Obligātās veselības pārbaudes mērķi ir atklāt arodslimību agrīnās pazīmes un apturēt to tālāku attīstību, diagnosticēt iegūtu slimību, kas var traucēt, strādājot attiecīgajā arodā, kā arī noteikt individuālus ārstnieciskos un profilakses pasākumus.

Valsts darba inspekcijas apkopotā statistika rāda drūmu ainu saistībā ar cilvēku nāvi darba vietās. Tā visbiežāk ir dabiskā nāve. Inspekcijas pārstāvji secina, ka tas notiek tādēļ, ka cilvēki sākuši retāk apmeklēt ārstus. Protams, katram pašam ir jāatbild par savu veselību, taču arī darba devējiem jārīkojas savu darbinieku labā atbilstoši MK noteikumiem nr. 219, kas visiem, īpaši kaitīgākos darba apstākļos strādājošajiem, nosaka periodisku veselības pārbaudi.

 

Darba devēja apmaksātā obligātā veselības pārbaude ir jāveic visiem, kas, piemēram, ikdienā strādā ar datoru (vidēji vairāk nekā divas stundas dienā) vai dažādām ķimikālijām, kancerogēnām vielām, augsta trokšņa līmeņa apstākļos, šoferiem, kuru veselības problēmas, tādas kā pasliktināta redze vai dzirde un neiroloģiski traucējumi, var novest pie autoavārijas, kā arī citos kaitīgos apstākļos strādājošajiem.

 

Obligāto veselības pārbaudi atkarībā no kaitīgajiem faktoriem veic reizi 1–3 gados, kā arī mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem. Pārbaužu biežums ir jānosaka pašam darba devējam, veicot darba vides riska novērtējumu.

 

Atbilstoši MK noteikumiem darbiniekiem veicamā veselības apskate nosaka, ka ir apmeklējams ne tikai arodslimību ārsts, bet arī citu specialitāšu ārsti, atkarībā no veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem. Tie parasti ir neirologs, otorinolaringologs, oftalmologs, ķirurgs, retāk narkologs, psihiatrs, ginekologs un dermatologs. Tāpat ir veicami izmeklējumi – analīzes, RTG, EKG, ārējās elpošanas izmeklēšana, audiometrija, kvalitatīva oftalmoloģiskā diagnostika un citi izmeklējumi.

 

Latvijā krīzes gados parādījās tendence, ka obligātās veselības pārbaudes izbraukumu kārtā sāka veikt atsevišķi arodslimību speciālisti, kuri visas funkcijas uzņēmās uz sevi, proti, citi MK noteikumos paredzētie speciālisti netika piesaistīti un arī pilnvērtīgi izmeklējumi netika veikti. Pēc būtības tā kļuva par formālu apskates lapu parakstīšanu. Arī Ventspilī darba devēji nereti praktizē šādu pieeju, uz darba vietu pieaicinot tikai arodārstu. «Protams, darbinieks ir priecīgs, ka viss veikts ātri, bet vai tomēr veselība nav vērtīgāka? Cilvēka veselībai no tā nav nekāda praktiska labuma. Vairāki profesionāli ārsti tomēr var ieraudzīt vairāk nekā viens,» uzsver Ventspils poliklīnikas arodslimību ārsts Ringolds Jaunbelzējs.

 

Ventspils arodslimību ārsti Guntis Ločmelis un Ringolds Jaunbelzējs aicina pilsētniekus – darbiniekus un darba devējus – apdomāt, kas ir svarīgāks – kvalitatīva un jēgpilna veselības pārbaude vai tikai kārtība papīros. Tas ir svarīgi, jo arvien pieaug cilvēku profesionālā invaliditāte un līdz ar vecumu arī vispārējas saslimšanas. Ja cilvēks pats neapmeklē ārstu, šīs obligātās apskates dod iespēju gan noteikt arodslimību, gan ieraudzīt vispārējo saslimšanu, jo labs speciālists savā nozarē komisijas ietvaros var laicīgāk diagnosticēt arī vispārīgās veselības problēmas, ne tikai profesionālos veselības riskus, un ieteikt ko darīt, lai kaites neprogresētu.

 

Pilnvērtīgu obligāto veselības pārbaudi iespējams iziet Ventspils poliklīnikā Raiņa ielā 6, kā arī SIA Kronoss Talsu ielā 39a, SIA Doktorāts Elite Saules ielā 31 un pie arodslimību ārstiem, kuri ievēro MK likumdošanas normas papildu speciālistu konsultāciju un izmeklējumu piesaistē.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: