Saules ugunīgajā apskāvienā

Ģimenes ārste Lidija Vīgrieze iesaka ar sauli būt uzmanīgiem – pavasarī ātri vien iespējams gūt saules apdegumus, bet vēlāk arī saules un karstuma dūrienus.

Sevišķi no saules tiešajiem stariem jāpasargā mazi bērni un veci cilvēki.

Bērni līdz 12 mēnešu vecumam drīkst atrasties tikai ēnā. Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm un sauļošanās laikā obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi ar SPF koeficientu vismaz 25-35.

Arī mazu bērnu rotaļas jāiekārto ēnā, kā arī tie jānodrošina ar piemērotu apģērbu un galvassegu.

Līdzīgi ir arī ar veciem cilvēkiem – viņu atrašanās tiešos saules staros nav ieticama.

Saules aktivitāte visaugstākā ir no plkst 12 līdz 15, tad vispār nev vēlams sauļoties, kā arī darīt darbus atklātā vietā.

Par vērā ņemamu jāuzskata plaukstas lieluma ādas laukuma apdegums. Parādoties apsārtumam, āda jātvēsina ar vēsiem apliekamajiem, kā arī īpašiem krēmiem.

Ilgstoši uzturoties saulē ar neapsegtu galvu iespējams saņemt saules dūrienu, kā arī  cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus, vai pat nāvi.

Tāpēc noteikti jāpievērš uzmanība sekojošiem simptomiem: galvassāpēm, sliktai dūšai, intensīvaām slāpēm, miegainībai, pēkšņai ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukumam, krampjiem un samaņas zudumam. Sevišķi asi uz karstumu reaģē cilvēki, kuriem ir kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, paaugstināts ķermeņa svars, zīdaiņi un mazi bērni, vecāka gājuma cilvēki.

Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums, kā arī fiziski strādājot. Tāpēc nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām.