Atklātībā nācis Pasaules Bankas (PB), iespējams, gala ziņojums valdībai ar sāpīgiem ieteikumiem budžeta izdevumu samazināšanai. Ventas Balss aptaujātie nozaru eksperti uzskata, ka daudzi no tiem nav izpildāmi.

Vislielākos ietaupījumus, protams, var atrast sociālajā budžetā. Tādēļ PB nekavējas ieteikt vairākus variantus kā apdalīt pensionārus. Viens no tiem paredz no 165 latiem uz 80 vai 140 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām. Otrs variants – pensijām virs 140 latiem atcelt piemaksas, kas pienākas par darba stāžu līdz 1996.gadam. Tāpat piedāvāts veikt pensiju indeksāciju, paredzot gan inflācijas, gan deflācijas rādītājus, bet no 2015. gada palielināt pensionēšanās vecumu. Pensionāru biedrības Ventspils Liedags pārstāve Ilga Dravniece jau iepriekš pauda pārliecību, ka neskatoties uz to, ka priekšvēlēšanu gaisotnē tika solīts pensijas neaiztikt, viņi atradīs veidus, kā to vienalga izdarīt. Vienlaicīgi viņi varēs apgalvot, ka pamatpensijas nav samazinātas. Pensiju piemaksas noņemšana sāpīgāk skars tos pensionārus, kuri pensijā devušies senāk. Savukārt neapliekamā minimuma samazināšana skars katru pensionāru.

Vēl sociālā budžeta situācijas uzlabošanai PB ierosina pašreizējo pēc darba algas aprēķinātā bērnu kopšanas pabalsta sistēmu aizstāt ar ikmēneša pabalstu 100 latu apmērā. Kā arī iesaka atteikties no ģimenes valsts pabalsta maksāšanas ģimenēm, kas nav nabadzīgas, bet maksāt to tikai nabadzīgām ģimenēm.

Vairāki priekšlikumi izteikti arī veselības aprūpes jomā, tai skaitā PB iesaka diferencēt līdzmaksājumus veselības aprūpei, ieviešos sistēmu, ka maksātspējīgie iedzīvotāji maksā vairāk, bet nabadzīgie tiek labāk aizsargāti. Tāpat PB norāda uz nepieciešamību stingrāk racionalizēt slimnīcu sektoru, iesakot līdz 2013.gadam likvidēt vēl 5000 gultasvietu. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Dainis Gīlis klāsta, ka viņš šobrīd neredz iespēju samazināt gultas vietu skaitu Ventspilī, jo kopš apvienošanās ar Talsu slimnīca ir stipri palielinājusies apkalpes zona. Tā rezultātā medicīniskā palīdzība tiek sniegta lielākam pacientu skaitam. Valsts līmenī iespēju ir, piemēram, samazināt psihiatrisko slimību gultas, kur cilvēki dzīvo mēnešiem tai vietā, lai ārstētos ambulatori, var arī samazināt ārstēšanās ilgumu slimnīcās. «Rezerves ir, bet to īstenošana būs atkarīga vai valsts pārorientēs finansējumu ambulatorās palīdzības stiprināšanai,» uzsvēra Gīlis.

PB iesaka valdībai samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās un izvērtēt finansējuma sadali, par prioritāti nosakot tās jomas, kur ir mazāk studēt gribētāju. Vienlaikus PB atzīst, ka Latvijas valdības finansējums augstākajai izglītībai ir zems, salīdzinot ar citām valstīm. Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns uzskata, ka šajā situācijā, kad mēs vēl neesam izgājuši no ekonomiskās krīzes un iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti zema, tas ļoti negatīvi ietekmēs augstskolu attīstību. «Skaidrs, ka mēs nedzīvojam noslēgtā burkā, bet Eiropas Savienībā, kur ir valstis, kur augstāko izglītību var iegūt bez maksas. Skaidrs, ka tie jaunieši, kas pabeigs vidusskolu ar labām atzīmēm, dosies studēt uz ārzemēm. Ja mēs šādā veidā gribam palielināt depopulāciju, tad uz priekšu,» sacīja Vucāns.

Tiek arī ieteikts Latvijai izvērtēt iespēju pašvaldību apvienošanas turpināšanai, tādējādi radot izmēra ziņā ilgtspējīgas pašvaldības un palielinot administratīvo kvalitāti. Ventspils novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Māris Dadzis uzskata, ka Ventspils novadam pievienot vēl kādu pašvaldību būtu nepareizi un tas būtu absolūti mākslīgi. Ventspils rajons ir izveidojies vēsturiski un ar kaimiņu novadiem tam nav nekā kopīga. «Uzskatu, ka mūsu piemērs, ka visa rajona pašvaldības apvienojās vienā novadā, ir vislabākais,» sacīja Dadzis piebilstot, ka valstī ir nelieli novadi, kuri apvienoties varētu.

Tāpat, pēc PB ieteikuma, valdībai būtu jāapsver iespēju samazināt budžeta subsīdijas pasažieru transportam. Tas nozīmēs tikai to, ka būs jāpaaugstina sabiedriskā transporta biļešu cenas. «Es uzskatu, kas tas būtu neprāts, jo jau tagad autobusu biļešu cenas ir ļoti augstas,» sacīja Ventspils Reiss valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis. Viņš norādīja, ka jau tagad uzņēmums lielā mērā nodarbojas ar labdarību, jo valstī noteiktas daudz cilvēku kategorijas, kurām ir dažādi atvieglojumi.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: