Turpinājumos publicējam ekonomikas žurnālista un grāmatu autora Imanta Liepiņa pētījumu «Ventspils tranzītbiznesa karš», kura pamatā ir viņa publikāciju sērijas dažādos Latvijas medijos pēdējo desmit gadu garumā.
Ventspils tranzītbiznesa karš. Gadsimta neveiksmīgākais biznesa cilvēks Ventspilī
6Oļegs Stepanovs. Cilvēks, kuram vairākkārt uzticēta pārvaldīšanā valsts vai akcionāru nauda, un ikreiz tā no sabiedrības naudas kļuvusi par Stepanova naudu. Cilvēks, kurš noveda līdz likvidācijai Ventspils tirdzniecības ostu, kad tas vēl bija valsts uzņēmums, un pēc tam gandrīz arī Latvijas Kuģniecību. Cilvēks, kurš izspiego un iegāž savus partnerus.
Aptuveni tāds īsumā izskatās par melno oligarhu dēvētā Oļega Stepanova portrets. Kā cilvēks dažu gadu laikā spēj izsaimniekot veselu ostu, novedot to līdz likvidēšanai, saņemt savā biznesa karjerā otro iespēju – un neizmantot arī to, tikt pie trešās – un mēģināt to izmantot savtīgos nolūkos, radot vairāk nekā 130 miljonus dolāru zaudējumus? Skaidrojam, kāpēc un kā tas varējis notikt.
Galvu reibinoša karjera
Oļegs Stepanovs dzimis 1960. gadā Ukrainā, Odesas apgabala Ovidiopolē, un ieradies Ventspilī pēc Odesas Jūras inženieru institūta beigšanas 1984. gadā. Sākumā strādājis par inženieri, kravu dispečeru utt., līdz nosūtīts pilnīgi nesvarīgā, birokrātiskā darbā pie darba algu aprēķināšanas un citiem administratīvajiem pienākumiem. Tāpēc viņš, lai atdzīvinātu savu karjeru, 1989. gadā iestājās Tautas frontē, no kuras tika ievēlēts par Ventspils pašvaldības deputātu. Vienlaikus, Latvijai atgūstot neatkarību, viņš atsāka veidot karjeru valsts uzņēmumā Ventspils Jūras tirdzniecības osta, sākumā esot direktora vietnieka vietas izpildītājs naftas un ķīmisko kravu pārkraušanas jautājumos, vēlāk – naftas un ķīmisko kravu rajona priekšnieks, līdz 31 gada vecumā kļuva par valsts uzņēmuma Ventspils Jūras tirdzniecības osta direktoru (viņa vietniekam un vēlākajam biznesa partnerim Valērijam Ivanovam pieredze bija divreiz ilgāka).
Šāda karjera bija ārkārtīgi netipiska, jo tolaik šim uzņēmumam bija pakļauta pilnīgi visa Ventspils osta – tagadējie uzņēmumi Ventspils tirdzniecības osta, Ventspils nafta, Ventamonjaks, Ostas flote, Kālija parks un citi. Izrādījās, ka konkurences un brīvā tirgus apstākļos visu šo terminālu kopumu, kurā katrs termināls pārkrauj pilnīgi atšķirīgas kravas, nav iespējams rezultatīvi pārvaldīt, tāpēc ostu sašķēla vairākos uzņēmumos pēc to pārkrauto kravu specifikas (atsevišķi kālija, naftas, ķīmisko kravu u.c. termināli).
No valsts – privātajā kabatā
Stepanova vadītā teritorija saruka līdz pašreizējās A/S Ventspils tirdzniecības osta apmēriem, kas tolaik piederēja valstij. Tomēr jau līdz 1998. gadam VTO pārvērtās privātfirmā ar tādu pašu nosaukumu, kuru vadīja... Oļegs Stepanovs. Kā tas iespējams?
Valsts privatizēja VTO septiņos posmos: VTO eksporta rajons, importa rajons, nekustamie īpašumi, peldošie bunkurētāji, velkoņi un palīgtransports, kā arī atpūtas bāze. Šos īpašumus savāca privātās SIA Uniparks un SIA New Venta, kam bija vairāki līdzīpašnieki – gan nopietni vietējie tranzītuzņēmumi (piemēram A/S Skonto-Metāls), gan Nīderlandē reģistrētā, ar sliktu slavu apvītā kompānija Beleggingsmaatschappij Geit B.V., kas ir VTO un Kālija parka akcionāre arī šodien. Vēlāk SIA Uniparks pievienoja sev New Ventu, izveidojot akciju sabiedrību Uniparks.
Valsts VTO vadītājs Oļegs Stepanovs atradās nepārtrauktā interešu konfliktā, jo vienlaikus vadīja arī privatizētāju Uniparks. Uz šādu acīmredzami kriminālu situāciju norādīja gan prese, gan deputāti no Saeimas tribīnes, gan korupcijas pētnieki – viss velti. Tikmēr no 1995. līdz 1997. gadam Stepanovs panāca to, ka valsts īpašumi nokļuva viņa vadītās privātkompānijas īpašumā, pie tam privatizācijas nosacījumi, ja vērtējam finansiālajā izteiksmē, bija vienkārši smieklīgi – Uniparks privatizēja VTO par kopumā 2,65 miljoniem latu, no kuriem turklāt 30% drīkstēja segt ar privatizācijas sertifikātiem.
Noved līdz kliņķim
Tomēr, neraugoties uz neskaitāmus miljonus vērtas infrastruktūras nonākšanu Stepanova rīcībā gan kā valsts, gan kā privātuzņēmuma vadītājam, tas vēl nenozīmēja veiksmi biznesā. 1998. gada vasarā valsts VTO bankrotēja.
Tas, kas sekoja mēnesi vēlāk, liecina par pilnīgu nekaunību un cinismu. Kolīdz valsts VTO bija likvidēta, mēnesi vēlāk Uniparks iesniedza Uzņēmumu reģistrā pieteikumu, saskaņā ar ko Uniparks bija jāpārdēvē par Ventspils tirdzniecības ostu. Reģistrs arī neiebilda: tā kā valsts VTO bija likvidēta, nosaukums vairs nebija aizsargāts kā preču zīme. Tā Stepanova vadītā privātfirma ne tikai privatizēja VTO – Stepanovs, novedis valsts uzņēmumu līdz kliņķim, arī pievāca tradicionālo VTO nosaukumu.
Biznesa situācija tikmēr bija mainījusies: strauji auga citu ostu konkurētspēja, Krieviju satricināja ekonomiskā krīze 1998. gadā, un kravas no Ventspils strauji pazuda. «VTO lūdza privatizācijas maksājumu atlikšanu, jo pazuda daudzas kravas, tajā skaitā Krievijas metāli un rūdas, tāpēc bija grūtības ar privatizācijas maksājumu segšanu, kaut arī tie bija smieklīgi mazi,» vēlāk norādīja auditors Vents Kodols, kurš pārbaudīja Ventspils ostas uzņēmumu privatizācijas procesus laikā, kamēr strādāja Valsts kontrolē.
Izrādījās, ka daudziem padomju laiku vadītājiem raksturīga īpašība: viņi nesaprot mārketingu un nespēj pārdot savus pakalpojumus. Lai glābtu VTO no bankrota, tika izveidota ekspeditorkompānija SIA LSF Trans, kura no VTO un Kālija parka nopirka tiesības uz desmit gadiem būt par vienīgajiem kravu piegādātājiem. Pirms tam VTO bija viens pastāvīgais, lielais klients – kāda krievu ogļu šahta, kas labi zināja, kādā stāvoklī ir VTO, un spieda tarifus uz leju. Profesionālu ekspeditoru piesaistīšana nozīmēja, ka radās jauni klienti.
Laiks ķerties pie Latvijas Kuģniecības!
Kad Oļegs Stepanovs bija novedis līdz likvidācijai valsts uzņēmumu Ventspils tirdzniecības osta, kas beigās izrādījās nokļuvusi paša Stepanova vadītās A/S Uniparks īpašumā, liktenis viņam dāvāja vēl vienu iespēju.
2002. gada vidū Stepanovs tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju nesen privatizētajā A/S Latvijas Kuģniecība (LK). Tās akcijas privatizēja A/S Ventspils nafta, kam šodien pieder nepilna puse Kuģniecības statūtkapitāla. Tā kā LK jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir bijusi viena no pasaules vadošajām rēderejām vidējā izmēra tankkuģu segmentā, kompānijas nākotne šķita nodrošināta: pasaules arvien pieaugošais pieprasījums pēc naftas un gāzes nozīmēja, ka kuģiem darbs pietiks ar uzviju.
Iztukšo uzņēmuma kasi
Stepanovam kopā ar sabiedrotajiem pieķeroties pie Kuģniecības stūres, uzreiz tika ieviestas ārzonas shēmas, kuru kopējais nodarītais zaudējums kopumā sasniedza līdz 130 miljoniem dolāru.
Ņemot par pamatu koncerna konsolidētos pārskatus, Labklājības ministrija izrēķinājusi, ka 2004. gadā vien valsts tikai neiegūto dividenžu veidā zaudējusi 2,4 miljonus latu – kā zināms, 10% LK akciju joprojām pieder pirmajam pensiju līmenim Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras personā un atrodas tiešā Labklājības ministrijas pakļautībā. Līdz ar to Latvijas pensionāri Stepanova un viņa sabiedroto izdarību rezultātā zaudējuši vismaz 10 miljonus latu. Iesniegumos policijai tiek minēts, ka aizdomīgos līgumus slēdzis toreizējais valdes vicepriekšsēdētājs Valērijs Godunovs, taču daudzi kuģi braukuši vispār bez nekādiem līgumiem. Tieši Stepanova kā padomes locekļa faktiski vienīgais pienākums bija kontrolēt kompānijas darbu.
Starptautiskie auditori Moore Stephens izdalījuši virkni aizdomīgu darījumu, kuri slēgti par miljonu summām un kuros iesaistīta virkne vienu un to pašu ārzonu firmiņu. Tās bija reģistrētas Britu Virdžīnās – Luzero Limited BVI, Recoletos Ltd. BVI, Skeena un Romanica Overseas. Kopējais darījumu apjoms ar šīm ārzonu firmelēm 2003. un 2004. gadā sasniedza attiecīgi 22,4 un 32,2 miljonus dolāru.
Shēma bija primitīva: LK tiek piespiesta iznomāt sev piederošos kuģus ofšoriem pēc daudz zemākām likmēm nekā vidēji tirgū, kamēr tālāk šie kuģi faktiskajiem kravu īpašniekiem tiek iznomāti par pilnām cenām. darījumi ar citām kompānijām notikuši pēc starptautiskajā tirgū parastajām likmēm. Citi shēmās iesaistītie ofšori bijuši Strindberg Ltd., Rimona Commercial Inc., Naftaship un Redrow Assets Ltd. – caur šiem nodarīti vēl arvien jauni un jauni zaudējumi, kuru kopējā summa aizsniedz minētos 130 miljonus dolāru.
Uzņēmumu reģistrs rāda, ka Latvijā reģistrēts uzņēmums SIA Naftaship, kas piederēja tai pašai Rimona Commercial. Savukārt ofšoram Skeena Overseas BVI Latvijā eksistēja meitasuzņēmums SIA Skeena, kas pēc LK lielās izzagšanas beigām tika pārdēvēts par SSF Apsardze un iekļauts SSF Holdingā, kura īpašnieks bija Oļegs Stepanovs. Tātad Ventspils miljonārs, kurš kriminālajās aprindās vienlaikus bija pazīstams ar iesauku Stjopa, bija patiesais labuma guvējs.
Pierādījumi krājas kaudzēs
Tranzītnieku serveros Ventspilī (tajos pašos, ko iepriekš aprakstītajos nakts reidos sulu terminālā nesekmīgi mēģināja apdraudēt Aleksejs Ivanovs un vietējais deputāts Vladislavs Šafranskis) atrada atskaites, kuras melnā grāmatvede Ņina Gļebova no savas darbavietas sūtījusi Stepanovam. Atskaitēs minēti uz ofšoru vārda reģistrēti konti Rietumu Bankā, kuros sagūlusi darījumu rezultātā iegūtā atmazgātā peļņa. To aptuveni 30 miljonu dolāru kopsummā pārvaldījusi tieši Gļebova. Taču vislielākais pārskaitījums bijis 40 miljonu dolāru apjomā, kurš nosūtīts uz kādu Credit Suisse bankas filiāli, kas reģistrēta nevis Šveicē, bet gan... Rietumu Samoa salās, Neatkarīgā Rīta Avīze savulaik uzzināja LK Ārējā audita komitejā.
