Asare: Ventspilī vārdi atrod rūmi

Divu gaidu laikā autorei iznākušas četras grāmatas – romāns Sieviešu zona, lirikas krājums Ceļš uz Tūju, kopā ar dzejnieku Sergeju Moreino izdots bilingvāls dzejas krājums Hanzas aukstā liesma, no krievu valodas iztulkota Sašas Sokolova Muļķu skolā.

Maira vada divas literārās studijas – vienu apmeklē skolēni un studenti, otru – pieaugušie – un tulko arī lietišķus tekstus.

Nupat esi atgriezusies no kārtējās sarunas ar lasītājiem. Kādus jautājumus viņi visbiežāk uzdod?

– Parasti izskan ierastie: «Kas jūs iedvesmo, kāpēc rakstāt, kādi ir mīļākie autori, par ko bija pirmais dzejolis...» Varētu domāt, ka šie jautājumi apnīk, tomēr nē; pat tad, ja vaicātā saturs ir vienāds, jautājums katrreiz izskan citā kontekstā un intonācijā.

Cik gados īsti tapa pirmais dzejolis?

– Pirmā publikācija – toreiz vēl rajona laikrakstā – bija, kad mācījos 5. klasē.

Vai atceries, kā iemācījies lasīt?

– Boksterēšanu apguvu agri, turklāt, pateicoties nevis, kā varētu domāt, pasaku grāmatām, bet televīzijas programmām. Man bija nepilni pieci gadi, kad vecāki nopirka pirmo televizoru. Burtus jau zināju, un mamma teica: «Te ir programma, ņem un lasi!»

Visu interviju lasiet rītdienas laikrakstā Ventas Balss!