Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība uzbūvējusi Ventspilī jaunu zivju termināli Sarkanmuiža.

Gada beigās šajā terminālī varētu strādāt 40 dažādas kvalifikācijas speciālistu. Tas ir kopējs apvienības projekts; apvienībā ietilpst piecas zvejnieku kompānijas no Jūrmalas, Liepājas un Ventspils. Terminālis atrodas Sarkanmuižas dambī 29 – līdzās dzīvojamajai zonai un skvēram. Šeit plānots pieņemt un apstrādāt svaigas zivis – brētliņas un reņģes, kā arī ražot līdz 10 000 tonnu saldētu zivju un līdz 3000 tonnu gadā sālītu preservju. Diennaktī terminālī tiks saražoti līdz 50 tonnām saldētu zivju un līdz 10 tonnām preservju.

Būvdarbi ir pabeigti, tiek uzstādīta iekārta no Holandes. Novembrī plānots to palaist testa režīmā, lai decembrī varētu uzsākt darbību. Terminālis plāno darboties divās maiņās. Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vecākā speciāliste Tatjana Valdmane norāda, ka termināļa saldējamā iekārta, kuras darbībā izmanto amonjaku, varētu apdraudēt apkārtējo vidi.

Tomēr amonjaka daudzums iekārtā ir neliels – 2 tonnas, bet tehnoloģija nepieļauj noplūdes iespēju. Un tomēr terminālis pieskaitāms pie bīstamajiem uzņēmumiem, tāpēc zivsaimniecības apvienība vērsās Vides reģionālajā pārvaldē, lai saņemtu piesārņojošās darbības atļauju.

Tehniskais direktors Vilnis Ābele uzsver, ka savienībā ietilpstošās zivsaimniecības kompānijas darbojas tirgū kopš 90. gadiem, tāpēc komercdarbība Ventspilī viņiem nav nekas jauns, bet biznesa turpinājums. Ābele nedomā, ka varētu būtiski palielināties konkurence tirgū saistībā ar jaunā termināļa būvniecību: «Mēs neko nevienam neņemam nost, katrs strādā ar saviem klientiem.» Atšķirība tikai tā, ka jaunajā terminālī tiks nodrošināts pilns zivju apstrādes cikls – šķirošana, atdzesēšana un saldēšana.

Agrāk zivju saldēšanas pakalpojumus kompānijas pirka no vietējiem uzņēmumiem – Grant un Ko, Dzeta. «Tagad nauda, ko tērēja zivju saldēšanai, paliks terminālī,» apstiprina Ābele. Apstākļos, kad zivju nozvejas kvotas samazinās, rēķināties ar biznesa saglabāšanu var lielās flotes un zivju pilna cikla apstrādes īpašnieki, kas ļauj samazināt pašizmaksu.

Zivsaimniecības apvienības rīcībā ir 7 zvejas kuģi. Ābele uzsver, ka uzņēmumam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas, tāpēc terminālis Sarkanmuiža gatavs pieņemt zivis arī no citiem piegādātājiem. Atdzesētās zivis terminālis daļēji pārstrādās preservos, bet daļēji piegādās citiem ražotājiem, toskait Ventspils zivju konservu kombinātam.

Kompānijas Dzeta pamatbizness ir svaigu zivju saldēšana un tirdzniecība. Sniedzot pakalpojumus citiem, Dzeta mazāk saldē savas zivis. Agrāk zvejnieku kompānija Verģi, kas ietilpst Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienībā, bija viena no aktīvākajām Dzetas klientēm. Tomēr Sazanovs nesaskata īpašas problēmas tirgus dalībniekiem – saldēto zivju cenas nosaka tirgus, nevis ražotāji.

Dempings starp vietējiem tirgus dalībniekiem netiek atbalstīts, kaut arī pagājušajā sezonā igauņi diezgan aktīvi mēģināja samazināt saldēto zivju cenas, pastāstīja Sazanovs. «Iespējams, igauņiem ir kaut kādas priekšrocības, jebkurā gadījumā kuģu degviela pie viņiem noteikti ir lētāka nekā pie mums,» viņš skaidro.

Ventas Balss jau rakstīja, ka Jūrmalas zvejnieku kompānija Verģi nopirka Ventspilī bijušo ražošanas bāzi Sarkanmuižas dambī 29, kas kādreiz piederēja zvejnieku kolhozam Banga. Lai uzbūvētu termināli, kompānija 2008. gadā apvienojās ar citiem radniecīgiem uzņēmumiem. Apvienībai izdevās piesaistīt projekta finansēšanai naudu no Eiropas Savienības fondiem.

Termināļa Sarkanmuiža operatora plānos ir piestātnes rekonstrukcija un paplašināšana. Projekts jau ir saskaņots pilsētas domē, nākošgad sāksies būvdarbi. Pēc Ābeles teiktā, jaunajam projektam tāpat ir piesaistīts ES finansējums.

Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienības tehniskais direktors Vilnis Ābele uzskata, ka zvejnieku kompānijām vienām pašām ir grūti izdzīvot.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: