Veselības aprūpes pieejamība Latvijā zemākā ES

Par to liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākais pārskats par Latvijas ekonomikas attīstību un ES rekomendāciju izpildi.

Kā liecina pārskata dati, Latvijā aptuveni 20% iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir neapmierinātas veselības izmeklējumu vajadzības, kamēr ES vidēji šādu iedzīvotāju īpatsvars ir trīs reizes zemāks un nesasniedz 7%. Kā galveno iemeslu šo pakalpojumu nepieejamībai Latvijā lielākā daļa nosaukuši pārāk augstās izmaksas, kamēr retāk kā būtiski šķēršļi ir minēti garās rindas un pārāk lielais attālums.

Savā ziņojumā EK norāda, ka galvenās Latvijas veselības aprūpes problēmas ir zemais valsts budžeta finansējums un lielie pacientu tiešie maksājumi, kā rezultātā lielai daļai iedzīvotāju nav iespējas apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības. Gan veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju, gan kopējie veselības aprūpes izdevumi Latvijā ir vieni no zemākajiem ES. Tajā pašā laikā salīdzinoši maza veselības aprūpes izdevumu daļa tiek novirzīta iedzīvotāju veselības nodrošināšanai, kā, piemēram, slimību profilaksei.

2014.gadā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai tika novirzīts papildu finansējums, taču tas visdrīzāk nenodrošinās būtiskus uzlabojumus, norāda EK. Papildu finansējums tika izmantots, lai nedaudz pazeminātu pacientu līdzmaksājumus, samazinātu gaidīšanas laikus uz speciālistu konsultācijām, finansētu papildu onkoloģiskos un laboratoriskos izmeklējumus un palielinātu algas zemāk apmaksātajam medicīnas personālam.

Tomēr EK atzīmē, ka veselības aprūpes pieejamība neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām Latvijā joprojām ir ierobežota un primārās veselības aprūpes un nosūtījumu sistēmas ir nepietiekami spēcīgas. Tāpat salīdzinoši augsti ir gaidīšanas laiki uz speciālistu konsultācijām un onkoloģisko saslimšanu diagnostiku, bet slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumi ir nepietiekami.

Vislabākā situācija veselības izmeklējumu pieejamības ziņā ES ir tādās valstīs kā Austrija, Nīderlande un Slovēnija, kur neapmierinātas vajadzības ir mazāk nekā 2% iedzīvotāju. Savukārt nākamās valstis pēc Latvijas ar salīdzinoši zemu izmeklējumu pieejamību ir Polija un Zviedrija, liecina EK pārskats.

LETA