naudu. Cilvēks, kurš noveda līdz likvidācijai Ventspils tirdzniecības ostu, kad tas vēl bija valsts uzņēmums, un pēc tam gandrīz arī Latvijas Kuģniecību. Cilvēks, kurš izspiego un iegāž savus partnerus.

Aptuveni tāds īsumā izskatās par melno oligarhu dēvētā Oļega Stepanova portrets. Kā cilvēks dažu gadu laikā spēj izsaimniekot veselu ostu, novedot to līdz likvidēšanai, saņemt savā biznesa karjerā otro iespēju – un neizmantot arī to, tikt pie trešās – un mēģināt to izmantot savtīgos nolūkos, radot vairāk nekā 130 miljonus dolāru zaudējumus? Skaidrojam, kāpēc un kā tas varējis notikt.

Galvu reibinoša karjera

Oļegs Stepanovs dzimis 1960. gadā Ukrainā, Odesas apgabala Ovidiopolē, un ieradies Ventspilī pēc Odesas Jūras inženieru institūta beigšanas 1984. gadā. Sākumā strādājis par inženieri, kravu dispečeru utt., līdz nosūtīts pilnīgi nesvarīgā, birokrātiskā darbā pie darba algu aprēķināšanas un citiem administratīvajiem pienākumiem. Tāpēc viņš, lai atdzīvinātu savu karjeru, 1989. gadā iestājās Tautas frontē, no kuras tika ievēlēts par Ventspils pašvaldības deputātu. Vienlaikus, Latvijai atgūstot neatkarību, viņš atsāka veidot karjeru valsts uzņēmumā Ventspils Jūras tirdzniecības osta, sākumā esot direktora vietnieka vietas izpildītājs naftas un ķīmisko kravu pārkraušanas jautājumos, vēlāk – naftas un ķīmisko kravu rajona priekšnieks, līdz 31 gada vecumā kļuva par valsts uzņēmuma Ventspils Jūras tirdzniecības osta direktoru (viņa vietniekam un vēlākajam biznesa partnerim Valērijam Ivanovam pieredze bija divreiz ilgāka).

Šāda karjera bija ārkārtīgi netipiska, jo tolaik šim uzņēmumam bija pakļauta pilnīgi visa Ventspils osta – tagadējie uzņēmumi Ventspils tirdzniecības osta, Ventspils nafta, Ventamonjaks, Ostas flote, Kālija parks un citi. Izrādījās, ka konkurences un brīvā tirgus apstākļos visu šo terminālu kopumu, kurā katrs termināls pārkrauj pilnīgi atšķirīgas kravas, nav iespējams rezultatīvi pārvaldīt, tāpēc ostu sašķēla vairākos uzņēmumos pēc to pārkrauto kravu specifikas (atsevišķi kālija, naftas, ķīmisko kravu u.c. termināli).

No valsts – privātajā kabatā

Stepanova vadītā teritorija saruka līdz pašreizējās A/S Ventspils tirdzniecības osta apmēriem, kas tolaik piederēja valstij. Tomēr jau līdz 1998. gadam VTO pārvērtās privātfirmā ar tādu pašu nosaukumu, kuru vadīja... Oļegs Stepanovs. Kā tas iespējams?

Valsts privatizēja VTO septiņos posmos: VTO eksporta rajons, importa rajons, nekustamie īpašumi, peldošie bunkurētāji, velkoņi un palīgtransports, kā arī atpūtas bāze. Šos īpašumus savāca privātās SIA Uniparks un SIA New Venta, kam bija vairāki līdzīpašnieki – gan nopietni vietējie tranzītuzņēmumi (piemēram A/S Skonto-Metāls), gan Nīderlandē reģistrētā, ar sliktu slavu apvītā kompānija Beleggingsmaatschappij Geit B.V., kas ir VTO un Kālija parka akcionāre arī šodien. Vēlāk SIA Uniparks pievienoja sev New Ventu, izveidojot akciju sabiedrību Uniparks.