Visa šī zagšanas Leiputrija ar skaļu troksni beidzās 2005. gadā, kad par LK padomes priekšsēdētāju Stepanova vietā tika ievēlēts viens no stabilākajiem Ventspils uzņēmējiem – Uldis Pumpurs, un viņš izsvieda Stepanovu no Kuģniecības, pārtraucot visas shēmas. Piecu gadu laikā Kuģniecība sadziedēja zaudējumus, vēlāk tiekot arī pie peļņas. Bet Stepanova saistītajos uzņēmumos Ekonomikas policija sarīkoja kratīšanu.
Turpinājums sekos
Komentāri (6)
Pilsonības lietas
Par O.Stepanova kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2081)
Nosūtām Jums š.g. 23.janvāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.2, kurā tika izskatīts jautājums par septiņu deputātu izvirzītā Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Pilsonības likuma izpildes komisijas
1997.gada 23.janvārī priekšsēdētājs A.Požarnovs
Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 23.janvāra sēdes protokola Nr.2
Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.
Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Nolēma: Oļega Stepanova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.
Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs
Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Sausnītis, A.Seiksts, I.Ķezbers, J.Jurkāns, V. Kalnbērzs, P. Apinis
Autobiogrāfija
Es, Oļegs Stepanovs Nikolaja dēls, esmu dzimis 1960. gada 28. maijā Ukrainā, Ovidiopoles pilsētā, Odesas apgabalā. Tēvs Nikolajs Stepanovs dzimis Ovidiopolē 1935. gadā, pēc profesijas šoferis, dzīvo Ovidiopolē. Māte Fjokla Stepanova dzimusi 1938. gadā Polijā, kolhozniece, dzīvo Ovidiopolē. Māsa Larisa Tihoņenko dzimusi 1965. gadā, ar ģimeni dzīvo Ovidiopolē.
1979. gadā beidzu Odesas jūrskolu kuģu mehāniķa specialitātē. Pēc tam mācījos Odesas Jūras flotes inženieru institūtā, kuru beidzu 1984. gadā un saskaņā ar norīkojumu nokļuvu Ventspilī. Sākumā strādāju Ventspils Jūras tirdzniecības ostā naftas un ķīmijas kravu rajonā par vecāko dispečeru, bet no 1986. gada sāku strādāt par naftas un ķīmijas kravu rajona priekšnieku. 1987. gadā pēc manas vēlēšanās pārcelšanas kārtībā sāku strādāt par vecāko inženieri ekonomikas dienestā. 1989. gadā sāku strādāt par Ventspils Jūras tirdzniecības ostas priekšnieka vietnieku. 1991. gada septembrī uz līguma pamata tiku iecelts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” direktora amatā, kurā strādāju līdz šim brīdim.
1987. gadā iestājos PSKP rindās, no kuras izstājos 1990. gada jūlijā sakarā ar to, ka man nebija pieņemami PSKP darbības principi un politika. No 1989. līdz 1994. gadam biju Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts pēc Latvijas Tautas frontes Ventspils nodaļas rekomendācijas.
Esmu precējies otro reizi. No pirmās laulības man ir divi bērni. Tagadējā sieva Viktorija Stepanova dzimusi 1954. gadā Somijā, pašreiz nestrādā. Mums ir divi bērni: sievas dēls Aleksandrs, 17 gadus vecs, un mūsu kopējais dēls Gļebs, 5 gadus vecs. Mēs visi dzīvojam Ventspilī.
1996. gada 31. oktobrī O. Stepanovs
Ieteikumi
Oļegs Stepanovs pēc Odesas Jūras flotes inženieru institūta pabeigšanas kā jaunais speciālists 1984. gadā tika nosūtīts darbā uz Ventspils ostu. Savas darba gaitas sāka kā vecākais dispečers. Pierādot sevi kā zinošu speciālistu, godam pildot savus pienākumus, jau 1986. gadā viņam tika uzticēti naftas rajona priekšnieka vietas izpildītāja pienākumi, bet 1989. gadā viņš tika apstiprināts priekšnieka amatā.
1991. gadā, kad Latvija atguva savu neatkarību un mūsu jūras vārti — Ventspils osta — bija jānodod drošās, zinošās rokās, ostas direktora amatā iecēla O. Stepanovu. Ar savu ieguldījumu pilnveidojot, attīstot un vadot Ventspils ostas darbu, O. Stepanovs ir pierādījis savu uzticību Latvijai. Viņa nopelns ir Ventspils ostas šodiena un tās iespējas nākotnē.
Iesaku piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Oļegam Stepanovam.
1996. gada 30. novembrī Satiksmes ministrs V.Krištopans
Lūdzam piešķirt Latvijas pilsonību Oļegam Stepanovam, privatizējamā valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” direktoram, par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Oļegs Stepanovs dzimis 1960. gada 28. maijā Ukrainā, Odesas apgabalā, pēc tautības ukrainis. Ventspilī Oļegs Stepanovs ieradās 1984. gadā saskaņā ar norīkojumu darbā Ventspils jūras tirdzniecības ostā pēc Odesas Jūras flotes inženieru institūta beigšanas.
Ventspils tirdzniecības osta Oļegam Stepanovam ir vienīgā darba vieta pēc institūta beigšanas. Šeit viņš audzis un veidojies no dispečera naftas un ķīmisko kravu rajonā par šī rajona priekšnieku, vēlāk par Ventspils Jūras tirdzniecības ostas finansu dienesta vecāko inženieri, no 1989. gada — Ventspils Jūras tirdzniecības ostas direktora vietnieku, bet no 1991. gada septembra — par Ventspils tirdzniecības ostas direktoru. Oļega Stepanova vadībā tika mainīta iepriekšējā arhaiskā ostas pārvaldes struktūra, kur daudzās nodaļas un dienesti nebija saistīti vienam mērķim. Oļegs Stepanovs ir radījis “savu komandu”, ar kuru veic vadības reformas, kas pamatojas uz funkciju un atbildības striktu sadalīšanu. Plašās Oļega Stepanova zināšanas ostas saimnieciskās darbības organizēšanā ir nodrošinājušas ne vien uzņēmuma normālu, rentablu darbību ekonomiskās reformas apstākļos, bet vēl ievērojami palielinājušas ostas terminālu caurlaides spējas. Darba kolēģi Oļegu Stepanovu raksturo kā cilvēku, kam ir savs vārds, kurš atrod saprātīgu izeju jebkurā situācijā.
Īpaši nozīmīga O. Stepanova darbība bija 1989. gada biegās, kura jau tad parādīja viņa attieksmi pret notiekošajiem politiskajiem procesiem Latvijā. 1989. gadā O. Stepanovs tika izvirzīts par deputāta kandidātu no LTF Ventspils nodaļas Ventspils pilsētas padomē, kur arī tika ievēlēts. Vienā no pirmajām padomes sesijām O. Stepanovs kā LTF Ventspils novada deputātu grupas pārstāvis tika ievēlēts Ventspils pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības 1990. gada plāna projekta un 1990. gada budžeta projekta izstrādāšanas komisijā. Visu sasaukuma laiku O. Stepanovs darbojās ekonomikas un finansu pastāvīgajā deputātu komisijā. Šajā darbā lieti noderēja viņa plašās ekonomista zināšanas, tās deva jūtamu ieguldījumu padomes sesijas izskatāmo jautājumu sagatavošanā, jo sevišķi jautājumos par budžetu un pilsētas ekonomisko attīstību.
1990. gada 21. aprīlī Oļegs Stepanovs kopā ar citiem Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes deputātiem piedalījās Vislatvijas Tautas deputātu kopsapulcē, kur balsoja par Latvijas brīvību.