Valsts VTO vadītājs Oļegs Stepanovs atradās nepārtrauktā interešu konfliktā, jo vienlaikus vadīja arī privatizētāju Uniparks. Uz šādu acīmredzami kriminālu situāciju norādīja gan prese, gan deputāti no Saeimas tribīnes, gan korupcijas pētnieki – viss velti. Tikmēr no 1995. līdz 1997. gadam Stepanovs panāca to, ka valsts īpašumi nokļuva viņa vadītās privātkompānijas īpašumā, pie tam privatizācijas nosacījumi, ja vērtējam finansiālajā izteiksmē, bija vienkārši smieklīgi – Uniparks privatizēja VTO par kopumā 2,65 miljoniem latu, no kuriem turklāt 30% drīkstēja segt ar privatizācijas sertifikātiem.

Noved līdz kliņķim

Tomēr, neraugoties uz neskaitāmus miljonus vērtas infrastruktūras nonākšanu Stepanova rīcībā gan kā valsts, gan kā privātuzņēmuma vadītājam, tas vēl nenozīmēja veiksmi biznesā. 1998. gada vasarā valsts VTO bankrotēja.

Tas, kas sekoja mēnesi vēlāk, liecina par pilnīgu nekaunību un cinismu. Kolīdz valsts VTO bija likvidēta, mēnesi vēlāk Uniparks iesniedza Uzņēmumu reģistrā pieteikumu, saskaņā ar ko Uniparks bija jāpārdēvē par Ventspils tirdzniecības ostu. Reģistrs arī neiebilda: tā kā valsts VTO bija likvidēta, nosaukums vairs nebija aizsargāts kā preču zīme. Tā Stepanova vadītā privātfirma ne tikai privatizēja VTO – Stepanovs, novedis valsts uzņēmumu līdz kliņķim, arī pievāca tradicionālo VTO nosaukumu.

Biznesa situācija tikmēr bija mainījusies: strauji auga citu ostu konkurētspēja, Krieviju satricināja ekonomiskā krīze 1998. gadā, un kravas no Ventspils strauji pazuda. «VTO lūdza privatizācijas maksājumu atlikšanu, jo pazuda daudzas kravas, tajā skaitā Krievijas metāli un rūdas, tāpēc bija grūtības ar privatizācijas maksājumu segšanu, kaut arī tie bija smieklīgi mazi,» vēlāk norādīja auditors Vents Kodols, kurš pārbaudīja Ventspils ostas uzņēmumu privatizācijas procesus laikā, kamēr strādāja Valsts kontrolē.

Izrādījās, ka daudziem padomju laiku vadītājiem raksturīga īpašība: viņi nesaprot mārketingu un nespēj pārdot savus pakalpojumus. Lai glābtu VTO no bankrota, tika izveidota ekspeditorkompānija SIA LSF Trans, kura no VTO un Kālija parka nopirka tiesības uz desmit gadiem būt par vienīgajiem kravu piegādātājiem. Pirms tam VTO bija viens pastāvīgais, lielais klients – kāda krievu ogļu šahta, kas labi zināja, kādā stāvoklī ir VTO, un spieda tarifus uz leju. Profesionālu ekspeditoru piesaistīšana nozīmēja, ka radās jauni klienti.

Laiks ķerties pie Latvijas Kuģniecības!

Kad Oļegs Stepanovs bija novedis līdz likvidācijai valsts uzņēmumu Ventspils tirdzniecības osta, kas beigās izrādījās nokļuvusi paša Stepanova vadītās A/S Uniparks īpašumā, liktenis viņam dāvāja vēl vienu iespēju.

2002. gada vidū Stepanovs tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju nesen privatizētajā A/S Latvijas Kuģniecība (LK). Tās akcijas privatizēja A/S Ventspils nafta, kam šodien pieder nepilna puse Kuģniecības statūtkapitāla. Tā kā LK jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir bijusi viena no pasaules vadošajām rēderejām vidējā izmēra tankkuģu segmentā, kompānijas nākotne šķita nodrošināta: pasaules arvien pieaugošais pieprasījums pēc naftas un gāzes nozīmēja, ka kuģiem darbs pietiks ar uzviju.

Iztukšo uzņēmuma kasi

Stepanovam kopā ar sabiedrotajiem pieķeroties pie Kuģniecības stūres, uzreiz tika ieviestas ārzonas shēmas, kuru kopējais nodarītais zaudējums kopumā sasniedza līdz 130 miljoniem dolāru.

Ņemot par pamatu koncerna konsolidētos pārskatus, Labklājības ministrija izrēķinājusi, ka 2004. gadā vien valsts tikai neiegūto dividenžu veidā zaudējusi 2,4 miljonus latu – kā zināms, 10% LK akciju joprojām pieder pirmajam pensiju līmenim Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras personā un atrodas tiešā Labklājības ministrijas pakļautībā. Līdz ar to Latvijas pensionāri Stepanova un viņa sabiedroto izdarību rezultātā zaudējuši vismaz 10 miljonus latu. Iesniegumos policijai tiek minēts, ka aizdomīgos līgumus slēdzis toreizējais valdes vicepriekšsēdētājs Valērijs Godunovs, taču daudzi kuģi braukuši vispār bez nekādiem līgumiem. Tieši Stepanova kā padomes locekļa faktiski vienīgais pienākums bija kontrolēt kompānijas darbu.

Starptautiskie auditori Moore Stephens izdalījuši virkni aizdomīgu darījumu, kuri slēgti par miljonu summām un kuros iesaistīta virkne vienu un to pašu ārzonu firmiņu. Tās bija reģistrētas Britu Virdžīnās – Luzero Limited BVI, Recoletos Ltd. BVI, Skeena un Romanica Overseas. Kopējais darījumu apjoms ar šīm ārzonu firmelēm 2003. un 2004. gadā sasniedza attiecīgi 22,4 un 32,2 miljonus dolāru.

Shēma bija primitīva: LK tiek piespiesta iznomāt sev piederošos kuģus ofšoriem pēc daudz zemākām likmēm nekā vidēji tirgū, kamēr tālāk šie kuģi faktiskajiem kravu īpašniekiem tiek iznomāti par pilnām cenām. darījumi ar citām kompānijām notikuši pēc starptautiskajā tirgū parastajām likmēm. Citi shēmās iesaistītie ofšori bijuši Strindberg Ltd., Rimona Commercial Inc., Naftaship un Redrow Assets Ltd. – caur šiem nodarīti vēl arvien jauni un jauni zaudējumi, kuru kopējā summa aizsniedz minētos 130 miljonus dolāru.

Uzņēmumu reģistrs rāda, ka Latvijā reģistrēts uzņēmums SIA Naftaship, kas piederēja tai pašai Rimona Commercial. Savukārt ofšoram Skeena Overseas BVI Latvijā eksistēja meitasuzņēmums SIA Skeena, kas pēc LK lielās izzagšanas beigām tika pārdēvēts par SSF Apsardze un iekļauts SSF Holdingā, kura īpašnieks bija Oļegs Stepanovs. Tātad Ventspils miljonārs, kurš kriminālajās aprindās vienlaikus bija pazīstams ar iesauku Stjopa, bija patiesais labuma guvējs.

Pierādījumi krājas kaudzēs

Tranzītnieku serveros Ventspilī (tajos pašos, ko iepriekš aprakstītajos nakts reidos sulu terminālā nesekmīgi mēģināja apdraudēt Aleksejs Ivanovs un vietējais deputāts Vladislavs Šafranskis) atrada atskaites, kuras melnā grāmatvede Ņina Gļebova no savas darbavietas sūtījusi Stepanovam. Atskaitēs minēti uz ofšoru vārda reģistrēti konti Rietumu Bankā, kuros sagūlusi darījumu rezultātā iegūtā atmazgātā peļņa. To aptuveni 30 miljonu dolāru kopsummā pārvaldījusi tieši Gļebova. Taču vislielākais pārskaitījums bijis 40 miljonu dolāru apjomā, kurš nosūtīts uz kādu Credit Suisse bankas filiāli, kas reģistrēta nevis Šveicē, bet gan... Rietumu Samoa salās, Neatkarīgā Rīta Avīze savulaik uzzināja LK Ārējā audita komitejā.

Visa šī zagšanas Leiputrija ar skaļu troksni beidzās 2005. gadā, kad par LK padomes priekšsēdētāju Stepanova vietā tika ievēlēts viens no stabilākajiem Ventspils uzņēmējiem – Uldis Pumpurs, un viņš izsvieda Stepanovu no Kuģniecības, pārtraucot visas shēmas. Piecu gadu laikā Kuģniecība sadziedēja zaudējumus, vēlāk tiekot arī pie peļņas. Bet Stepanova saistītajos uzņēmumos Ekonomikas policija sarīkoja kratīšanu.

Turpinājums sekos

 

Komentāri (12)
Rādīt vispirms:
GRU
08.01.2025, 22:40:47
G
GRU
08.01.2025, 22:40:47

Kad būs kāds raksts par kadreizējiem mafiozņikiem?Piem,čečeniem 90-to sakumā?

0
Ziņot redaktoram
sranskis
08.01.2025, 10:10:33
S
sranskis
08.01.2025, 10:10:33

Kādam nolūkam kāds dīvainis izcēlis gandrīz 8 gadus vecu rakstu?

2
Ziņot redaktoram
Krišs Daugulis
08.01.2025, 12:04:27
Krišs Daugulis
08.01.2025, 12:04:27

Tauta nedrīkst aizmirst savus varoņus☝️

1
Ziņot redaktoram
yolo
08.01.2025, 09:28:02
Y
yolo
08.01.2025, 09:28:02

Kas šī ir par žirnālistikas prostitūciju? Mūsdienās tas vairs nevienam neinteresē?

0
Ziņot redaktoram
Covid 19-25.ventspils.lv
08.01.2025, 05:17:37
Covid 19-25.ventspils.lv
08.01.2025, 05:17:37

Tas Liepiņš gadījumā nav lemberga "galma rakstnieks"?

0
Ziņot redaktoram
Krišs Daugulis
07.01.2025, 21:51:11
Krišs Daugulis
07.01.2025, 21:51:11

Elmāram Vītoliņam, LK juridiskā departamenta direktoram, LK pārstāvim tiesā pret AL gan bija cits viedoklis

0
Ziņot redaktoram
domāju
02.03.2018, 13:04:36
D
domāju
02.03.2018, 13:04:36

Vajag precizēt, ko žurnālists domā ar VTO. Padomju laikā tā bija viena lieta, pēc tam- cita... Kas īsti tika privatizēts VTO, kas Uniparkā utml...

0
Ziņot redaktoram
P SIA "Ventspils reiss"
05.03.2017, 14:48:28
P SIA "Ventspils reiss"
05.03.2017, 14:48:28

Laiki iet un mainās...vieni uzņēmumi aizveras...citi atveras.Nav jēgas cilāt vecas lietas.

1
Ziņot redaktoram
Ena
05.03.2017, 13:54:44
Ena
05.03.2017, 13:54:44

Latvijas Kuģniecības shēma ir identiska tai, kā noprihvatizēja Ventspils tirdzniecības osu. Tur arī sadibināja SIA ( New Venta un Uniparks ), kam osta iznomāja tehniku un atdeva kravas, pie tam dokeri reizēm pat nezināja, kam strādā - ostai vai SIA, "sapelnīja" naudu, atpirka tehniku, osta bankrotēja. Un visiem bija vienalga. Lembergs, kam bija jāuzrauga, kas notiek viņam uzticētajā teritorijā ( Ventspilī ), pats piedalījās, kā izrādās, laupīšanas shēmā.

0
Ziņot redaktoram
zxc666
04.03.2017, 16:51:46
Z
zxc666
04.03.2017, 16:51:46

Varētu šis ekonomikas žurnālists Liepiņš Ventspilī vēl šo to papētīt.
Un uzrakstīt par dažu labu personāžu,ar kuru gādību savulaik tika iznīcināts viens no galvenajiem mūsu pilsētas uzņēmumuiem-"Ventspils Koks".

0
Ziņot redaktoram
es
02.03.2017, 11:12:18
E
es
02.03.2017, 11:12:18

Latvijas Republikas 6. Saeimas ziemas sesijas piecpadsmitā sēde
1997.gada 27.februārī

''Komisija izskatīja šo priekšlikumu (balsoja seši "par" un pieci atturējās) un izvirza ar pozitīvu lēmumu izskatīšanai Saeimas sēdē.''

''Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.''

AVOTS: http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2702.html

0
Ziņot redaktoram

Lasi vēl