Savā darbības laikā O.Stepanovs ir pierādījis, ka ir inteliģents, disciplinēts cilvēks, kurš ar lielu atbildības sajūtu veic viņam uzticētos pienākumus, ir komunikabls, principiāls “sava vārda” cilvēks, ātri prot iejusties situācijā un rast problēmas optimālus risinājumus. Oļegs Stepanovs pastāvīgi seko politiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā. Šajā laikā apguvis latviešu valodu, lai varētu brīvi sarunāties.
Domājam, ka O.Stepanovs savu iespēju robežās ir izdarījis pietikami daudz Ventspils un visas Latvijas labā, lai būtu cienīgs kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Lūdzam pozitīvi izskatīt jautājumu par LR pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.
Ventspils pilsētas Domes vārdā Domes priekšsēdētājs A.Lembergs
Latvijas Jūrniecības savienības valde š.g. 31. oktobrī savā sēdē izskatīja jautājumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Ventspils tirdzniecības ostas direktoram O. Stepanova kungam.
Apspriežot minēto jautājumu, valde secināja, ka:
1) divas absolvētās speciālās jūrniecības mācību iestādes atbilst darba specifikas prasībām tirdzniecības ostā;
2) pēc mācību iestādes beigšanas 1984. gadā ar norīkojumu nonācis Ventspils ostā un sācis darbu viszemākajā amatā, un darba gaitā līdz 1991. gadam izgājis visas ostas vadības pakāpes no dispečera līdz direktoram;
3) strādādams VTO direktora amatā no 1991. gada līdz šim laikam, ir spējis saliedēt VTO uzņēmumu daudzšķautņainās struktūras un intereses, panākot ievērojamu kravu apgrozību VTO tik sarežģītā situācijā;
4) LJS valdes locekļi, kuri saskārušies ar O. Stepanova kungu darba jautājumos, raksturo viņu kā godprātīgu, enerģisku, erudītu un ar līdzšinējo darbu pierādījušu sevi kā spējīgu veiksmīgi vadīt plašu, ļoti sarežģītu uzņēmumu;
5) O.Stepanova vadītā VTO ir devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā;
6) atmodas sākumā O. Stepanovs ir piedalījies LTF pasākumos un ar LTF rekomendāciju ievēlēts Ventspils tautas deputātu padomē;
7) mums nav ziņu, ka O. Stepanovs būtu atbalstījis jebkādas Latvijas neatkarībai nedraudzīgas institūcijas;
8) pārvalda latviešu valodu.
Pamatojoties uz minēto, LJS valde iesaka piešķirt Latvijas pilsonību O.Stepanovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Latvijas Jūrniecības savienības
1996. gada 5. novembrī priekšsēdētājs M.Elsbergs
AVOTS: https://www.vestnesis.lv/ta/id/29547
Latvijas Republikas 6. Saeimas ziemas sesijas piecpadsmitā sēde
1997.gada 27.februārī
''Komisija izskatīja šo priekšlikumu (balsoja seši "par" un pieci atturējās) un izvirza ar pozitīvu lēmumu izskatīšanai Saeimas sēdē.''
''Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 12, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.''
AVOTS: http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2702.html
Varētu šis ekonomikas žurnālists Liepiņš Ventspilī vēl šo to papētīt.
Un uzrakstīt par dažu labu personāžu,ar kuru gādību savulaik tika iznīcināts viens no galvenajiem mūsu pilsētas uzņēmumuiem-"Ventspils Koks".
Latvijas Kuģniecības shēma ir identiska tai, kā noprihvatizēja Ventspils tirdzniecības osu. Tur arī sadibināja SIA ( New Venta un Uniparks ), kam osta iznomāja tehniku un atdeva kravas, pie tam dokeri reizēm pat nezināja, kam strādā - ostai vai SIA, "sapelnīja" naudu, atpirka tehniku, osta bankrotēja. Un visiem bija vienalga. Lembergs, kam bija jāuzrauga, kas notiek viņam uzticētajā teritorijā ( Ventspilī ), pats piedalījās, kā izrādās, laupīšanas shēmā.
Laiki iet un mainās...vieni uzņēmumi aizveras...citi atveras.Nav jēgas cilāt vecas lietas.
Vajag precizēt, ko žurnālists domā ar VTO. Padomju laikā tā bija viena lieta, pēc tam- cita... Kas īsti tika privatizēts VTO, kas Uniparkā utml...